Ūdens plūst dzīvokļos

2011. gada 8. janvāris 13:21

3755

“Esmu pensionāre, nesen dzīvoklī veicu remontu, taču tagad viss darbs velti — no jumta tek ūdens, griesti noplūduši. Arī kaimiņiem, kuri dzīvo piektajā stāvā, applūst dzīvokļi. “Laumas — A” dispečers atbild, ka jāgaida garā rindā, lai palīdzētu. Vai “Lauma — A” mums kompensēs zaudējumus?” redakcijai jautā aizkraukliete Zinaida Avotiņa no Spīdolas ielas 6. mājas.

“Kad gaisa temperatūra bija ap nulli, dzīvoklī ūdens brīžiem tecēja kā no krāna, spēju tik mainīt bļodas,” stāsta aizkraukliete Līga. “Apsvēru iespēju piepūst gumijas laivu un nolikt zem griestiem. Tapetes un paklājs ir slapji, istabā ir mitrs gaiss. Kad ārā ir sals, ūdens pil. Sākumā biju pārsteigta, kā tā var būt, jo jumts ir jauns.”
Piecās dienās 170 pieteikumu
“Jaunā gada pirmajās piecās dienās esam saņēmuši 170 pieteikumu, ka piektā stāva dzīvokļos tek ūdens, tajā skaitā dažu dzīvokļu īpašnieki mums zvanījuši vairākkārt,” stāsta Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmuma “Lauma — A” direktore Ludmila Beināre. “Ūdens sūcas augšējos stāvos visās Spīdolas un Gaismas ielas mājās, izņemot Spīdolas ielas 13., 15. un 22. māju. Ūdens netek arī Lāčplēša ielas 8., 12. un 19. mājā, jo tām ir nosiltināti bēniņi. “Purvciemā” problēmas ir tikai dažos dzīvokļos.”
Vajag siltināt bēniņus
“Māju divslīpu jumti nav bojāti, tie ir nesen atjaunoti un ir labā tehniskā kārtībā. Taču ūdens sūcas dzīvokļos, jo nav nosiltināti bēniņi. Gaiss bēniņos sasilda jumta segumu, un uz tā esošais sniegs sāk kust. Ūdens tek uz auksto dzegu — tās temperatūra ir vienāda ar āra gaisa temperatūru. Ja āra gaisa temperatūra būtu virs nulles, ūdens tecētu tālāk. Tā kā ir sals, gar jumta malu veidojas ledus slānis, kas kavē vai aptur ūdens tālāku noteci, un ūdens neplūst noteksistēmā, bet gan atduras pret ledus joslu un uzkrājas, pa mājas ārsienu un caur paneļu šuvēm nonāk dzīvokļos,” skaidro Ludmila Beināre. “Lai atbrīvotu ceļu kūstošajam sniegam, mūsu strādnieki autopacēlājā no māju jumtiem dauza lāstekas, ledu un, cik tālu iespējams, jumtu atbrīvo no sniega. Šādu darbu sākām jau decembrī. Strādnieki uzkāpj arī bēniņos un izsit ārā ledu, kas ir zem jumta pie dzegas, jo tas, lēnām kūstot, nopludina dzīvokļus. Viens no risinājumiem ir dzīvokļu īpašniekiem lemt par mājas bēniņu siltināšanu.”
“Laumai — A” ir divi autopacēlāji, katru apkalpo viens cilvēks un divi strādā grozā. Vienai mājai ledu un lāstekas var nodauzīt pusotrā dienā, un darbi pie vienas mājas izmaksā ap 60 latu.
“Mūsu darbinieki pārbauda dzīvokļus, no kuru īpašniekiem ir saņemti pieteikumi. Protokolus nerakstām, jo tas prasītu daudz laika. Vispirms strādājam tajās mājās, no kurām pieteikumu ir visvairāk un kurās situācija ir vissliktākā. Visiem uzreiz nevaram palīdzēt, darbus veicam noteiktā secībā,” saka Ludmila Beināre. “Pagājušajā gadā, kad arī bija ļoti sniegota ziema, tik lielu problēmu pilsētā nebija, jo gaisa temperatūra ilgstoši bija zema.”
Kādēļ lāstekas ir arī pie siltinātās mājas Spīdolas ielā 10? “Tādēļ, ka bēniņi nav nosiltināti, tikai ārsienas. Par daļēju siltināšanu lēma dzīvokļu īpašnieki ar domu, lai izmaksas būtu zemākas,” skaidro Beināres kundze.
Par zaudējumiem jālemj īpašniekiem
Jautāta par kompensācijām, Beināres kundze atbild, ka “Lauma — A” zaudējumus iedzīvotājiem nekompensēs, jo uzņēmums mājas tikai apsaimnieko, mājas un dzīvokļi ir privātīpašums, un kompensācijas apsaimniekošanas maksā nav iekļautas. Uzņēmums sniedz vienīgi MK noteikumos paredzētos obligātos minimālos apsaimniekošanas pakalpojumus.

Staburags.lv ARHĪVS

Ūdens plūst dzīvokļos

Kategorijas