Piena cenas prognozes šajā desmitgadē neiepriecina

2016. gada 14. janvāris 00:01

Lielākie ieguvumi un lepnums, “sitieni” un “neraža” pagājušajā gadā — tos apkopojusi biedrība “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” (LOSP), kas apvieno valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas visā Latvijā.
Bankrots rada neuzticību
Gada panākums ir valsts un Eiropas Savienības subsīdiju neiekļaušana ar nodokli apliekamajos ieņēmumos, kā iepriekš plānots. Likumā par akcīzes nodokli panākts, ka iekrāsoto dīzeļdegvielu lauksaimnieki varēs izmantot izaudzētās lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanai un arī ražošanai nepieciešamo izejvielu pašpārvadājumiem.
Veicinot bioloģiskā piena un bioloģisko dārzeņu un augļu noietu, vispārējās izglītības iestādēs programmās “Skolas piens” un “Skolas auglis” iekļauti arī bioloģiskais piens, dārzeņi un augļi. Lai atvieglotu lauksaimniecības zemes iegādi, izveidots Latvijas Zemes fonds. Tā mērķis ir veicināt kredītu pieejamību lauksaimniecības zemes iegādei. Sakārtojot lauku infrastruktūru, Lauku attīstības programmā iestrādāti pasākumi efektivitātes paaugstināšanai, paredzot finansējumu ceļiem, tehnikai un meliorācijai.
“Sitiens” lauksaimniecības nozarei pērn bija piena cenas kritums. To ietekmēja piena ražošanas kvotas režīma atcelšana 31. martā, kā arī Krievijas embargo. Cūkkopībā lielākā sāpe — Āfrikas cūku mēris un Krievijas embargo.
Būtiskākais jaunums ieviests pagājušajā gadā — pielāgošanās zaļināšanas prasībām.
Aizvadītā gada lielā iespēja saistīta ar rudenī lauku iedzīvotājiem izsludināto pieteikšanos ilgi gaidītajam atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai, kā arī uzņēmējdarbības sākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības un jaunu saimniecību veidošanos.
Gada melnākais notikums jeb “neraža” — piena pārstrādes uzņēmuma “Latvijas Piens” lielākā īpašnieka “Trikātas KS” maksātnespēja. Tā jūtami ietekmēja piena kooperāciju līdzšinējā un turpmākajā praksē.
Par uzlabojumiem mazajiem uzņēmējiem
Pie 2016. gada izaicinājumiem biedrība nosauc piena saimniecību izdzīvošanu un pielāgošanos tirgus situācijai, kā arī konkurētspējas paaugstināšanu. Paredz, ka piena cena neatgūs 2014. gada augsto līmeni līdz šīs desmitgades beigām, jo produktu izlaide joprojām ir spēcīga un izveidojušies lieli krājumi. Šajā gadā jāpanāk, lai atbalsta maksājumi būtu līdzvērtīgi vismaz ES dalībvalstu vidējam līmenim. Valsts atbalsts lauksaimniecībai jāatgūst pirmskrīzes perioda līmenī. Jāpanāk darbaspēka nodokļa samazināšana, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pārtikai. Jāstrādā, lai arī turpmāk subsīdijas neiekļautu ar nodokli apliekamajos ieņēmumos.
Lauku vides saglabāšanas nolūkos un legālās nodarbinātības veicināšanai laukos būtu nepieciešams saistībā ar mikrouzņēmuma nodokli paplašināt iespēju, nomaksājot konstantu nodevu, nodarboties ar produkcijas ražošanu sev un tirgum nelielos, bet pieprasītos apjomos. Piemēram, mājražotājs, audzējot gurķus un nomaksājot 50 eiro gada nodevu, var nodrošināt sev produktus pašpatēriņam un pārējo legāli pārdot tirgū.
Jāturpina un jāaktivizē izaudzētās lauksaimniecības produkcijas pārstrāde katrai zemnieku saimniecībai un, tām apvienojoties, jādibina pārstrādes uzņēmējsabiedrības. Jāizmanto iespēja izejvielai pievienoto vērtību radīt pašu mājās, nevis pārdot izejvielas.
Pret jauniem nodokļiem
Izaicinājums nākamajam gadam ir saglabāt stabilu nodokļu sistēmu valstī, nepieļaujot esošo nodokļu paaugstināšanu vai piemērošanu jaunām ieņēmumu kategorijām, kā arī nepieļaut jaunu nodokļu ieviešanu.
Izaicinājums nākamajiem gadiem būs klimata pārmaiņas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Ja jautājums ES līmenī tiks virzīts ar mērķi samazināt SEG emisijas, neņemot vērā kultūraugu absorbēto oglekļa apjomu, tad lauksaimniecībai tie būs papildu izdevumi. Risinājums ir panākt nulles SEG bilanci. Latvijai prasība SEG emisiju samazināšanai ir ļoti svarīga, jo mēs esam apņēmušies atgūt lauksaimnieciskajā ražošanā vēl 900 tūkstošu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ja ES pieņems regulu, kura noteiks SEG emisiju samazināšanu bez bilances izvērtējuma, tad mēs būsim tikpat neapskaužamā situācijā kā ar “godīgajiem” platību maksājumiem. Latvijai nekavējoties ir jārod finansējums pētniecībai, lai argumentēti pierādītu floras oglekļa absorbciju. ◆

Viedokļi

— Pagājušā gada veiksmes un neveiksmes jūsu saimniecībā.

Kristaps Leitis, piena ražošana, zemnieku saimniecība “Čaidāni” Neretas novadā
— Ieguvums — nodota ekspluatācijā ferma un kāpināts izslaukums. Nepatīkamais — straujš piena iepirkuma cenas kritums. Vēlēšanās Jaunajā gadā — sabalansēta piena iepirkuma un pārdošanas cena.

Jānis Krūmiņš, graudkopība, zemnieku saimniecība “Lejasvēži” Kokneses novadā
— Pozitīvais — ļoti laba raža. Negatīvais — zema kvalitāte nokultajam, līdz ar to zemas iepirkuma cenas. Pērnā gada raža pārsvarā pārdota par lopbarības cenu. Ieteikums šim gadam — nodrošināt vienādu atbalstu no valsts un ES visām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Pērn visa atbalsta nauda novirzīta piensaimniecībai.

Raimonds Dālderis, cūkkopība, zemnieku saimniecība “Blāzmas” Neretas novadā
— Prieks par iegādāto jaudīgo traktoru. Arī labā graudu raža garantē barību cūkām. Slikta bija kartupeļu raža, kas ietekmē barības daudzveidību, bet to atsvēra labā zirņu raža. Šajā gadā, iespējams, ar kāda projekta palīdzību ceru iegādāties kombainu. Cūku fermai jāatjauno logi.

Staburags.lv ARHĪVS

Piena cenas prognozes šajā desmitgadē neiepriecina

Kategorijas