Svētku tosts ar testamentu

2016. gada 5. janvāris 09:38

131

Gluži kā nākotnes pareģu prognozes, tā iedzīvotāji ik gadu gaida valsts augstāko amatpersonu uzrunas 31. decembra vakarā. Tad uztver un uzklausa katru vārdu, it kā no tām būtu atkarīga valsts nākotne. Runas gan lielākoties izceļas ar kādu “odziņu”, kaut vai atcerēsimies bijušā premjera Andra Šķēles vēlējumu cītīgāk tīrīt zobus. Kur tad vēl lielais tracis, kad iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš mēģināja ieviest tradīciju teikt šo uzrunu jau jaunajā gadā, lai svētkus pilnvērtīgi pavadītu ar ģimeni. Ja šķita — kam gan rūp, kad un ko tautai saka prezidents gadumijā, tad izrādījās lielākai daļai sabiedrības tas nav vienaldzīgi.
Šīs uzrunas ir plašs darbības lauks arī politologiem, kuri analizē katru vārdu. Politologs Juris Rozenvalds Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu nodēvējis par Jaungada tostu. Arī ar runas garumu Vējonis neizcēlās. Politologs šo runu raksturoja arī kā “ģimenes tēva uzrunu”, kas vairāk bijusi vērsta uz katru no mums, bet mazāk tajā skartas sabiedrības problēmas. Tomēr kopumā teiktais bija uzmundrinošs.

Savukārt demisionējušās premjeres Laimdotas Straujumas teiktais, pēc Rozenvalda domām, izskanējis kā testaments. Viņš uzskata, ka Straujuma vairāk atskaitījusies par paveikto un izvirzījusi uzdevumus jaunajai valdībai, bet nebija jūtama kāda ierosme vai viena galvenā ideja. Laimdota Straujuma gan nekad nav bijusi izcila runātāja, kura skaidri formulē viedokli.
No dzirdētajām atsauksmēm var secināt, ka cilvēkiem lielākoties tomēr patikušas abu valsts augstāko amatpersonu svētku uzrunas — ne pārāk garas, koncentrētas un uzmundrinošas. Turklāt tās katrā mājā gaida tāpat kā kaut ko neiztrūkstošu, piemēram, salūtu. Acīmredzot cilvēkiem tās palīdz izprast valsts nostāju pašreizējā situācijā.

Kritizēt var visu, bet kādai jābūt labai uzrunai tik nozīmīgā laikā, kad domas sākt jaunu un labāku dzīvi ir ne tikai atsevišķiem sabiedrības locekļiem, bet valstij kopumā? Gatava scenārija nav. Amatpersonām tās bijušas dažādas, ņemot vērā politisko situāciju valstī, pieredzi un pārliecību. Idejas smeltas arī pasaules dižgaru vārdos, tomēr katrs mēģinājis ieviest arī ko savu.
Nav šaubu, ka šādas uzrunas ir vajadzīgas, apliecinot, ka gan prezidentam, gan premjeram ir svarīgi komunicēt ar savas valsts iedzīvotājiem. Cilvēkiem jāgūst pārliecība par valsts viedokli svarīgākajos jautājumos, ko pārstāv augstākās amatpersonas. Ir jārunā par globālām lietām un to, kas satrauc pašu mājās, par svētku izjūtu un nākotnes cerībām. Vienlīdz kā saturs, svarīgs ir arī “iesaiņojums” — kā cilvēks runā. Lai ir pārliecība, ka amatpersonai ir, ko teikt tautai, nevis tikai aizpilda ētera laiku.

Staburags.lv ARHĪVS

Svētku tosts ar testamentu

Kategorijas