Katrai vietai ir savas iespējas

2015. gada 15. decembris 08:51

159

Ar interesi sekoju līdzi politiskajiem notikumiem valstī, lai gan bieži nevar saprast — smieties vai raudāt par to, kas notiek. Piemēram, Laimdotas Straujumas demisija un Solvitas Āboltiņas vēlēšanās tikt amatā. Vēl “Vienotības” kongresā Straujuma apgalvoja, ka neatkāpsies, bet pēc dažām dienām tomēr to izdarīja, turklāt Āboltiņa paziņoja, ka neviens cits nevar būt par premjeru kā tikai partijas līderis, tātad — viņa. Tagad aktīvi notiek jauno ministru un premjera izvēle, parādījušies arī citi kandidāti.
Uzskatu, ka valdībā jāiet tiem, kuri prot nopelnīt naudu un to saprātīgi tērēt, piemēram, kā Andris Šķēle, Andris Bērziņš vai Guntis Belēvičs. Tie ir cilvēki ar savu viedokli, un viņus nevar uzpirkt. Es premjera amatā virzītu kādu no uzņēmējiem ar valstsvīra domāšanu, piemēram, Lemberga vai Šķēles tipa politiķus. Jā, daudzi viņus kritizēja un smējās par to, kad Šķēle aicināja tīrīt zobus, nopļaut nātres mājas priekšā un stādīt rozes. Tomēr — vai tā nebija patiesība tiešā un pārnestā nozīmē? Kas tas par darbu, ja gadu nespēj izstrādāt pieņemamu skolotāju atalgojuma modeli! Ja to nevar vai negrib paveikt, tad jāiet projām. Lai dara, kurš var, jo no šādas bezdarbības cieš citi. Tā kā sieva ir skolotāja, mums ģimenē būtiski ir izglītības jautājumi.

Visu rakstu lasiet laikraksta "Staburags" 15. decembra numurā.

Staburags.lv ARHĪVS

Katrai vietai ir savas iespējas

Kategorijas