Nodoklis — direktīva, ko ilgāk atlikt nevar

2016. gada 8. janvāris 00:01

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumiem no šīgada 1. jūlija plānots piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā. Līdz šim apsaimniekošanas pakalpojumiem nodoklis nebija noteikts. Iedzīvotājus satrauc gaidāmie vēl lielākie rēķini, savukārt uzņēmumiem raizes sagādā nodokļa nomaksa valstij — tas jāmaksā tūlīt pēc rēķina izrakstīšanas, taču ne vienmēr nauda tūlīt tiek iekasēta.

Izmaiņas norādīs rēķinā
SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” (KKP) valdes loceklis Ilmārs Britāns stāsta, ka uzņēmuma klientiem par gaidāmajām izmaiņām paziņots pērn. “Iedzīvotājus informējām jau pagājušajā gadā, sagatavojot jaunās 2016. gada tāmes, arī dzīvokļu īpašnieku sapulcē tas ir izskanējis un apspriests,” stāsta Ilmārs Britāns. “Pērn rudenī vēl nezinājām, cik liels jaunais maksājums būs. Tuvojoties 1. jūlijam, par gaidāmajām izmaiņām norādīsim katram klientam rēķinā.”
Daudzdzīvokļu mājās, kur pārvaldīšanas pakalpojumus sniedz KKP, apsaimniekošanas izmaksas ir atšķirīgas, dzīvoklī bez ērtībām mazākais maksājums ir ap 0,25 eiro par kvadrātmetru, savukārt miteklī ar ērtībām — nedaudz virs 0,70 eiro. “Apsaimniekošanas maksu veido daudz dažādu faktoru, tādēļ cenas atšķiras, Koknesē šī summa vidēji ir ap 0,45 eiro,” piebilst Ilmārs Britāns. “Ir parādnieki, protams, un šis būs papildu finansiālais slogs.”
Parādnieku skaits varētu pieaugt
Aizkraukles novada pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmums “Lauma A” apkalpo aptuveni trīs tūkstošus klientu. “Pieļaujam, ka parādnieku skaits varētu pieaugt,” uzskata Modris Bite, SIA “Lauma A” valdes loceklis. “Nodoklis nebūs jāmaksā no visas summas, ko šobrīd klienti saņem apsaimniekošanas rēķinā, tur iekļautas arī vairākas citas izmaksas. Zemākā apsaimniekošanas maksa klientiem, kam pakalpojumus sniedz “Lauma A”, par kvadrātmetru ir 0,29 eiro. Lielākā ir renovētajām dzīvojamajām mājām, taču apsaimniekošanas rēķinā iekļautās renovācijas izmaksas neapliek ar šo nodokli. Tātad, piemēram, maksa ir 0,85 eiro par kvadrātmetru, bet šajā summā 0,47 eiro ir renovācijas izmaksas, nodokli piemēro atlikušajai summai — 0,38, vēl atrēķinot no tās elektroenerģijas maksu koplietošanas telpās un atkritumu izvešanas izmaksas.”
Prasības jāievēro
PVN piemērošanu mājas apsaimniekošanas maksai nosaka Eiropas direktīva, plašsaziņas līdzekļiem norādīja Finanšu ministrijas (FM) Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka. “Mēs par to zinājām jau no iestāšanās Eiropas Savienībā, bet šis regulējums bija saglabāts. Mums bija privatizēti un neprivatizēti dzīvokļi un vienāds nodokļu režīms. Tika nolemts, ka visiem apsaimniekošanas pakalpojumiem mēs nodokli turpināsim nepiemērot. Taču pagājušajā pagājušajā gadā sagaidījām paziņojumu no Eiropas Komisijas, ka mēs neievērojam direktīvas prasības un mums jāmaina regulējums vai arī pret Latviju būs ierosināta pārkāpumu procedūra.”
Finanšu ministrija aprēķinājusi ieguvumus — 2016. gada budžetā papildu 9,3 miljonus eiro, 2017. gada budžetā — 22,4 miljonus eiro.
Kaimiņvalstīs spēkā jau sen
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis stāsta, ka par šo jautājumu asociācijai bija sarunas gan ar Saeimas, gan ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem. “Veicām pētījumu un sapratām, ka šis PVN namu pārvaldīšanai citās ES valstīs pieņemts un apstiprināts pirms krietna laika. Latvija ilgi spēja no tā izvairīties, normu atlika, taču nu vairs neko atlikt nevar — valstij jau draudēja finanšu sankcijas,” atklāj Ģirts Beikmanis. “Portālā manabalss.lv izveidota iniciatīva un vāc parakstus, lai aicinātu valdību piemērot samazināto PVN likmi. To pagaidām parakstījuši tikai ap 250 cilvēku.
ES dalībvalstīs ir noteikts, kādās jomās drīkst piemērot samazināto PVN likmi, un šobrīd, cik zinu, nevienā valstī namu pārvaldībā tādu nepiemēro. Visās ES valstīs ir pilnais PVN, kā nu kurā — no 19% līdz 22%. Runājot ar kolēģiem no kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, uzzinājām, ka viņi šo nodokli maksā jau vairākus gadus.
Situācija Baltijas valstīs veidojusies vēsturiski, jo bijušajā Padomju Savienībā ar pārvaldības jomu nodarbojās valsts vai pašvaldība, un īpašnieks par to nedomāja. Kopš iestāšanās ES diezgan ilgs laiks bija atvēlēts pārejas periodam, lai saprastu, ka pašiem vien jārūpējas par savu īpašumu — ir privāti pārvaldnieki, veido biedrības, pašvaldības piedāvā šo pakalpojumu, to kapitālsabiedrības gan lielākoties ir kļuvušas par komersantiem.
Likums paredz, ka nodoklis ir jāsamaksā brīdī, kad uzņēmums izraksta rēķinu, nevis iekasējot naudu — tas apsaimniekotājiem var radīt sarežģījumus, jo ne vienmēr cilvēki spēj vai vēlas samaksāt rēķinu. Tāpēc vienojāmies ar FM, ka janvārī ar ES institūcijām saskaņos likuma pantu par PVN iekasēšanas kārtību. Šobrīd tāds tā saucamais “kases princips” tiek piemērots vairākās jomās — zivsaimniecībā, dažās pārtikas ražošanas nozarēs. Tas nozīmē, ka PVN var maksāt brīdī, kad naudu iekasē. Šādas normas izskatīšanu esam panākuši, un tās īstenošana varētu atbalstīt ne pārāk lielus pārvaldīšanas uzņēmumus, kam ir grūtības ar apgrozāmajiem līdzekļiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Nodoklis — direktīva, ko ilgāk atlikt nevar

Kategorijas