Augļukokiem ziema nekaitē

2011. gada 27. janvāris 09:23

1581

Skrīveros, “Asnu” mājās, janvāris un citi ziemas mēneši ir gada klusākais laiks — gan saimnieki Maija un Dainis Smilkšziedi, gan zeme, vīnogulāji un augļudārzs gaida pavasari, kad daba atkal modīsies un varēs rosīties dārzā. Baltā, sniegotā diena nekādi netraucē vien ģimenes mīlulim divus gadus vecajam sunim Džimim, kurš gatavs apskriet un pārbaudīt laukus, dārzus un tuvējos krūmājus arī ziemas salā.

Izdevīga vieta
Piemājas saimniecībā Smilkšziedu ģimene agrāk darbojusies dažādos virzienos — pārdošanai lielākos apjomos savulaik audzēti kartupeļi, dārzeņi, zemenes, sīpolloki un citi zaļumi. Vienubrīd skrīverieši savu produkciju veda pārdot arī nakts tirgū Rīgā.
“Gadi iet, nolēmām, ka ar lauksaimniecību un smagajiem zemes darbiem ilgāk vairs nespējam un negribam nodarboties. Arī dārzu pavisam atstāt novārtā negribējām, tāpēc meklējām kādu sirdsdarbu. Līdzās iekoptajam augļudārzam, kurā aug ap 100 ķiršu koku un 20 ābeļu, iestādījām vīnogulājus. Mūsu pusē vīnogu audzēšanai ir ļoti izdevīga vieta — te ļoti reti ir salnas, no ziemeļu puses ir aizvējš, vīnogas aug dienvidu pusē, kur saulīte,” stāsta Dainis Smilkšzieds.
Izgriež pat 95 procentus zaru
Skrīverieši atklāj, ka pirmos padomus vīnogu audzēšanā un pirmos stādus devis Gvido Dobelis, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš arī pirms pieciem gadiem atzinis par labu skrīveriešu izvēlēto vietu vīnogu audzēšanai.
“Vīnogām vajadzīga mālaina, vidēji sārmaina augsne. Lai varētu cerēt uz labu ražu, tās pareizi jāiestāda — bedres jārok metra dziļumā un tikpat diametrā, augsnē jāiestrādā komposts,” stāsta Maijas kundze.
Rudenī vīnogulājiem jāizgriež 90 līdz 95 procenti zaru. Vasarā vīnogulājus nākas izgriezt vēl vismaz trīs četras reizes.
Atziņas rodas praksē
“Mēs vēl tikai mācāmies. Daudz lasām žurnālus un grāmatas par vīnogu audzēšanu un augļkopību, taču vērtīgākā atziņa, pie kādas esam nonākuši — visiem jautājumiem atbildes var rast, tikai praktiski strādājot. Ievērojot grāmatās izlasītos padomus, sapratām, ka trīs gadus esam nepareizi graizījuši vīnogulājus, kas, iespējams, arī ietekmēja ražu,” domā skrīverietis. Gandrīz visu pagājušā gada ražu sakapāja krusa, bet iepriekš no vīnogām spiesta sula, darīts mājas vīns, ogas pārdotas Aizkraukles tirgū.
Smilkšziedu dārzā ir ap 50 vīnogulāju, un viņi audzē triju šķirņu vīnogas — tumši zilās — ‘Zilga’, sārti dzeltenās — ‘Guna’ un ‘Supaga’, kam ir dzeltenas ogas.
Saimnieki atklāj, ka nekā īpaši ziemai neesot gatavojušies, gan vīnogulāji, gan augļukoki pārziemo labi un pagaidām nekas neliecina, ka laikapstākļi nelabvēlīgi ietekmēs nākamā gada ražu. Šoziem agri uzsnidzis, tādēļ vīnogulāji nav pat apsegti.
Augļus nevar pārdot
“Pirms vairākiem gadiem Latvijā plaši izskanēja aicinājums zemniekiem stādīt un iekopt augļudārzus, īpaši ābeļdārzus. Bet vai kāds domā par to, kā ražu pārdot? Mēs varam iestādīt, izaudzēt, kopt un novākt, bet ko tālāk? Jābūt speciālām novietnēm, kur ābolus glabāt, tajās jānodrošina noteikta temperatūra, vajadzīgas arī saldējamās iekārtas, lai rudenī ābolus varētu atvēsināt. Ja ābolus atbilstoši neglabā, tie ātri zaudē garšu, smaržu un izskatu. Lētāk ir ievest no Polijas, Lietuvas nekā organizēt, lai Latvijā cilvēki varētu nopirkt tepat audzētus augļus un dārzeņus. Šī joma Latvijā joprojām ir nesakārtota.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem iestādījām ķiršus, vēlāk izdomāju ogas saldēt un piedāvāt vietējiem uzņēmumiem. Piedāvāju visos apkārtējos veikalos, kafejnīcās, bet visur man atteica. Pēc kāda laika vietējā veikalā ieraudzīju saldētus ķiršus, kas ievesti no Polijas. Es nezinu, kas to regulē, kā to regulē, bet šobrīd pašmāju ražotājiem ir tādas prasības un noteikumi, ka mēs nevaram savu preci pārdot. Ķiršus vasarā parasti nekur nevedam, jo vietējie, kuri zina, paši brauc pie mums pēc ogām, ievārījumiem un sulām,” teic Daiņa kungs.
Bez minerālmēsliem nekā
Nereti skrīverieši dzirdējuši atbildi, ka skolām un bērnudārziem drīkst iepirkt tikai tādus produktus, kas audzēti ekoloģiski. “Ko nozīmē “ekoloģiski”? Vai Skrīveros kaut kur kaut kas var būt izaudzēts ekoloģiski, ja tiek spriests par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu? Piemēram, ja es nomigloju savu lauku, mans kaimiņš jau nu noteikti nevar izaudzēt ekoloģiski tīrus dārzeņus, jo ķīmija jau tepat vien ir — gruntsūdeņos, gaisā, no tās nav iespējams izvairīties. Jā, var samazināt ķimikāliju lietošanu, bet pavisam bez minerālmēsliem arī nevar iztikt. Mēs pavasarī, pirms ziedēšanas, augļkociņus miglosim ar “Bordo”, otro reizi — jau pēc ziedēšanas. Agrāk zemnieki audzēja saknes, labību, āboliņu un ierīkoja ganības, uzlaboja laukus, līdz ar to zeme bija auglīgāka. Mūsdienās lauksaimnieki darbojas vienā jomā un to pašu audzē vairākus gadus, līdz ar to ievērojami samazinās raža,” pārliecināts Dainis Smilkšzieds.

Staburags.lv ARHĪVS

Augļukokiem ziema nekaitē

Kategorijas