Privātīpašums nav svētā govs

2016. gada 12. janvāris 00:01

Kāda kundze visiem Latvijas medijiem e-pastā izsūtīja savas pārdomas par tēmu “Privātīpašuma neaizskaramība”. Divarpus A4 formāta lapās viņa sašutusi stāsta par mednieku patvaļu — rīkojot mežacūku medības visur, kur tik iedomājas, tajā skaitā dabas liegumu teritorijās, privātajos mežos, kuru īpašnieki nav slēguši līgumu par medībām ar Valsts meža dienestu.

Sašutuma iemesls ir pagājušā gada beigās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) aicinājums medīt un dienestā nogādāt mežacūku sieviešu kārtas līķu daļas, pretī dodot 100 eiro. Šādi valstiskā līmenī cer ātri un efektīvi Latvijā apkarot bīstamo infekcijas slimību Āfrikas cūku mēri (ĀCM).
Savukārt vēstules autores Daces Kalniņas, kustības “Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” atbalstītājas, nostāju izsaka teiciens “Ne mana cūka — ne mana druva.” Cūkas šajā gadījumā domātas tiešā nozīmē.
Vēstules autorei ir nepieņemami, ka valsts visiem iespējamajiem līdzekļiem cenšas normalizēt situāciju cūkkopības nozarē, mudina medniekus izšaut mežacūkas, lai ierobežotu slimības izplatību. Lai atvieglotu šo uzdevumu, Ministru kabinets pērn decembrī veica grozījumus Medību likumā, atļaujot izšaut šos dzīvniekus arī teritorijās, kuru īpašniekiem nav līguma attiecību ar medību kolektīvu.
Daces Kalniņas vēstulē ievērības cienīgs un rakstītā “sāls” ir citāts: “Izlasot šī likumprojekta anotāciju, sašutumā jākliedz par tiesiskuma izpratnes kropļojumu. Ar kādām tiesībām par aizsargājamām dabas teritorijām, liegumiem, kuru aizsardzība ir nostiprināta ar Eiropas konvencijām un direktīvām, vai par personu privātīpašumiem ar individuāliem dabas aizsardzības vai apsaimniekošanas plāniem, ir tiesīgi lemt Latvijas Cūku audzētāju asociācija, PVD, Meža dienests vai kādas mednieku organizācijas?!” Respektīvi, “ne mana cūka, ne mana druva”, jo Kalniņas kundzei nerūp pārējo satraukums par visas cūkkopības nozares iespējamo likvidāciju šīs slimības dēļ. Viņai svarīgi, lai privātajā mežā nevazājas kaut kādi sveši cilvēki ar bisēm plecā. Vēstules autore laikam arī nezina, ka mežacūka, tāpat kā zaķis, stirna un citi meža zvēri, nav nedz privātais, nedz valsts īpašums.
“Staburags” par radušos situāciju aicināja paust viedokli mažsaimniekus, meža īpašniekus, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārvaldes pārstāvjus.

Viedokļi

Imants Baumanis, Aizkraukles pusē pieder ap 30 ha meža
— Tas ir valstiski svarīgi — apturēt šo nelāgo slimību, tāpēc uzskatu, ka ir pieļaujami, ja medniekiem dota lielāka brīvība, nav nepieciešamas garas saskaņošanas. Tik jāatceras, ka, problēmu atrisinot, likvidējot Āfrikas cūku mēra apdraudējumu, jāatceļ arī šie īpašie noteikumi un pilnībā spēkā jāstājas Privātpersonu aizsardzības likumam. Personīgi man nav nekādu iebildumu pret medniekiem, viņu darbībām manā privātīpašumā, bet pieļauju, ka citiem nepatīk, ja sveši intensīvi izmanto mežu, kur, piemēram, var būt ierīkotas īpašas takas, atpūtas vietas.

Māris Bondars, Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis
— Grozījumi Medību likumā paredz — ja mednieku klubs vēlas, var saņemt Meža dienesta atļauju par medību rīkošanu teritorijās, ar kuru īpašniekiem Meža dienestam nav līguma. Šādi gadījumi, ka līgums dažādu iemeslu, arī vienkāršas nevēlēšanās, dēļ nav noslēgts, ir sastopami. Tāpēc bija nepieciešami Medību likuma grozījumi, kas atļautu medības šajās teritorijās. Medniekiem pietiek ar virsmežniecībai adresētu iesniegumu. Tāda pati kārtība ir arī īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Aizkraukles pusē šādu teritoriju ir maz, bet, piemēram, Ķemeru pusē tas ir aktuāli. Mūsu pusē nelielas domstarpības bija Sunākstes pagastā, kur mednieku kolektīvs prasīja medību atļauju septiņās kadastra vienībās. Meža platību īpašniekiem nereti patīk runāt par absolūtām īpašuma tiesībām, neaizskaramību, bet jāatceras, kas saskaņā ar Civillikumu īpašuma tiesības var un tiek ierobežotas attiecībā uz medībām, koku ciršanu utt. Cilvēks nevar savā īpašumā darīt visu, ko iedomājas. Latvijā meža dzīvnieki pēc likuma ir bezsaimnieka manta, bet to izmantošanu regulē ar likumiem un MK noteikumiem.

Dace Lazdāne, PVD Austrumzemgales pārvaldes vadītāja
— Valsts meža dienesta un PVD kopējā koncepcija paredz ĀCM ierobežošanu. Cilvēkiem jāsaprot, ka cūkkopības nozares saglabāšanā šādi noteikumi ir viens no soļiem, kā to realizēt. Ja slimību neapkaros, sekas var būt lielo cūkkopības kompleksu likvidēšana. Šobrīd konstatētas mežacūkas, kuras pārslimojušas ĀCM, izdzīvojušas un organismā izstrādājušas antivielas, kā arī mednieki atrod arvien jaunus no slimības kritušus dzīvniekus. Līdz ar pavasari infekcijas aktivitāte pastipināsies. Savukārt samaksa par katru cūku māti bija vienīgā motivācija, lai medniekus spiestu aktīvi rīkoties. Viskritiskākā situācija ar mežacūku populācijas blīvumu šobrīd ir Kurzemes pusē.

Staburags.lv ARHĪVS

Privātīpašums nav svētā govs

Kategorijas