Staburags.lv ARHĪVS

Premjeru nāksies importēt

Imants Kaziļuns

2016. gada 8. janvāris 09:13

168
Premjeru nāksies importēt

Ja Latvijas politisko eliti salīdzina ar ābolu kasti pagrabā, tad šobrīd tajā vairs nav atlicis neviens glīts, apetelīgs, garšīgs ābols. Sažuvuši, iepuvuši un pat tie, kuri sākumā šķiet ēdami, pacelti, atklāj mīkstu un melnu otru sānu. Tā šobrīd lielākā no Saeimā ievēlētajām partijām, nu jau ar komisku noskaņu nosaukumā — “Vienotība” — šobrīd cilā savus “ābolīšus” — premjera amata kandidātus. Iepriekšējā — Laimdota Straujuma — mocījās ilgi, līdz pirms gadumijas padevās, atstājot tukšu krēslu, kurš nu nevienam nav vajadzīgs.

Košākais ābols — Solvita Āboltiņa — izrādījās pārējo kastes iemītnieku un ēdāju nemīlēts, un zem skaistās miziņas brūns puvums līdz pat serdei. Līdzīgs stāsts par tagadējo finanšu ministru Jāni Reiru. Atlika viņam parādīties redzeslokā, kā pārmetumi un pagātne viņa kandidatūru vai nosmacēja. Ar eksprezidenta Bērziņa kunga cienīgu izteikumu “nevarētu piekrist un varētu nepiekrist” šis kandidāts nu raisa līdzjūtības smaidu. Viņš gatavību premjerēt ne noraida, ne nenoraida. Vakar pienāca kārta pārcilāt kaut kur dzirdētu, kaut kad kaut ko darījušo Kārli Šadurski. “Vienotība” viņu vēl oficiāli nepaspēja izvirzīt, bet diskusijas par atbilstību/neatbilstību aizsāktas. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šādu mētāšanos no viena kandidāta pie otra, kā no malas vērojot, nosaucis par “aklo vistiņu spēli”. “Bezzobaini” piebilstot —  ja Vējonis nominētu Šadurski, tad politiskais spēks (ZZS) gatavs ar viņu runāt, bet priekšlaicīgus atbalsta solījumu nedos. Tieši tāda pati nostāja tēvzemiešiem. No nekā izvēlēties kaut ko — tik pasakaini nereāls uzdevums uzticēts prezidentam Raimondam Vējonim. Pirms nedēļas viņš pārtrauca atvaļinājumu un cer šajā “bardakā” ieviest kārtību.

Vēl mazāk iespējamu to raksturo Saeimas deputātes no “Vienotības” Ilzes Viņķeles teiktais, ka nedēļas sākumā valdes sēdē rosinājusi apspriest iespējamās kandidatūras premjera amatam, tomēr pārējie teikuši, ka tas nav nepieciešams. Varbūt tas liecina par pretējo — kandidāts sen ir zināms, šis savējais nav apspriežams, un vajadzīgs teātris, lai iecelšanas process šķistu pēc iespējas dabiskāks.

Ik dienu, lasot jaunākās ziņas par šo tēmu, manī nostiprinās pārliecība, ka Latvijā vairs nav atlicis neviens, kuram varētu uzticēt vadīt šo valsti un vienīgā iespēja ir importēts premjers, gluži kā importēts, skaists un salds līdz pat serdei poļu ābols