Par brāķi apdrošinātāji kompensāciju nemaksā

2011. gada 18. janvāris 14:55

2994

Par brāķi apdrošinātāji kompensāciju nemaksā

Daudzi iedzīvotāji, kuri apdrošinājuši savus mājokļus, vēlas saņemt kompensāciju par kūstošā sniega dēļ applūdušajiem griestiem. Taču apdrošināšanas kompānijas to nemaksā.

Ielūst šķūņa jumts
Akciju sabiedrības “Balva” Aizkraukles filiāles vadītāja Ināra Rode stāsta, ka kūstošs sniegs nav dabas stihija, tādēļ par applūdušiem griestiem kompensāciju nevar saņemt. To varētu dabūt, ja griestus būtu applūdinājuši kaimiņi. Lai gan Aizkrauklē un kaimiņu pašvaldībās dzīvokļus apdrošinājuši daudzi, līdz šim neviens nav vērsies ar iesniegumu par sabojātiem griestiem. Tāpat kompensāciju nemaksā, ja no jumta laikus nav notīrīts sniegs un tas ielūzis. “Saņēmām kādas kundzes iesniegumu, ka uz viņas šķūņa bijis metru biezs sniegs, tādēļ šķūņa jumts ielūzis. Tā nav dabas stihija — jumti ir regulāri jātīra, metru bieza kārta nevar sakrāties vienā dienā,” skaidro Ināra Rode. “Dabas stihija ir tad, ja, piemēram, vētras laikā norauti jumti. Kādreiz vējš Ērberģē norāva jumtu deviņām lielām būvēm, tad arī kompensāciju samaksājām.”
Jātīra apsaimniekotājam
“Par sniega dēļ applūdušiem griestiem kompensāciju nemaksājam, jo tas nav apdrošināšanas gadījums,” atzīst arī apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA” klientu darījumu centra “Aizkraukle” vadītāja Linda Kārkliņa. “Sniegs laikus ir jātīra mājas īpašniekam vai apsaimniekotājam. Pēdējās dienās daudzi dzīvokļu īpašnieki par to interesējušies, vēlējušies apdrošināt dzīvokli, lai kūstoša sniega dēļ varētu saņemt kompensāciju citreiz, taču nākas viņus apbēdināt. Par apdrošināšanas gadījumu uzskatāmi tikai pēkšņi, negaidīti un neparedzami zaudējumi. Sniega sega no jumta jānotīra iespējami ātri, kamēr atkusnis un ēkas iekšējais siltums jumta siltumizolācijas defektu rezultātā nav sācis kausēt sniegu uz jumta. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksājam, ja stipri snieg, diennakts laikā izveidojusies 10 centimetru vai biezāka sniega sega un ja jumta sniegs notīrīts 24 stundu laikā pēc uzsnigšanas. Ja nav izpildīti apdrošināšanas noteikumu nosacījumi, sniega svara un izkusušā sniega nodarīto kaitējumu apdrošinātājs parasti neatlīdzina.
Vajag apliecinājumu
“Apdrošinām pret četriem galvenajiem riskiem — ugunsnelaimi, dabas stihijām, inženierkomunikāciju avārijām un trešo personu prettiesisku rīcību, taču applūduši griesti kūstoša sniega dēļ ir celtniecības brāķis vai ēkas īpašnieka neizdarība,” stāsta apdrošināšanas akciju sabiedrības “Gjensidige Baltic” Aizkraukles filiāles vadītājs Ivars Ieviņš. “Apdrošinātāji neatbild par slikti uzklātu jumta segumu un nekvalitatīvu siltumizolāciju vai tās trūkumu un no jumta laikus nenotīrītu sniegu. Pēdējā laikā klienti interesējas par kompensāciju, jo kūstošā sniega dēļ ir sabojāti griesti, prasa arī, lai mēs apdrošināšanas līgumos paredzam šādus gadījumus, taču šobrīd par šiem gadījumiem apdrošināšanas sabiedrības nemaksā. Pirms dažiem gadiem izmaksājām kompensāciju, jo sniega dēļ bija ielūzis kādas palīgēkas jumts. Meteoroloģijas dienests toreiz apliecināja, ka sniegs snidzis nepārtraukti vairāk kā 12 stundu, īpašnieks nespēja notīrīt, un jumts iebruka. Arī tagad apdrošinām šādos gadījumos, taču, ja sniegs ir krājies vairākas dienas un jumts iebrucis, tā jau ir īpašnieka neizdarība, jo viņš to laikus nav notīrījis.”
Zaudējumi — tūkstošiem latu
Apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” Aizkraukles klientu apkalpošanas centra vadītāja Ināra Vecumniece informē, ka par kūstoša sniega dēļ applūdušiem dzīvokļiem vai ielūzušiem jumtiem kompensāciju nevar saņemt. Tomēr, ja 12 stundu laikā uzsnieg 10 centimetru bieza sniega kārta un jumts ielūst 48 stundu laikā, tas ir apdrošināšanas gadījums. Decembrī “Balta” saņēmusi 14 atlīdzību pieteikumu par to, ka sniega smaguma dēļ dažādās valsts vietās iebrukuši jumti un bojātas ēkas. Nodarīto zaudējumu apmērs svārstās no 20 līdz 200 tūkstošiem latu. Biežāk cietušas saimniecības ēkas un palīgēkas. Šīgada pirmajās dienās pieteikti vēl 36 gadījumi par kopējo atlīdzības summu virs 150 tūkstošiem latu. No ēku jumtiem krītošu ledus — sniega veidojumu dēļ šoziem bojāts jau 14 automašīnu — zaudējumi nodarīti vidēji par 300 latiem. Saņemts arī viens atlīdzības pieteikums no kādas personas, kura Rīgā, Brīvības ielā, no jumta krītot ledum, guvusi galvas traumu. Pavisam šoziem saņemti 25 atlīdzības pieteikumi — cilvēki, paslīdot uz ledus vai sniega, lauzuši rokas, kājas, pirkstus, ribas. 40% gadījumu bijuši Rīgā.

Staburags.lv ARHĪVS

Par brāķi apdrošinātāji kompensāciju nemaksā

Kategorijas