Purva dabas aizsardzības plānu nodod sabiedriskajai apspriešanai

2011. gada 29. janvāris 13:22

1013

Purva dabas aizsardzības plānu nodod sabiedriskajai apspriešanai

Līdzīgi kā Aklajam purvam Daudzeses pagastā, arī dabas liegumam “Aizkraukles purvs un meži” saistībā ar Eiropas Komisijas “LIFE” programmu Latvijas Dabas fonda eksperti izstrādā dabas aizsardzības plānu. Pēc tā apstiprināšanas plāna ieviešana ievērojami uzlabotu dabas aizsardzību šajā teritorijā.

Plāna sagatavošanas laikā viskarstākās diskusijas raisījās par to, vai paredzētie aizsardzības pasākumi būs efektīvi un neradīs problēmas apkaimes zemes īpašniekiem un uzņēmējiem, kuri purva tuvumā veic saimniecisko darbību.
Dabas liegums “Aizkraukles purvs un meži” ir Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija jau vairāk nekā desmit gadu. Purvs un salas tajā jau gadsimtiem uztur un pasargā vērtīgus meža biotopus. Ir vietas, kurās nekad nav notikusi saimnieciskā darbība. Projekta vadītāja Valda Baroniņa uzskata, ka pārmitrais mežs ap purvu un minerālzemes salas vietām atgādina slaveno Slīteres vai Moricsalas pirmatnējo mežu.
Daudz augu un putnu sugu
Te patvērumu radušas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas. Kopumā teritorijā konstatētas 75 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas. Te ligzdo vai barojas triju sugu ērgļi: zivjērglis, jūras ērglis un mazais ērglis. Meža biotopi piemēroti arī dzeņveidīgajiem putniem. Dabas liegumā ligzdo melnā dzilna, pelēkā dzilna, baltmugurdzenis, vidējais dzenis un trīspirkstu dzenis. Iespējams, ka teritorijā vai vismaz tās tuvumā mīt arī melnais stārķis. Aug daudzu retu sugu augi. Tās konstatētas pagājušā gadsimta sākumā un arī pagājušās vasaras pētījumā, kuru veica pieredzējuši eksperti.
Purvs lielākoties ir saglabājies tikpat kā neskarts. Purva lāmu komplekss īpaši atbilstīgs arī Latvijā un Eiropā ļoti aizsargājamajām putnu sugām dzeltenajam tārtiņam un purva tilbītei.
Iegūst kūdru
Tomēr ne viss purvs ir labi saglabājies. Kopš pagājušā gadsimta vidus līdzās dabas liegumam daļā Aizkraukles purva iegūst kūdru. Šim nolūkam izveidota meliorācijas grāvju sistēma, kas pamazām pazemina ūdenslīmeni ne tikai tajā purva daļā, kur notiek kūdras izstrāde, bet arī pārējā teritorijā. Šo grāvju apkaimē teritorija nosusē, mainās ainava — aizaug kokiem un sīkiem krūmiem. Ar kūdras izstrādi nodarbojas SIA “Kūdras enerģija”.
Vēlas novērst nosusināšanas ietekmi
Dabas vērtības Aizkraukles purvā un tā apkaimes mežā jau apzinātas. Šobrīd top plāns, kas būtu darāms, lai tās saglabātu un situāciju purvā uzlabotu. Tāpēc purvā pēta un uzmēra vietas, kurās nepieciešams novērst nosusināšanas ietekmi. Tas iespējams, veidojot meliorācijas grāvjos nelielus dambīšu, tādējādi aizturot mitrumu purvā un neļaujot tam nepārtraukti aizplūst. Ūdenslīmenis pie katra dambīša, ko līdzīgās situācijās veido no dabīgiem materiāliem — kokiem un kūdras, pacelsies aptuveni par 10 — 15 centimetriem. Plānots ierīkot 29 dambīšus.
Uztrauc ūdenslīmeņa paaugstināšana
Plāna sagatavošanas laikā uz šo ideju skeptiski raudzījās Kokneses novada domes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis. Viņu uztrauca, vai nevar rasties situācija, ka, paaugstinot ūdenslīmeni purvā, no pārlieku liela mitruma cietīs pašvaldībai un privātpersonām piederošais mežs.
Ūdenslīmeņa paaugstināšanas tehnisko projektu izstrādā SIA “Meliorprojekts”. Pēdējā plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksmē SIA “Meliorprojekts” pārstāvis Zigurds Zēns sīkāk izklāstīja šādu dambīšu ietekmi uz purvu. Dambīšus paredzēts izbūvēt tā, lai, ūdenslīmenim paaugstinoties, tas tik un tā nebūtu augstāks par savlaik izrakto grāvju malām. Turklāt grāvja ietekme parasti nesniedzas tālāk par 30 metriem uz abām pusēm no tā. Lai plānošanu veiktu pēc iespējas precīzāk, pagājušajā gadā visi grāvji rūpīgi uzmērīti. Plāna izstrādātāji arī uzskata, ka teritorijas, kurās paredzēta dambēšana, ir ļoti tālu no meža, kuram ūdenslīmeņa paaugstināšana varētu kaitēt. Līdzīgi projekti jau īstenoti Ķemeru purvā. Triju gadu laikā nosusinātajās vietās atgriezies ūdens, un atjaunojas purvam raksturīgā veģetācija. Latvijā šādu dambīšu būvniecībā ir vismaz 10 gadu pieredze, un speciālisti lēš, ka grāvju aizdambēšana vērtējama lielākoties pozitīvi.
Baroniņas kundze gan pauž viedokli, ka purvs funkcionē kā milzīgs ūdens sūklis, kurš uzkrāj sevī lielu ūdens daudzumu — dambīši palīdzēs purvam paturēt ūdeni savā milzīgajā sistēmā, un nav pamata satraukumam, ka varētu applūst apkārtējais mežs vai citas teritorijas.
“Mēs radām jaunu bioloģisku sistēmu”
Kaut arī speciālisti apgalvo, ka šāda rīcība ir gana droša un purvam var dot vienīgi labumu, uzņēmuma “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecības pārstāve Guna Baltiņa uzskata: vienas vasaras pētījumi nav pietiekams pamats, lai veiktu darbus, kas purvu ietekmēs ne vien desmitiem, bet pat simtiem gadu. Viņa bija arī vienīgā no uzraudzības grupas locekļiem, kura balsoja pret sagatavotā dabas aizsardzības plāna nodošanu publiskajai apspriešanai.
Tāpat viņa nav pārliecināta, vai ūdenslīmeņa paaugstināšana nekaitēs meža biotopiem, kurus plānots aizsargāt.
Pārdomu vērts bija arī projekta vadītājas Valdas Baroniņas strīda karstumā izteiktais apgalvojums, ka šis ir pirmais dabas aizsardzības plāns, kurš izstrādāts tik pamatīgi. Viņa zinot daudzus plānus, kuros izpēte veikta vien “uz papīra” un nevienam nekādu pretenziju neesot bijis...
Iespējams, tā ir tikai vārdu spēle, bet ūdenslīmeņa paaugstināšana dabas aizsardzības plānā nodēvēta par stabilizēšanu. Realitātē gan tiks veidota pilnīgi jauna sistēma. Savlaik pēc grāvju izrakšanas, ūdenim aiztekot, augstā purva kupols nosēdies. Tagad, paaugstinot ūdenslīmeni, tas iepriekšējo formu neatgūs, bet veidosies pilnīgi jauna sistēma. To apliecināja arī SIA “Meliorprojekts” speciālists Zigurds Zēns.

Raksta turpinājumu lasiet laikraksta 29. janvāra numurā

Staburags.lv ARHĪVS

Purva dabas aizsardzības plānu nodod sabiedriskajai apspriešanai

Kategorijas