Staburags.lv ARHĪVS

Tur nedrīkst, kur drīkst?

Sandra Pumpure

2015. gada 10. decembris 09:25

151
Tur nedrīkst, kur drīkst?

Ja pirms pāris gadiem daudzi neuzskatīja to par problēmu, ja viņiem kāds blakus uz ielas smēķē, tad šobrīd tik bezcerīgi nav. Sabiedrība diezgan krasi dalās smēķētājos un nesmēķētājos, un pēdējie aktīvi iestājas par savām tiesībām elpot svaigu gaisu. Noteikti vairāki ierobežojumi, kur nedrīkst smēķēt — sabiedriskās un publiskās vietās, pie iestāžu un citu ēku ieejām, arī dzīvojamo namu balkonos. Latvijā jau šobrīd ir aizliegts smēķēt sabiedriskajos transporta līdzekļos, tajā skaitā taksometros. Tagad sperts solis tālāk, un valdība atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt smēķēt personīgo transportlīdzekļu salonos un kabīnēs. Interesanti, ka nedrīkstēs smēķēt automašīnā arī tad, ja tajā būs tikai viens pats šoferis. Tas pamatots, ka šis kaitīgais ieradums kaitē paša smēķētāja veselībai, jo automašīna ir maza telpa, tāpēc kaitīgo vielu koncentrācija tajā var būt līdz pat 11 reizēm augstāka kā iekštelpās. Turklāt smēķēšana apdraud satiksmes drošību, jo tā, tāpat kā runāšana pa mobilo telefonu, novērš autovadītāja uzmanību no ceļa.

Precīzi spēles noteikumi ir laba lieta jebkurā situācijā. Ja tas viss arī neatturēs smēķētājus no liekas cigaretes, tad vismaz vajadzētu pasargāt otru cilvēku no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes. Tikai — vai tā ir? Vismaz sabiedriskā transporta pieturās lielākoties nesmēķējošie pasažieri ir tie, kuri mēģina izvairīties no smēķētājiem. Vai citi cilvēki aizrādīs smēķējošam tēvam vai mātei, lai viņi to nedara automašīnā sava bērna klātbūtnē?

Likumi jau ir labi, bet kurš kontrolēs to izpildi? Ja galvenokārt Rīgā redzēts, ka pašvaldības policisti aizrāda smēķētājiem, tad citās pašvaldībās retāk vai nemaz. Vai kāds kārtības sargs sodīs smēķējošu autovadītāju? Maz ticams. Jaunais likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta Padomes direktīvu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu. Tātad top vēl viens likums “ķeksīša” pēc, kuru lielākā daļa neievēros, un, visticamāk, arī neviens nekontrolēs tā ievērošanu.

Tomēr likuma ievērošana dažkārt rada arī sarežģītas situācijas. Piemēram, smēķēšanas aizliegums balkonos. Ja cilvēks smēķē savā dzīvoklī, dūmi un smaka izplatās arī citos dzīvokļos, līdz ar to apkārtējie ir neapmierināti tik un tā. “Ir tikai aizliegumi, kur nedrīkst smēķēt, bet, lai tad konkrēti pasaka — kur to drīkst darīt! Uz balkona nevar, kāpņu telpā nevar, pie mājas un arī dzīvoklī nedrīkst, jo tas tāpat kādam traucē. Tas, protams, ir slikts ieradums, bet man tomēr žēl smēķētāju,” teica kāda kaislīga smēķētāja sieva. Lauciniekiem noteikti ir vieglāk, bet pilsētnieki ir sprukās. Ir gan naivi domāt, ka jaunu un stingrāku likumu ieviešana būtiski mazinās kādu kaitīgu ieradumu mūsu sabiedrībā. Tomēr aizdomāties tas daļai liek, un situācija pamazām uzlabojas.