Nāc tāds, kāds esi!

2016. gada 15. janvāris 00:01

409

Vakarskolu mērķis ir ne tikai izglītot, bet galvenokārt veikt tās funkcijas, ar kurām parastās skolas nemēdz tikt galā, proti, socializēšanās funkciju. Nereti tie, kuri nespēj iejusties parastā vidusskolā, sekmīgāki ir tieši vakarskolā. Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā mācās skolēni ne tikai no Aizkraukles reģiona, bet arī Jumpravas un Lielvārdes.

Atvērta visiem
Zane (vārds mainīts — aut.)bērnībā bieži slimoja. Tamdēļ mēdza iekavēt pamatskolas vielu. Kad pēc slimošanas atgriezās pagasta skoliņā, mācībās nespēja tikt līdzi pārējiem. Vecākiem bija grūti viņu pierunāt doties uz skolu, pasliktinājās uzvedība, viņu atzina par “sarežģīto bērnu”. Pamatskolu viņa pabeidza, bet pēc tās pašapziņa bija tik zema, ka vairākus gadus meitene nosēdēja mājās, tā teikt, govij pie astes. Kad Zane sasniedza 18 gadu vecumu, aizbrauca uz Rīgu. Atrada darbu, tomēr saprata, ka izglītībai ir nozīme, un iestājās Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā. Zane, sev pašai par pārsteigumu, ar mācībām tika galā. Vislielāko gandarījumu viņai sagādāja tieši matemātikas un ķīmijas mācīšanās un atzīmes, jo pamatskolā ar šo priekšmetu apguvi veicās grūti. Pēc vakarskolas sekmīgas pabeigšanas mācības turpināja medicīnas māsu skolā. Pabeidza arī to. Jautāta, kāpēc tieši vakarskolā viņai padevās mācības, viņa nevar īsti atbildēt: “Tāpēc, ka jutu, man tic!”
Līdzīgs stāsts ir arī 7. klases skolniecei Samantai. Viņa stāsta, ka bijusi izvēle mācīties Aizkraukles novada ģimnāzijā, bet tur nav labi iejutusies, skolotāji nav patikuši, un neesot varējusi sadraudzēties ar citiem bērniem, viņu apsaukājuši. “Te jūtos labāk. Skolēni ir draudzīgi, man gribas nākt uz skolu!” viņa stāsta. Meitenei patīk vēsture un vizuālā māksla, bet arī citos priekšmetos nevedas tik slikti. Pirmdienas un ceturtdienas viņai esot brīvas, arī tas esot labi. Apmeklē tos pulciņus, kurus piedāvā pilsētā. Meitenei patīk sporta treniņi pie Mārtiņa Holsta.
Arī Uva (11. klase) stāsta, ka vakarskolā ir tāpēc, ka citur nav iejutusies. Tomēr viņas gadījumā izšķirošo lēmumu par labu vakarskolai noteica tas, ka pilsētā dzīvo līgavainis. “Te ir atsaucīgi skolotāji. Paveicies ar klases audzinātāju, viņa mani pazīst jau kopš bērnības. Te pieņem visus, un tāds, kāds esi, vari nākt!”
Ne tikai izglītības funkcija
Arī vakarskolas direktors Andris Antāns atzīst, ka mācību iestāde pilda ne tikai izglītības funkciju, bet arī sociālo. Viņš stāsta, ka ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas mācīties vakarskolā. “Ir daļa cilvēku, kuri mācības atsāk pēc vairāku gadu pārtraukuma, jo parastās skolas vecumu pārauguši. Citi sāk strādāt un mēģina darbu savienot ar mācībām. Dažiem darbā prasa vidējo izglītību — policijā, darbā dzelzceļā, apsardzes firmās, arī pārdevējām sāk prasīt vidējo izglītību. Citi nāk no “smagām” ģimenēm, kur ir sarežģīti apstākļi — neiecietība, alkoholisms.” Direktors stāsta, ka liela daļa audzēkņu iepriekšējās skolās nejutās novērtēti. Joprojām liela nozīme ir sociālajiem apstākļiem, piemēram, ja nav moderna mobilā telefona, laba apģērba, starp vienaudžiem šāds skolēns jūtas slikti, sāk kavēt mācības, rezultātā nonāk vakarskolā. Esot arī tādi, kuriem ir pārāk augsts pašnovērtējums. “Manā praksē bijuši arī erudīti skolēni, kuri vakarskolu izvēlas tādēļ, ka zina, ko grib. Viņiem vajadzīgs brīvais laiks citām nodarbēm. Nāk pie mums,” stāsta direktors. Arī jaunajām māmiņām ērtāk ir iekļauties tieši vakarskolā, nevis parastā skolā. “Pie mums brauc ar mazuļiem ratiņos, tad visi ucinās,” priecīgs ir A. Antāns.
Cilvēciski jāparunā
Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā skolēni mācās no 7. līdz 12. klasei, bet audzēkņu vecums esot dažāds, pat līdz 38 gadiem. Audzēkņiem visbiežāk novērojama saskarsmes problēma. Tāpēc darbs skolā ir individuāls — stāsta direktors.
Jautāts, kāpēc parastā vidusskolā nevar tikt galā ar tā saucamajiem problēmbērniem, bet vakarskolā var, A. Antāns teic, ka strādā individuāli, skolā ir mazākas klases. “Pieņemam cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Ar viņiem ir cilvēciski jāparunā. Lielā skolā ir kā konveijerā, bet tas ir saprotams, tur ir lielākas klases.” Katram ir savs stāsts, kāpēc viņš nonācis tieši vakarskolā. Direktors stāsta par kādu meiteni, kurai bijušas piezīmes par uzvedību — traucē mācības, stundu laikā lieto telefonu, nav pildīts mājasdarbs, stundā nestrādā. “Sākumā ir grūti, parunājam, un ar laiku šis lecīgums pazūd. Viņam te jājūtas vajadzīgam,” veiksmes formulu atklāj direktors. “Skolas kontingents ir dažāds. Dažreiz atnāk policija un aizved, puisis apzadzies. Varam izlikties, ka to neredzam, bet mēs viņus cenšamies iekļaut, lai nejūtas nevajadzīgi.”
Ir arī priekšrocības
A. Antāns neslēpj, ka daudzus arī atskaita, ja pazūd pavisam. Ik gadu mācību iestāde atskaita 25% no skolēnu skaita. “Sabiedrībā valda stereotips, ka vakarskolā atzīmes dāvina. Tā nav! Eksāmeni ir centralizēti un visām vidusskolām vienādi. Citi uzskata, ka var parādīties septembrī, kādu reizi atnākt un “papīru” iedos. Arī tā nav.”
Visgrūtāk iemācīties matemātiku, fiziku, ķīmiju, jo mācīšanās procesā jāiegulda regulārs darbs. Vakarskolā var mācīties sestdienās. Direktors domā, ka tā ir priekšrocība, jo dažiem tas ir vienīgais laiks, kad var atnākt uz skolu. Vēl skolā ir pagarinātais mācību gads — konsultācijas, stundas brīvdienās. “Tā ir vēl viena iespēja nepadoties. Un saprast, ka neko te nedod par velti,” vēlreiz uzsver A. Antāns.
Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskola skolu reitingos pēc centralizēto eksāmenu vērtējuma ir 30. vietā no 99 skolām. “Reitingus nevērtēju, jo šādai skolai tie nevar būt. Vienā pieņem ar konkursiem, otrā strādā ar citu skolu “atsijātajiem”. Par kādiem reitingiem varam runāt? Tā ir vecišķa doma runāt par reitingiem, tie var būt tikai politiķiem. Ja nāk, tad tas nozīmē, ka skola vajadzīga, ja nenāks, tad nav vajadzīga.’’
Lai piedalītos skolu olimpiādēs, pietiek ar vienu spožu prātu skolā, tomēr direktors atzīst, ka tas nav skolas pašmērķis, lai gan, piemēram, tādi prāti esot valodu zinībās. “Viņiem vairāk vajag dzīvi parādīt, tāpēc braucam ekskursijās pa Latviju. Ir daudzi, kas nekad nav bijuši, piemēram, Cēsīs.” Vakarskolas uzdevums ir likt domāt. “Mācām radoši strādāt ar faktiem, nevis iekalt tos galvā,” tā direktors.
Par ko prieks skolā? “Par to, ka bērni dzimst!” “izšauj” direktors. “Būs, ko mācīt!”

Viedokļi

Laima Grebska, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore
— Tas, manuprāt, ir mīts, ka vakarskolu līmenis ir zems. Neretas vidusskolai ir senas vakarskolas tradīcijas, mums pirmo gadu šogad nav vakarskolas klases, bet zinu daudzus, kuri to beiguši un iestājušies augstskolā. Domāju, vakarskolai, tāpat kā parastai skolai, liels faktors ir veiksme — kāds skolēns atnāk. Ir vēl kāds mīts, ka vakarskolās atzīmes var dabūt tāpat. Tā nav taisnība, skolu beidzot, jākārto centralizēts eksāmens. Domāju, ka cilvēkiem no padomju laika saglabājies stereotips, ka vakarskolām ir zems prestižs. Tāda pati skola kā citas!

Ina Ciematniece, psiholoģe
— Vakarskolai ir labs mērķis — dot izglītību visiem, kas to vēlas. Daudzi, kuri nonāk vakarskolā, ir no aprites “izkrituši” bērni citās skolās. Viņi tur nav jutušies saprasti un vajadzīgi. Šajā skolā nevienu skolēnu neatstumj, pedagogi katram meklē savu pieeju, un tā ir arī veiksmes atslēga, kādēļ viņš labojas. Galvenais — izturēties ar cilvēcību, atrast individuālo attieksmi, to var izdarīt, ja ir mazas klases. Cenšamies audzēkņus pieskatīt, lai arī skolēns skolēnu neapceļ.

Staburags.lv ARHĪVS

Nāc tāds, kāds esi!

Kategorijas