Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

www.staburags.lv

2015. gada 30. oktobris 00:01

958

Divi ceļotāji — skrīveriete Laine Pērse un Arturs Driņins no Alūksnes — oktobra sākumā devās ceļojumā, kura mērķis ir iepazīt pasauli — dažādu tautu kultūru un vērtības, apskatīt skaistākās vietas un galvenokārt gūt neaizmirstamu pieredzi, mācīties, atrodoties nepārtrauktā kustībā un saskarē ar neiepazītu vidi un svešiem cilvēkiem ar citu dzīves skatījumu.

Laines un Artūra ceļojuma maršrutā ir valstis, kur nav nepieciešama vīza vai to iegūt nav sarežģīti. Sākotnēji ceļš ved līdz Stokholmai, no turienes uz Ņujorku. Tālāk tik uz leju. Tad atpakaļ uz Eiropu, divas Āfrikas valstis un Āzija, Austrālija. “Izveidojies aplams priekšstats, ka ceļot ir dārgi — nedrīkst jaukt greznību un komfortu ar ceļošanu. Mēs izvēlējāmies diezgan traku variantu — ceļot ar stopiem, protams, tur, kur tas ir iespējams — pāri okeānam nekādi nevaram pārstopēt,” raksta Laine. Ceļotāju gaitām var sekot īpašā “Facebook” izveidotā profilā ar nosaukumu “Iegriez pasauli”. Ar Laines atļauju dosim jums iespēju arī avīzes slejās sekot līdzi ceļotāju gaitām plašajā pasaulē.
Nedaudz par mums
Laine: “Šajā gadā pabeidzu maģistra studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Esmu pilntiesīga skolotāja, un saņemts diploms arī organizācijas vadīšanā. Man vienmēr paticis atrasties kustībā un saskarsmē ar cilvēkiem — gan lieliem, gan maziņākiem, tāpēc savus studiju gadus strādāju par skolotāju. Visvairāk mani aizrauj viss neiepazītais un neparastais — lai attīstītos, vienmēr taču jāizmēģina kas jauns, jāpārkāpj iekšējās barjeras un jāļaujas nezināmajam! Trakākais, ko esmu līdz šim izdarījusi — lēkusi ar izpletni. Bet šis ceļojums noteikti pārspēs visu iepriekšējo!”
Arturs: “Jau no bērnības esmu izjutis prieku atrasties svešā un sev nezināmā vidē. Atceros, kā bērnībā pēc vasaras brīvlaika, satiekoties ar klasesbiedriem, daži stāstīja, ka pabijuši ārzemēs. Klausījos viņu stāstos un cerēju, ka arī man kādreiz izdosies pabūt ārpus Latvijas robežām. Tā nu pamazām šādas iespējas sāka nākt manā virzienā, un, pateicoties savu vecāku atbalstam, spēju izmantot katru no tām. Ikdienā strādāju pavāra profesijā, un ceļošana noteikti palīdzēs spert nākamo soli arī tajā, iepazīstot dažādu tautu virtuvi. Līdz šim mans lielākais piedzīvojums, kas turpinās līdz pat šai dienai, ir aprakstāms vienā skaistā vārdā — Laine. Neapšaubāmi, viņas klātbūtne un atbalsts padara manu pasauli par vairākiem toņiem gaišāku. Domāju, ka tas arī ir mans spēka avots šim ceļojumam.”
Kopā esam jau ilgi — 14. oktobrī svinējām savu sesto kopābūšanas gadu! Kopā dzīvojam un kopā ceļojam. Un arī šo lielo soli pasaulē spersim kopā!
Kāds ir iemesls? Kā un kur radās ideja?
Mums vienmēr paticis atrasties kustībā, sevišķi iepazīt citu valstu kultūras. Tā nu pamazām, pamazām sākām pārrunāt pasaules apceļošanu kā joku — braucam pavisam prom? Nu ja! Un tā vairākas reizes — tad laižam apkārt pasaulei? Laižam! Līdz tas sāka palikt arvien nopietnāk. Sākām domāt, kur mēs varētu braukt, ja brauktu, kas būtu nepieciešams līdzi utt. Tad sākām par to runāt jau ar citiem.
Vienmēr ir bijis jautājums: ko domājat darīt tālāk? It kā uz ārzemēm varētu, varētu arī tepat (bet tad jau nāk kāzu un bērnu jautājums). Jā, esam saderinājušies, un bija doma precēties vasarā. Tomēr nolēmām sākt ar kāzu ceļojumu!
Kāda ir pieredze?
Esam apskatījuši vairākas valstis tūrisma braucienos ar vecākiem un draugiem. Arī piedalījušies jauniešu apmaiņas programmās, kur desmit dienas iespējams pavadīt svešā valstī kopā ar vairākiem jauniešiem no citām valstīm. Ilgāka uzturēšanās ārzemēs bijusi “Erasmus+” praksē un studijās. Ir arī darba pieredze ārzemēs. Kopā esam stopējuši pa Latviju uz dažādiem pasākumiem un tāpat vien apskatīt dažādas pilsētas. Mēģinājām arī ārpus Latvijas — pagaidām gan tikai Lietuvā un Igaunijā. Tomēr tā bija lieliska pieredze ar visām nebūšanām, lietu, skudrām teltī un vairāku stundu iešanu, izmisumu, bailēm, ka mēs to nolēmām darīt vēl. Un tālāk un trakāk!
Kur varēs sekot līdzi?
Neesam kaut kādā ziņā īpašāki par pārējiem ceļotājiem vai neceļotājiem. Vienkārši vēlamies ar jums dalīties savos piedzīvojumos, veidojot ieteikumus un aprakstot savu pieredzi. Sākotnēji plāns bija ņemt līdzi grāmatiņu un aprakstīt visu, ko darām, trakākos mirkļus un brīnišķīgākās atklāsmes. Tomēr pēc ieteikumiem izveidojām mājaslapu. Iespējams, pēc tam uzrakstīsim arī grāmatu. Mūsu ceļojuma video būs redzams interneta televīzijā platformā Fokuss.tv. Mūs varēs apskatīt kanālā pasaules.tv.
Pārāk daudz vienmēr dzīvojam pagātnē, domājot par to, ko vajadzēja labāk darīt, vai nākotnē, raizējoties par to, kā būs. Šajā ceļojumā mēs baudām ik mirkli un mācāmies dzīvot tagadnē!
Pirmā diena
Dodamies ar kuģi uz Stokholmu. Tieši pirms kuģa, šaujot vaļā pēdējo atvadu “šampi”, kā brīnums gadījās zvans (paldies Udo!), un uzzinājām, ka obligāti nepieciešama atpakaļceļa biļete jeb biļete prom no ASV uz citu kontinentu, lai mūs tur vispār ielaistu. Paldies Agitai, kas visu ļoti operatīvi nokārtoja — nu mums ir biļete uz Kolumbiju (vajadzēja citu kontinentu obligāti!). To gan droši vien neizmantosim, bet tagad ir vēl viens drošības rīks. Nu ko, draugi, cerēsim, ka tiksim iekšā tajās Savienotajās Valstīs!
Otrā diena
Lidostā nosvērām somas — divu gadu ceļojumam mums ir 13 un 7 kg smagas somas. Bieži desmit dienu braucienam bijušas nepieciešamas vēl smagākas... Uztraucāmies par visiem pašaizsardzības līdzekļiem — bildītēs uzzīmēts, ka nevaram ņemt līdzi piparu gāzi un daudz nažu, bet tas ir izdevies. Tiekam lidmašīnā, un priekšā astoņu stundu garš ceļš, kas paiet ļoti ātri. Klāt vissatraucošākais brīdis — ielaidīs vai neielaidīs — arī ir garām: tikām uzņemti ASV bez sarežģījumiem. Tiekamies ar manu draudzeni amerikānieti, kuru pirms gada satiku igauņu valodas kursos, un turpinām savu ceļojumu jau Amerikas Savienotajās Valstīs.
Trešā diena
Esam Ņujorkā. Viss jaunais ir tik daudz un tik košs! Pirmie iespaidi — šeit viss ir LIELS: ēkas ir milzīgas, cilvēku ir ļoti daudz, džipi un veikalu nosaukumi sākas ar vārdu “big” (liels — latviski). Apskatām ļoti daudz — Taimskvēru, Bruklinas tiltu, Brīvības statuju, Čainataunu, Dvīņu torņu memoriālu, jāpagaršo tradicionālie ēdieni un jāizbauda nakts dzīve. Kādi secinājumi? Ielās pīpē salīdzinoši maz, un tas ir jauks pārsteigums. Hotdogu vietiņas uz katra stūra, cenas nav norādītas, tās tiek izdomātas, skatoties uz pircēju. Viss ir ļoti dārgs. Ir lielāki un mazāki veikali. Maize maksā 4 eiro, olas — 3 eiro, mazais alus — vismaz 2 eiro. Tā kā cenšamies ietaupīt, mums klājas grūti. Lētākais variants ir “McDonalds”, lai gan tas te tiek uzskatīts par diezgan sliktas kvalitātes ēdienu. Ņujorka ir milzīga — gandrīz 10 miljoni iedzīvotāju, 200 valodu, milzum daudz dažādu tautību, var redzēt visdažādākos tērpus un uzvedību. Top-less (atkailinātas krūtis) ir legāls, un meičas vasarā var atbrīvoties.
Ceturtā diena
Kopā ar Lanu, mūsu uzticamo gidi un draudzeni, apskatījām visus Ņujorkas rajonus — Bruklinu, Kvinsu, Bronksu un Manhetenu. Viss ļoti atšķirīgs — no mazām mājīgām vietiņām līdz debesskrāpjiem un nedaudz aizdomīgiem rajoniem. Cenas par dzīvokli? Pat ļoti tālu no centra viszemākā cena ir 800 eiro mēnesī. Nav īsti pa kabatai parastam mirstīgajam. Bijām īstā lielveikalā, cilvēku nenormāli daudz, haoss, bet visi pacietīgi un mierīgi stāv rindā, kas mums laikam nav raksturīgi.
Ņujorku varētu saukt arī par salauzto lietussargu štatu — visās malās ielās mētājas salauzti lietussargi. Ja mēs pa katru ieraudzīto lietussargu saņemtu vienu dolāru, noteikti atgūtu visu šajās dienās pārtērēto.
Priekšā 600 kilometru, dodamies uz Niagāras ūdenskritumu.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

Kategorijas