Pareizs uzturs — veselības pamatakmens

2016. gada 15. janvāris 00:01

Pārtika kļūst arvien nozīmīgāka mūsu dzīvē. Ja tic apgalvojumam “mēs esam tas, ko mēs ēdam”, tad jāaizdomājas, par ko esam kļuvuši 21. gadsimtā — pusfabrikātu un ķīmijas laikmetā. Tagadējā rīdziniece Santa Madelāne, kuras saknes meklējamas Jaunjelgavā un Koknesē, šo tēmu pārzina labi. Viņa kā uztura speciāliste palīdz cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti un pati ir pierādījums tam, ka pareizs uzturs palīdz uzturēt veselīgu organismu, mundru prātu un lielisku noskaņojumu.

Veiksmes stāsts — mamma
— Kādēļ kļuvi par uztura speciālisti-konsultanti?
— Jau skolas laikā mani interesēja veselības joma, medicīna un uzturzinātne ir cieši saistītas ar to. Uztura speciālists ir salīdzinoši jauna, tomēr, manuprāt, ļoti aktuāla profesija, jo nepareiza uztura izraisītas veselības problēmas sastopamas arvien biežāk. Tas, ko mēs ēdam, ir cieši saistīts ne tikai ar svaru un ārējo izskatu, bet arī ar veselību — kā fizisko, tā garīgo. Uzturzinātne visu laiku mainās, tiek atklātas arvien jaunas un interesantas lietas. Garlaicīgi nav.
— Jaunajā gadā populāra ir apņemšanās zaudēt svaru. Vai tev šajā laikā ir vairāk klientu?
— Jā, pēcsvētku laikā tiešām ir daudz cilvēku, kas vēršas pēc padoma un ir gatavi mainīt savus ikdienas paradumus. Diemžēl bieži šī Jaungada apņemšanās izrādās īslaicīga, un viņi ātri atgriežas pie saviem sākotnējiem ieradumiem, tāpēc nākas krietni pacensties motivēt klientu, lai viņa mērķis nezustu un tiktu sasniegts vēlamais.
— Kļūstot par uztura speciālisti, mainīji arī savu ēdienkarti?
— Ēdienu vairs nevērtēju “garšīgs” vai “negaršīgs”. Tās ir kalorijas, tauki, olbaltumvielas un ogļhidrāti. Protams, pārzinot uzturu, man ir vieglāk izvēlēties savam organismam atbilstošo.
— Kāpēc un kādi cilvēki vēršas pie uztura speciālista?
— Ir daļa cilvēku, kurus nosūta ģimenes ārsts vai kāds cits speciālists, un daļa, kuri paši uzmeklē uztura speciālistu. Ļoti daudzi cilvēki, kas vēršas pie manis, sirgst ar metabolo sindromu, kas mūsdienās ir viena no tipiskākajām veselības problēmām. Arvien biežāk uz vizīti nāk arī vecāki ar savām atvasēm, kurām ir svara problēmas. Tāpat pie uztura speciālista nāk ne tikai cilvēki ar veselības problēmām un lieko svaru, bet arī, piemēram, sportisti, kuriem rezultātu sasniegšanai nepieciešams piemērots uzturs, kā arī tie, kuriem vienkārši ir liela interese par to, kā sakārtot savu ēdienkarti un ēst veselīgi.
— Tev ir sava mājaslapa www.sanmad.lv. Vai arī tā ir daļa no tavas profesionālās darbības?
— Mājaslapu izveidoju aptuveni pirms gada. Tās galvenais mērķis ir iepazīstināt cilvēkus ar informāciju par uzturu un tā ietekmi uz veselību. Mūsdienās internetā var atrast ļoti daudz informācijas, bet bieži tā nāk no neuzticamiem avotiem un ir aplama. Mans mērķis, izveidojot mājaslapu, bija dalīties savās zināšanās un piedāvāt informāciju, kas balstās uz reāliem pētījumiem.
Tāpat arī cilvēki ar sev interesējošiem jautājumiem vēršas pie manis blogā, un es ar lielāko prieku atbildu uz visiem jautājumiem. Bieži cilvēki par savām veselības problēmām izvēlas uzzināt internetā, nevis doties pie speciālista, tāpēc labāk, ja cilvēks noskaidro sev vajadzīgo informāciju internetā pie speciālista, nevis forumā.
Līdztekus ir komunikācija ar klientiem arī klātienē. Nu jau trīs gadus strādāju Salaspils veselības centrā, kur pieņemu cilvēkus, un periodiski vadu lekcijas grūtniecēm un jaunajām māmiņām.
— Kādus rezultātus gaida pēc uztura speciālista apmeklējuma?
— Tas atkarīgs no mērķa, ar kādu cilvēks atnāk. Ja tā ir svara zaudēšana, bieži vien gaida ātru rezultātu. Tad nākas paskaidrot, ka lēna svara zaudēšana — aptuveni četri kilogrami mēnesī — ir visnoturīgākā. Nav jēgas zaudēt 10 kilogramu nedēļas laikā, kas, starp citu, nav tikai tauku masa, bet arī muskuļi, ja svars atgriezīsies dubultā jau nākamajā mēnesī. Mans lielākais veiksmes stāsts, ko esmu aprakstījusi arī savā mājaslapā, ir mana mamma, kura zaudēja ne tikai ievērojamu kilogramu skaitu, bet arī uzlaboja savu pašsajūtu un veselību, ko apliecināja asins analīzes.
Pašiem savi
brīnumlīdzekļi
— Kā tu raugies uz pašreizējo bērniem piedāvāto uzturu skolās un bērnudārzos? Vai pārtika dziesmu un deju svētku dalībniekiem bija piemērota?
— Neilgi pēc jauno uztura normu ieviešanas skolās, kas notika pirms pāris gadiem, veicu pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā normas lieto un kāda ir bērnu reakcija. Diemžēl ļoti daudz bērnu pusdienas neapēda un devās uz kafejnīcu pēc našķiem. Tas ir diezgan saprotami — ja skolā ir aizliegts gatavot ēdienu no pusfabrikātiem, bet mājās bērni tos turpina ēst, tad pusdienas skolā var palikt neapēstas. Ir bērni, kuri mācību iestādēs neēd zupas, jo viņi nav raduši to darīt mājās. Bērni jāizglīto par pareizu uzturu, tas attiecas uz visu ģimeni.
Dziesmu un deju svētku dalībniekiem paredzētā ēdienkarte bija laba, tomēr ne visi uzturu saņēma tādu, kāds tas bija norādīts. Visu dienu pārtikt no desmaizēm aktīviem cilvēkiem nav iespējams. Paredzēts bija siltais ēdiens trīs reizes dienā, tomēr vairumam dalībnieku nācās iztikt ar sauso pārtiku.
— Kāds ir tavs novērojums — veselīgs dzīvesveids ir tikai modes tendence vai kaut kas būtisks, kas būtu jāievēro ikvienam?
— Veselīgs dzīvesveids kļūst arvien populārāks. Ir cilvēki, kas ar to pat pārspīlē un ieiet galējībās. Šādus cilvēkus sauc par ortoreksiķiem — veselīgs dzīvesveids kļūst par apmātību, noliedzot visus, viņuprāt, kaitīgos produktus, daudzas stundas pavadītas sporta zālē, un beigās cilvēks cieš no nepilnīga uztura, izsalkuma sajūtas un pat depresijas.
Tomēr, ja neiekrītam galējībās, veselīgs dzīvesveids, protams, būtu jāievēro visiem. Nedrīkstam aizmirst par fiziskām aktivitātēm vismaz pusstundu dienā. Nebūtu vēlams izlaist maltīti un vakarā attapties, ka dienā nekas nav apēsts, tādējādi vakaros uzņemot pārlieku daudz. Jādzer pietiekami daudz ūdens un jāatceras, ka vismaz pusi šķīvja jāaizpilda ar dārzeņiem.
— Kas ir svarīgākais, pievēršoties veselīgam uzturam?
— Nepieciešams izprast, ko tas nozīmē. Nav ieteicams nelietot kādu no uzturvielām, kā tas bieži notiek. Svarīgi, lai uzturs nebūtu vienveidīgs, ēdienkarti vajadzētu dažādot, tas nozīmē, ka nebūtu vēlams katru dienu ēst vienu un to pašu. Ieteicams izvēlēties vietējos dārzeņus un augļus, kā arī noteikti atbalstīt Latvijas ražotājus. Ziemā ir grūtāk ar sezonas augļiem un dārzeņiem, tāpēc iesaku par to laikus parūpēties jau vasarā un rudenī, tos sasaldējot. Šādā veidā tie tiek labi saglabāti, un to uzturvērtība tikai nedaudz samazinās.
— Vai ir kāds elementārs brīnumlīdzeklis, kas ir mūsu acu priekšā, taču netiek novērtēts?
— Cilvēki izvēlas lietot dārgus brīnumlīdzekļus, kuri tiek ļoti popularizēti, piemēram, godži ogas, spirulīnu, čia sēklas, tomēr būtu vēlams pievērst uzmanību mūsu pašu Latvijas superproduktiem — linsēklām, kaņepju sēklām un smiltsērkšķu ogām.
Tāpat uzturu vēlams bagātināt ar dažādiem garšaugiem un garšvielām, ne tikai ar ierasto sāli, pipariem vai “vegetu”. Arvien vairāk tiek runāts par garšvielu labo ietekmi uz veselību, piemēram, kurkuma ļoti daudzos pētījumos tiek atzīta kā labs līdzeklis, lai uzlabotu imunitāti un izvairītos no dažādu slimību riska.
Un, protams, pavisam elementārs brīnumlīdzeklis ir ūdens, kuru daudzi no mums neizdzer pietiekamā daudzumā. Ūdens ir ļoti nepieciešams, un tas ietekmē visu mūsu organismu. Tas palīdz uzturēt ķermeņa temperatūru, piedalās gremošanas procesos, palīdz izvadīt nevajadzīgās vielas no organisma un regulē vielmaiņu. Ūdens nepieciešams arī locītavām, audiem, muskuļiem, kā arī tas palīdz noturēt veselīgu svaru, jo ir bez kalorijām, mazina apetīti un pārēšanos.
Pa Parīzes
katakombu tuneļiem
— Vai atliek laiks arī kādam vaļaspriekam?
— Man patīk sportiskas aktivitātes, cenšos regulāri ieplānot treniņus. Ļoti patīk augstas intensitātes treniņi, piemēram, krosfits, kuros ir jāpārvar savas robežas. Kad šķiet, ka es to nespēšu paveikt, atklājas patiesās spēka rezerves.
— Kāda bija tava šīgada apņemšanās?
— Šogad apņēmos izmēģināt metodi “viena stunda dienā”. Tas nozīmē katru dienu stundu atvēlēt kaut kam, ko jau sen esi vēlējies izdarīt, bet aizbildinājies ar laika trūkumu. Šādā veidā var sasniegt vairākus mazos mērķus, piemēram, beidzot iemācīties spēlēt ģitāru.
— Sociālajos tīklos ir tavu ārzemju ceļojumu bildes — tā arī ir tava aizraušanās?
— Jā, mums ar draugu ļoti patīk ceļot. Parasti ceļojumus plānojam paši un bieži izmantojam koučsērfingu. Tādā veidā var iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem, un viņi parādīs vislabākās vietas, kuras bieži tūristu ceļvežos nav norādītas. Piemēram, šādā veidā mēs nokļuvām Parīzes katakombu tuneļos, kuri ir slēgti un nav pieejami. Caur komunikāciju akām ar virvi laidāmies lejā, bridām pa ūdeni applūdušām ejām, tikām izvesti caur tuneļiem, kas pilni ar cilvēku kauliem, jo 18. gadsimtā katakombās bija atstātas aptuveni sešu miljonu cilvēku mirstīgās atliekas. Tas bija neparasts un noteikti atmiņā paliekošs piedzīvojums.
— Koučsērfings? Vari mazliet sīkāk pastāstīt, ko tas nozīmē?
— Kad izvēlamies, kuru valsti apmeklēt, tad mājaslapā www.couchsurfing.com atrodam konkrētās valsts un pilsētas iedzīvotājus, kas ir reģistrējušies šajā mājaslapā un ir gatavi uzņemt ciemiņus. Kārtīgi izvērtējot profilus, sazināmies ar kādu no tiem un sarunājam, vai varēsim palikt pie viņa vēlamajā datumā. Šādi var iepazīties ar jaukiem un atsaucīgiem cilvēkiem, kas var parādīt un pastāstīt daudz ko interesantu par konkrēto valsti. Arī mēs iepazīstinām ar Latviju un pagatavojam kaut ko no latviešu ēdieniem. Ar draugu arī Rīgā esam uzņēmuši dažus ceļotājus. Vienu puisi no Kostarikas, kurš šobrīd studē Tallinā, esam uzņēmuši vairākkārt un izrādījuši ne tikai Rīgu, bet arī Koknesi. Viņš ir ļoti liels Latvijas fans.
— Cik valstu jau esi apmeklējusi? Vai ir kāda sapņu zeme, kur vēlies nokļūt vai atkal atgriezties?
— Šādi un citādi esmu apmeklējusi ap 20 valstīm, to skaitā ir arī Kosova, kuru dažas valstis joprojām neatzīst. Pēdējais ceļojums bija uz Balkānu valstīm, kur man ļoti patika. Cilvēki tur ir ļoti smaidīgi un bezrūpīgi. Labprāt kādā no nākamajiem braucieniem paviesotos Ziemeļkorejā, tas būtu ļoti interesants un pavisam citādāks piedzīvojums.

Vizītkarte
VĀRDS, UZVĀRDS:
Santa Madelāne.
DZIMŠANAS VIETA UN LAIKS: Aizkraukle, 1989. gada
20. novembris.
IZGLĪTĪBA: 2008. gadā absolvēta Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola, 2013. gadā — Rīgas Stradiņa universitāte.
DZĪVESVIETA: Rīga.
NODARBOŠANĀS:
uztura speciāliste.
ĢIMENE: saderinājusies, mamma, tētis, māsa.
VAĻASPRIEKS: sports, kulinārija, grāmatu lasīšana, ceļošana.
HOROSKOPA ZĪME: Skorpions.

Staburags.lv ARHĪVS

Pareizs uzturs — veselības pamatakmens

Kategorijas