Dažkārt ar valsts funkcijām ir par maz

Inese Peļņika, Skrīveru novada domes lietvedības pārzine, Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

2016. gada 5. janvāris 00:01

367

Gada nogale aizvadīta svētku noskaņās. Ja notikumus vētījam lielos vilcienos, pats svarīgākais bija Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un Raimonda Paula saruna LTV1 raidījumā “1:1”. Vai bija vēl kas? Valdības joprojām kā nav, tā nav! Bet, ja nopietni, tad par visu pēc kārtas!
Nevaru nepieminēt Ziemassvētkus. Protams, ka tas ir pats svarīgākais pēdējo gada nedēļu notikums visai pasaulei un cilvēkiem. Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts — teikts Bībelē. Tā taču ir, vai ne? Lai arī Latvijā visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē bija siltākie Ziemassvētki, svētku brīnums bija. Visa ģimene bijām kopā. Mazbērnu pilna māja, prieka un rūpju tik daudz, ka neatlika laika pat ieslēgt televizoru. Tā ir laba zīme. Lūk, kā vajag svinēt svētkus!
Arī 1. janvāri sagaidīju Skrīveros. Košs svētku salūts, kā vienmēr! Aizejošais gads ir bijis labāks par iepriekšējo — tā vēsta socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Tikai 15 procentu aptaujāto domā, ka dzīve gājusi uz leju. Strādājot domē, redzu: ja ir darbs, dzīvot var ar prieku, grūtāk tiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu.
Citādi Skrīveru domē dzīve gada beigās, kā jau gada beigās, — darba daudz, viss ir jāapkopo. Šogad dzimuši 28 bērni, miruši 73 cilvēki, gada laikā noslēgtas 13 laulības. Lai gan laulības parasti notiek vasarā, ja rēķina vidēji gadā — viena laulība mēnesī. Nav slikts rādītājs! Starp citu, jaunais gads Skrīveros sāksies ar kāzām. Precēties vajag! Vēl. Varam lepoties, ka novadā dzimst bērni. Piemēram, dārziņā “Sprīdītis” 42 bērni gaida rindā. Dzimst! Zinu, ka citos novados vairs nav, kas dzemdē, mums vēl ir!
Svētku dunā paspēju arī ziedot akcijā “Nepaej garām!”. Tā ir Latvijas Televīzijas un Latvijas Bērnu fonda rīkotā akcija, kur līdzekļi tika vākti Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centra jaunās ēkas celtniecībai. Savukārt mani bērni ziedoja radio “Pieci.lv” labdarības maratonā “Dod pieci!”. “Dod pieci!” vāca līdzekļus speciālā asistenta nodrošināšanai ģimenēm, kuras audzina bērnu ar īpašām vajadzībām. Kāpēc būtu jāziedo? Tā vienkārši vajag. Protams, valsts funkcijas ir valsts funkcijas, bet dažkārt ar to ir par maz, lai mainītu dzīvi. Jāiesaistās arī pašiem, jāpalīdz. Bērni un dzīvnieki ir jāaizstāv — veca frāze no “Mazā prinča”. Mani uztrauc vardarbība pret bērniem, pērn reģistrēti 196 seksuālās vardarbības epizodes pret viņiem. Tāpēc atbalstu ķīmiskās kastrācijas ieviešanu valstī. Lai arī tās lietderīgumu apšauba, tomēr uzskatu, ka jādara viss, lai pasargātu pašus mazākos.
Domē norisinājās Finanšu komitejas sēde. Daudzi saņēma piemaksas pie algas par padarīto darbu. Šī informācija nav noslēpums, jo bija nopludināta internetā. Gribu oponēt tiem, kas uzskata, ka piemaksas nebija pamatotas. Redzu, kā cilvēki strādā — viņu darbs tika vērtēts.
Valdība palielināja algas, bet ne tikai sev, arī ārstiem. Par ārstiem prieks. Viņi ir to pelnījuši, tādējādi iegūstam arī paši cerībā saņemt labāku ārstēšanu. Protams, par ārstēšanas kvalitāti var spriest un to kritizēt, bet man personīgi nav bijušas problēmas ar tās efektivitāti un kvalitāti. Ja rocība atļauj, ārstējies, vai ne? Opapam bija vairāk kā astoņdesmit gadu, kad nomira, atdevām daudz, lai pagarinātu viņa dzīvi. Par to nesūkstos, galvenais, lai mīļie dzīvo! Medicīna ir dārga, lūk, jums arī atbilde, kāpēc vajag ziedot.
Valdība pieņēma grozījumus, kas paredz, ka bēgļiem turpmāk uzturēšanās pabalsta apmērs mēnesī pilngadīgai personai būs mazāks, proti, 139 eiro. Līdz šim pabalsta apmērs bija 256 eiro mēnesī. Manuprāt, ja mēs raugāmies uz reālo dzīvi Latvijā, 139 eiro pabalsts atbilst realitātei. Pieļauju, ka šis apstāklis būs arī noteicošais pašu bēgļu izvēlē — palikt uz dzīvi Latvijā vai tomēr ne. Vai pašvaldība gatava uzņemt bēgļus? Šo jautājumu mums uzdeva arī Pašvaldību savienība. Novadā brīvu dzīvojamo platību nav, bez labierīcībām ir viens dzīvoklis mežā — četrus kilometrus no Skrīveriem.
Tomēr pats svarīgākais notikums Latvijā — mums joprojām nav valdības. Solvitu Āboltiņu atceros kopš 1994. gada, kad viņa strādāja Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, sevi parādīja kā gudru un kompetentu personu. Droši vien, ka gudra ir joprojām, bet viņas pēdējās izrīkošanās — mēdīšanās pensionāru piketā... To pat ir grūti komentēt. Cilvēks ir daudzus gadus politikā, vai nezina mēru? Ja viņa netika Saeimā, vai viņai būtu jābūt valdībā, visbeidzot jābūt premjerministrei? Skrīverietis Aivars Dronka, kurš 2010. gadā pārstāvēja Zaļo un Zemnieku savienību, jau teica, ka Saeimā vajag jaunus cilvēkus. Kurš no pretendentiem pieder pie jaunajiem? Dūklavs? Nē, taču! Jau labu laiku sekoju līdzi Danas Reiznieces-Ozolas politiskajām aktivitātēm. Atminos, ka raidījumā “Latvija var” viņa sevi parādīja kā ļoti perspektīvu — jauna sieviete ar diviem bērniem, ministre. Tomēr saistīta ar Ventspili! Pārsteidz arī tas, ka Aivaram Lembergam joprojām daudz atbalstītāju. Vai tiešām kāds cer, ka piedzims bērniņš un viņš kļūs godīgāks?
Ļoti būtiski visas pasaules mērogā ir tas, ka, neraugoties uz asām domstarpībām dalībvalstu vidū par turpmākajām attiecībām ar Maskavu, Eiropas Savienība sešiem mēnešiem atkal pagarināja sankcijas pret Krieviju, jo pamiera vienošanos ar Ukrainu tā arī neīstenoja līdz gada beigām. Sankcijas atbalstu — cenšos nepirkt Krievijā ražotas preces. Gaidīsim, kā notikumi eskalēsies tālāk.
Inese Peļņika, Skrīveru novada domes lietvedības pārzine, Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

Staburags.lv ARHĪVS

Dažkārt ar valsts funkcijām ir par maz

Kategorijas