Staburags.lv ARHĪVS

Ziedot nozīmē palīdzēt sev pašam

Sandra Pumpure

2015. gada 22. decembris 00:52

131
Ziedot nozīmē palīdzēt sev pašam

Ziemassvētku gaidīšana ir laiks, kad kā eņģeļi pār Latviju nolaižas cilvēku labās domas un atbalsts. Tas ir brīdis, kad tradicionāli notiek daudzas labdarības akcijas, un katru reizi patīkami pārsteidz, cik aktīvi cilvēki tās atbalsta.

Plašsaziņas līdzekļos daudzus aizkustināja radioklausītāja Lelde, kura radio “Pieci.lv” labdarības maratonā ziedoja pašas sakrātos 1000 eiro ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Savā vēstulē viņa raksta: “Paldies, ka atgādināt man un mums, ka ir jāparūpējas par mūsu mazākajiem, apdalītākajiem brāļiem un māsām. Varu tikai pateikties Dievam, ka esmu vesela, mani bērni un vīrs ir veseli, un, ja man ir paveicies, būtu tikai stulbi, egoistiski un savtīgi nepalīdzēt tiem, kuriem tas nepieciešams. Tas pa lielam nav mans nopelns, ka esam veseli. Mēs nekad nezinām, kāda būs mūsu rītdiena.”

Aizvadītās nedēļas nogalē noslēgusies arī ikgadējā akcija “Eņģeļi pār Latviju”, kuras laikā saziedoti 177 193, 61 eiro slimo bērniņu ārstēšanai. Negaidīti smagu pārbaudījumu laiks šis ir pasaules apceļotājam Jānim Vaišļam. Neilgā laikā savākta jau lielāka daļa summas, kas nepieciešama viņa ārstēšanai. Šādu piemēru ir daudz, ka sabiedrība ir vienīgais cerību stars nelaimē nonākušiem cilvēkiem, un ir prieks, ka lielās nelaimēs varam būt vienoti, nedomājot, cik pašiem ir, kas kuram un no kā pienākas.
Taču katrai medaļai ir arī otra puse, jo parāda, kādā situācijā dzīvojam. Ja rodas nopietnas problēmas, pašu spēkiem tikt galā nav iespējams. Arī valsts nebūs tā, kas steigsies palīgā, un lielākoties būs jāklauvē pie ziedotāju durvīm. Taisnība ir arī viedoklim — ja valsts kārtīgi rūpētos par saviem nodokļu maksātājiem, šādu situāciju būtu mazāk. Ja pēc vairāk kā 30 un 40 darba gadiem cilvēkam pensija ir mazāka par iztikas minimumu, tad neizbēgami viņš finansiāli ir atkarīgs no saviem bērniem, valsts vai labdariem.

Diemžēl neizvairīties arī no lielās dubļu straumes, kas gāžas pār ziedojuma akciju rīkotājiem un palī­dzības lūdzējiem. Katram  tik ļoti gribas pārliecību, ka viņa dotais eiro sasniedz paredzēto mērķi. Vismaz tādu viedokli nākas uzklausīt visbiežāk, tāpēc domāju, ka cilvēkiem, kuri uzņemas rīkot labdarības akcijas, nebūt nav viegli. Var jau būt, ka ne katrs ir godīgs un ne visa naudas summa sasniedz mērķi. Arī valstij noteikti vairāk jārūpējas par saviem iedzīvotājiem. Tomēr labdarības akcijas nav tikai atbalsts grūtībās nonākušajiem, bet arī katram ziedotājam. Tā mācāmies dot, just līdzi un palīdzēt, neprasot neko pretī.