Iegādātās biļetes vietā cita

2011. gada 3. februāris 11:06

1763

No Kokneses novada Bebriem “Staburagam” sarūgtināta piezvanīja Aijas kundze un pastāstīja par gadījumu, braucot autobusā. “Zvanu jums, lai citi ir uzmanīgāki un viņiem neiznāk tāpat kā man,” sacīja bebrēniete.

— Kādreiz pasažieriem pārmeta, ka viņi autobusu vadītājiem neprasa biļeti, taču pēdējā laikā novērots, ka vadītājs pats to neizsniedz vai īstās vietā iedod citu. Es reti braucu ar sabiedrisko transportu, bet, tā kā man piektdien Aizkrauklē bija darba darīšanas, devos turp. Visu nokārtoju un atpakaļ braucu ar autobusu pulksten 12.15. Kā parasti par biļeti samaksāju Ls 0,95. Taču liels bija pārsteigums, kad mājās to gribēju pievienot kompensējamajiem ceļa izdevumiem. Biļetē bija norādīts nevis maršruts Aizkraukle—Bebri, bet gan Aizkraukle—Kokneses dzelzceļa stacija. Turklāt Ls 0,60 vietā, cik būtu jāmaksā par šo ceļa posmu, bija piemērota 50 procentu atlaide. Tātad šī biļete patiesībā piederēja kādam studentam vai invalīdam, kurš to nebija paņēmis. Saprotu, ka arī autobusa vadītājiem jāpelna dienišķajai maizei, bet šoreiz ir runa par cilvēcisko faktoru. Protams, neuztraucos par šiem santīmiem, un biļete uzmanīgi bija jāizpēta pašai, taču tas nemazina vadītāja atbildību. Ko gan es iesāktu, ja biļeti pārbaudītu kontrolieris? Vai taisnotos, vainodama negodīgo vadītāju, un vai viņš mani aizstāvētu? — retoriski vaicā Aijas kundze.
Kāda paziņa apstiprina, ka arī viņai vairākkārt gadījies palikt bez biļetes, bet apziņa, ka var iekāpt kontrolieris, likusi ikreiz “sēdēt kā uz adatām”. “Man ir neērti nepirkt biļeti, bet acīmredzot šoferiem nav kauna to nedot. Varu tikai nojaust, cik daudz naudas šādi ieripo viņu kabatā, bet tajā pašā laikā aizplūst garām uzņēmumam. Kad reiz vadītājam tomēr taujāju pēc biļetes, viņš tikai pasmīnēja: “Vai tad vajag? Nu ko jūs ar to darīsiet?”. Tā arī paliku bešā. Laikam vajadzēja pieprasīt uzstājīgāk. Domāju, ka biļetes nedošana jau ir rūpīgi izstrādāta sistēma. Vadītāji droši vien zina, kur būs kontrole un kur ne,” teic sieviete.
Protams, nepieprasot biļeti, savs labums ir arī pasažieriem, jo autobusa vadītāji par braucienu piedāvā norēķināties nedaudz lētāk. Parasti brauc daudz cilvēku, bet vairākos reisos uzrāda maz pasažieru, jo patiesais skaits nefigurē. Neprasot biļeti, cilvēki, tā teikt, neapzināti zāģē zaru, uz kura paši sēž — ekonomiski grūtajos apstākļos pārvadātājs var nospriest, ka maršruts nav izdevīgs, un to slēgt. Dzirdēts arī, ka no katra ieņemtā lata autobusa vadītājs saņem noteiktu procentu. Taču nelielā piemaksa acīmredzot tomēr ir par mazu, un vadītājam ir vilinājums pasažierim neiedot biļeti, visu naudu atstājot sev. Iespējams, vienīgais veids, kā cīnīties, lai par biļeti samaksātā nauda nenonāk autobusu vadītāju kabatā, ir ziņošana uzņēmuma vadībai. Varbūt tas liks attapties, ka šāda krāpšana var beigties nelāgi.

Staburags.lv ARHĪVS

Iegādātās biļetes vietā cita

Kategorijas