Jo ģeogrāfiski dziļāk skola ir laukos, jo zemāka vieta

2015. gada 11. decembris 09:05

213

Jo ģeogrāfiski dziļāk skola ir laukos, jo zemāka vieta

Draudzīgā aicinājuma fonda veidotajā skolu reitingā Aizkraukles reģiona ģimnāzijas ir pirmajā piecdesmitniekā, savukārt lauku vidusskolas četrdesmitniekā. “Staburags” skaidro, ko šāds reitings nozīmē skolām un vecākiem.

Skolas vētī pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem četrās nominācijās: ģimnāzijas (tajā skaitā arī valsts ģimnāzijas), pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas (piemēram, tehnikumi, arodvidusskolas, mūzikas skolas). Skolas vērtējumu iegūst, aprēķinot atsevišķu mācību priekšmetu matemātiski vidējo vērtību.

Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis skaidro, ka valsts ģimnāzijas grūti salīdzināt ar pašvaldību ģimnāzijām. Proti, lauku vidusskolas uzņem visus bērnus, kuri grib mācīties, savukārt Rīgā skolas rīko konkursus un atlasa sekmīgākos censoņus, tāpēc salīdzināt lauku un pilsētu mācību iestādes esot nekorekti. Tomēr A. Labinskis atzīst, ka reitingi ir veids, kā ieraudzīt savus sasniegumus, bet tie neesot skolas pašmērķis un ne vienmēr atspoguļo patieso situāciju mācību iestādē.
Līdzīgās domās ir arī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, kurš skaidro, ka “skola nevirza audzēkņus uz to, lai iegūtu augstu novērtējumu reitingos, mērķis ir likt skolēniem pašiem izvēlēties kārtot eksāmenus tajā priekšmetā, kurā viņi vēlas”. Tādējādi Rakstiņš norāda uz nolikuma niansēm, proti, Draudzīgā aicinājuma fonds vētī tikai tos eksāmenus, kurus kārto vismaz trīs skolēni. Ja, piemēram, vēsturi izvēlas kārtot divi skolēni no klases, skolu nevērtē reitingos. Tāpat A. Rakstiņš skaidro: ja kāda skola nav iekļuvusi reitingā, tas nenozīmē, ka tā ir slikta. Viņaprāt, reitingi ir abstrakts jēdziens, ja skola nerīko iestājeksāmenus. “Kur mēs tos eņģeļus ņemsim, jāstrādā ar to, kas mums ir. Ja no četrām ballēm “uzvelkam” uz sešām, tad reitingā neesam,” saka Skrīveru skolas direktors.

Arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska norāda, ka skolu reitingi ir acij un ausij tīkami, bet ne vienmēr atklāj objektīvo situāciju. Viņa skaidro, ka, piemēram, Neretas skolā ir augsti rezultāti ķīmijas eksāmenos, bet gala eksāmenu šajā priekšmetā izvēlas kārtot maz skolēnu. Viņasprāt, centralizēto eksāmenu rezultāti ir diezgan objektīvs rādītājs, bet visobjektīvāk būtu, ja skolas vērtētu izaugsmes dinamikā.

Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Rita Pole teic, ka centralizēto eksāmenu rezultāti ir pamatu pamats pedagoģiskā darba plānošanai. Saistībā ar šiem rezultātiem, piemēram, Pļaviņu skolā izvirza nākamā gada mērķus un uzdevumus. “Darbu analizējam pedagoģiskās padomes sēdēs, spriežam — kur ir tās nianses, kāpēc pasliktinās sekmes, ja uzlabojas — kas tam bija iemesls. Varbūt ir kāds kolēģa labās prakses piemērs, kuru var pārmantot citi skolotāji.”

Visu rakstu lasiet laikraksta "Staburags" 11. decembra numurā.

Staburags.lv ARHĪVS

Jo ģeogrāfiski dziļāk skola ir laukos, jo zemāka vieta

Kategorijas