Būt vai nebūt smalkmaizītēm skolu kafejnīcās
No 1. janvāra skolu kafejnīcās vairs nedrīkst pārdot smalkmaizītes, saldus dzērienus, saldējumu un citus neveselīgus našķus. To paredz jaunie Ministru kabineta noteikumi, kuru mērķis ir veicināt veselīgāka uztura lietošanu skolās. Jaunie noteikumi radījuši apmulsumu uzņēmējos. Vieni ažiotāžu ap maizītēm sauc par nepamatotu, un skolu kafejnīcās tās joprojām var nopirkt, citu kafejnīcu piedāvājumā vien dzeramais ūdens.
Izskauž cukuru un konservantus
Maizītes ēdnīcā nevar nopirkt jau sen, stāsta kāds Pļaviņu novada ģimnāzijas 12. klases skolēns, kurš vēlējās palikt anonīms. “Arī frī kartupeļus skolā nopirkt nevar, un nemaz tos nepirktu, man ir svarīgi ēst veselīgi, lai nepaliktu resns,” viņš turpina. Arī Kalvis (12. klase) uzsver, ka veselīgs ēdiens viņam ir ļoti svarīgs, tāpēc neesot no tiem, kurš var pārtikt no čipsiem un saldām uzkodām. “Mājās ik rītu kārtīgi ēdu brokastis, un, ja līdz pusdienām gribas ēst, apēdu austiņu ar pienu, vēlāk tik un tā ēdu kārtīgas pusdienas. Man ir jāēd kārtīgi, citādi nebūs spēka, pēc skolas fiziski strādāju,” atklāj Kalvis.
Jaunie Ministru kabineta noteikumi aizliedz izglītības iestādēs bērniem piedāvāt arī piena produktu analogus, dažādus cukura konditorejas izstrādājumus, kā arī bezalkoholiskos dzērienus ar saldinātājiem, krāsvielām, aromatizētājiem un konservantiem. Izglītības iestādēs nedrīkst izplatīt cukura un miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un kuriem pievienotas pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, konservanti. Tāpat izglītības iestāžu dienas, komplekso un izvēles pusdienu ēdienkartē, kā arī pamatdiētas ēdienkartē nedrīkst iekļaut bezalkoholiskos dzērienus, kuriem ir pievienots kofeīns, aminoskābes un pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, aromatizētāji un konservanti. Tomēr ierobežojums neattiecas uz šajās iestādēs pagatavotajiem kompotiem, ķīseļiem un dzērieniem, ko gatavo, atšķaidot sulu vai dabīgu sīrupu, ja tie ir saskaņoti ar kopējo ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normām.
Izmaiņas attiecas arī uz majonēzi, tomātu mērci un kečupu. Skolās ēdiena pagatavošanā nevarēs izmantot majonēzi, kas satur pārtikas piedevas — konservantus un krāsvielas —, kā arī tādu, kurā ir vairāk par vienu gramu sāls 100 gramos produkta.
Savukārt kečupam un tomātu mērcei ir noteikts ierobežojums, ka skolās ēdiena pagatavošanai vairs nevarēs izmantot šos produktus, ja to sastāvā ir vairāk par 15 gramiem cukura un vienu gramu sāls 100 gramos produkta. Majonēzi, tāpat kā tomātu mērci un kečupu, jau līdz šim drīkstēja izmantot tikai ēdiena pagatavošanā.
Nepamatota ažiotāža
“Ja bulciņas skolā nedrīkst tirgot, tad...” teikumu nepabeidz Pļaviņu novada ģimnāzijas ēdināšanas uzņēmuma “Bezdelīgas 2” īpašniece Ilze Filipsone, kura par jaunajiem Ministru kabineta noteiku-
miem ir sašutusi. “Saldējumu, mazās suliņas nedrīkst, tāpat nedrīkst bulciņas, tās ieteicams aizstāt ar sausbaranciņām, riekstiem, bet cik maksā rieksti?” viņa jautā. “Bērni, kuri uz Pļaviņām brauc no Odzienas, Vietalvas pagasta, skolā ir jau septiņos, viņiem ap desmitiem gribas ēst. Viena bulciņa un glāze piena, un viņš jau var izturēt līdz pusdienām,” stāsta I. Filipsone. Pļaviņu skola ir viena no tām, kura iesaistījusies “Skolas piena” programmā — bērns jebkurā brīdī var saņemt pienu. “Pienu mūsu skolā dzer labprāt,” atzīst skolēni un skolotāji.
Uzņēmēja Baiba Driksniņa, kuras uzņēmums “Danis pluss” ēdina skolēnus Skrīveros, Koknesē un Aizkraukles 1. vidusskolā, atzīst, ka saceltā ažiotāža ap jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem ir nepamatota. “Pārdot bulciņas drīkstam, ja izpildām visas prasības, proti, ja ievērojam prasību par hidrogenētiem produktiem, garšas pastiprinātājiem, krāsvielām. Ja šādus konditorejas produktus iekļauj izvēles ēdienkartē, tos nav aizliegts pārdot skolās,” skaidro B. Driksniņa. Uzņēmēja teic, ka saldējuma vairs piedāvājumā nav, jo tajā ir aizliegtās krāsvielas, tāpat dažos minerālūdeņos ir par daudz sāļu, tomēr viņa vērtē, ka jaunie noteikumi nav liela problēma, un strādā, lai bērni paēd.
Visu neēd
Vai bērni ēd visu? B. Driksniņa atbild, ka visādi gadās, bet ēdinātāju uzdevums ir gatavot tā, lai bērniem garšotu, ievērojot visas prasības. Ja apetīte liela, ēd. I. Filipsone novērojusi, ka bērni ēd labāk, ja skolotāja ir blakus. To atzīst arī 1. klases audzinātāja Pļaviņās Ilona Lazda. Viņa stāsta: “Ja bērni slikti ēd, stāvu klāt pie pusdienu galda un mudinu.” Tāpat audzinātāja atklāj, ka ar skolēniem mēdz runāt par veselīgu uzturu, un viņa secinājusi, ka tie, kuri pieraduši mājās ēst dažādi un veselīgi, ēd arī skolā. Pirmklasniece Adele “Staburagam” stāsta, ka labprāt ēd putras, arī biešu zupa garšo, bet Justīne labprāt ēstu plovu. Savukārt Denisam negaršo ne gaļa, ne putras. Viņš ēd vien tad, kad ēšanai ir labvēlīgs garastāvoklis. Piemēram, otrdien, viesojoties Pļaviņās, Denisam nebija apetītes, un viņš no pusdienu piedāvājuma neēda neko. Pirmklasnieks spriež, ka tas tāpēc, ka tajā dienā nebija sporta nodarbības. I. Filipsone novērojusi: lai arī kečups un, piemēram, sālstrauciņš uz galda ēdnīcā nedrīkst būt, bijis gadījums, kad kāds vecākās klases skolēns to ņēmis līdzi uz skolu. Uzņēmēja tādējādi norāda, ka bērniem patīk ēst tā, kā viņi pieraduši mājās.
Nevar atrast sieru
Ievērot jaunos noteikumus uzņēmējiem nebūtu nemaz tik grūti, ja, tos pieņemot, norādītu, kas šos produktus ražos — ironiski teic B. Driksniņa. “Staburagam” viņa stāsta, ka ir grūti atrast piemērotu sieru, jo ēdinātājiem jāievēro ne tikai tauku procents, bet jāskatās, lai tajā nav krāsvielu un garšas pastiprinātāju. Iveta Hveckoviča, “Zemītes konditorejas” īpašniece, laikrakstam norāda vēl kādu aspektu, proti, ka jaunie cukura ierobežojumi — 5 g cukura uz 100 gramiem produkta — nav pietiekami, lai smalkmaizītes būs baudāmas, tāda maizīte atbildīs sausbaranciņas statusam, nebūs garšīga. “Jaunie noteikumi ir spilgts negodīgas konkurences paraugs. Ir neiespējami mainīt ēšanas tikumus. Ja skolā maizītes nevarēs nopirkt, bērni tās pirks veikalā. Vietējiem veikaliem būs lielāks noiets,” skaidro I. Hveckoviča. Arī B. Driksniņa norāda, ka jaunie noteikumi ir koks ar diviem galiem: skolās aizliedzam, bet pēc zvana — uz veikalu!
Var teikt, ka Pļaviņu skolā daļēji atrisinājuši šo problēmu. Mācību iestāde līdz pulksten 12 ir slēgta. Pusdienas šajā skolā pirmajai grupai ir ap pulksten 11, otrajai — 11.40. “Pusdienas ir laikā, jo bērni, kuri braukuši no tālajiem pagastiem, brokastis arī ēduši sešos rītā, var izturēt līdz pusdienām,” kritikai par to, ka bērni nevar sagaidīt pusdienas, atbild Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Rita Pole. “Tāpat kā citas skolas, arī mēs aicināsim vecākus dot līdzi bērnam kādu augli — ābolu, banānu, kādu maizīti, starpbrīdī viņš to var apēst, tas nav aizliegts.”
Pagaidām uzņēmēji ir neizpratnē par to, ko drīkst un nedrīkst pārdot skolu kafejnīcās. B. Driksniņa paredz, ka pēc pirmajām Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm visiem ēdinātājiem tas būs skaidrs.
Viedokļi
— Vai skolās jāaizliedz pārdot smalkmaizītes?
Iveta, trīs bērnu mamma
— Jaunie noteikumi tiešām ir koks ar diviem galiem. Savai
3. klases skolniecei cenšos nedot līdzi naudu uz skolu, jo sekoju, lai viņa mājās paēd brokastis. Tomēr priecājos, ka jaunie noteikumi ir ieviesti, jo nevaru garantēt, ka viņa neēdīs skolā čipsus un maizītes. Ja zinātu, ka smalkmaizītes nesatur dažādas ķīmiskās piedevas, nebūtu iebildumu, ja reizi nedēļā apēstu. Tajā pašā laikā klases ballītēs dominē čipsi, kola, saldinātās limonādes. Arī klases ekskursijās mēdz iegriezties “Mc Donalds” ēstuvēs, kur nav tas veselīgākais ēdiens. Bērni ir augoši, patērē daudz enerģijas, pats par sevi saprotams, ka viņiem pusdienas sagaidīt grūti un gribas kaut ko apēst. Ja moka izsalkums, arī mācībām viņi nespēj koncentrēties. Maizītēm jābūt alternatīvai, piemēram, otrajām brokastīm, tajās taču varētu piedāvāt veselīgas uzkodas.
Karīna, piektklasnieka mamma
— Es uzskatu, ka mans bērns drīkst apēst bulciņu, izdzert kādu suliņu, ja vien tā nav kola. Ja viņš apēd vienu bulciņu dienā, tad taču nekas nenotiks, jo citādi aizies uz “Narvesenu” nopirkt hotdogu. Tādu ēšanu gan neatbalstu. Puikam skolā ir brīvpusdienas, zinu, ka viņš tās ēd, bet zinu, ka daudzi bērni neēd, jo negaršo. Ja runājam par kabatas naudu, tad katru dienu līdzi uz skolu to nedodu, bet šad tad eiro vai divus gan.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra