Staburags.lv ARHĪVS

“Auseklītī” svin Latvijas dzimšanas dienu

“Auseklītī” svin Latvijas dzimšanas dienu

Līdz ar pirmajām novembra dienām Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Auseklītis” skolotājas un bērni sāk gatavoties valsts svētkiem.
                               
Mazuļiem vēl grūti izprast, kas ir Latvija, tāpēc sākam ar  vienkāršāko — savu grupu, bērnudārzu, savu māju un pilsētu. Mācām cienīt sevi, savus draugus, pieaugušos. Nedarīt pāri cilvēkiem, dzīvniekiem.

Nemanot pienācis 17. novembra rīts. Iestādē smaržo pīrāgi, vērojama steidzīga rosība. Un kā gan nē. Svinēsim valsts svētkus, ciemos brauks citu bērnudārzu skolotājas. Skaisti izrotātajā zālē goda vietā stāv karogs, valsts simbolika. Kā akcents — pie griestiem izgaismota sarkanbaltsarkana Latvijas kontūra. Stikla traukos starp sarkaniem āboliem mirdz elektriskās svecītes, lai visiem gaiši un priecīgi. Pie sienas — čaklu rociņu gatavoti apsveikumi Latvijai. Bērni centušies, lai šie darbiņi būtu īpaši skaisti. Tie darināti dažādās tehnikās — līmēti, zīmēti, veidoti no plastilīna, dzijas un pat korķa.

Lūk, jau ieradušies viesi, zālē ienāk bērni, un pasākums, kurš veltīts Latvijas 97. gadadienai, var sākties. Skan valsts himna, un mazuļi nopietnām sejām dzied līdzi. Ierodas Pelnrušķīte un pastāsta, ka viņa svētkus varēs svinēt tikai tad, kad būs salasījusi kamoliņus, kas izkaisīti pa visu lielo Latviju. Bērni ir ar mieru palīdzēt Pelnrušķītei. Dziedot un dejojot Pelnrušķīte paviesojas visos četros novados un savāc četru krāsu kamoliņus. Bet paši košākie — sarkanie kamoliņi — ir Rīgai. Izskan dziesma par Rīgu, zālē nodziest gaisma, un bērni nāk izgaismot Latviju. Katra elektriskā svecīte, ko bērns noliek Latvijas kontūrā, ir daļiņa no viņa sirds, mazs gaismas stariņš Latvijai.

Skolotājas vēl Latvijai būt stiprai, nepieredzēt karu, vēl — lai Latvijā dzīvotu laimīgi un smaidīgi cilvēki. Nobeigumā bērnu rokās plīvo karodziņi, mirdz svecītes un skolotājas dzied Ulda Stabulnieka dziesmu. Pieklusis pat visskaļākais, norimis nerātnākais, un katram acīs spīd gaismiņa, kas iedegta par godu mūsu zemei Latvijai.

Mēs vēlam, lai katram cilvēkam Latvijā šajās tumšajās novembra dienās ir kāda gaismiņa, pie kuras sasildīties.