Ir labi apzināties — kādam esi palīdzējis

2015. gada 30. oktobris 00:01

293

Ir labi apzināties — kādam esi palīdzējis

Šodien ikgadējā pasākumā Vecbebru profesionālajā un vispārizglītojošajā internātvidusskolā godinās Kokneses novada donorus — cilvēkus, kuri nesavtīgi ziedojuši savas asinis, turklāt dara to regulāri. Tāda ir arī Orlovu ģimene no Kokneses novada Bormaņiem.

Vajadzīgas visas
Donori ir visi četri Orlovi — Natālija, viņas vīrs Pāvels, dēli Aleksandrs un Igors. Natālijas Orlovas donora grāmatiņā pirmais ieraksts par asins nodošanu ir veikts 1996. gadā. Nedaudz vēlāk sievai pievienojās Pāvels, tad arī abi dēli. Viņi to dara regulāri trīs vai četras reizes gadā, lielākoties organizētajās donoru dienās Koknesē.
— Pirmo reizi aizgāju uz donoru dienu un nākamajās jau piedalījos, daudz neprātojot — ir jāiet, un viss. Ne jau naudas dēļ to darām, jo neko daudz par to nemaksā. Arī cita īpaša atbalsta nav. Vienu reizi donoriem gan bija organizēta ekskursija uz Siguldu, bet tas jau nav galvenais. Labi apzināties, ka esi kādam, iespējams, palīdzējis, ja ir tāda iespēja. Saskaitot, cik daudz reižu esmu bijusi nodot asinis, māsa teica, ka sanākot vesela kanna! Man nav retas grupas asinis, kā biežāk trūkst, bet domāju, ka visu grupu ir nepieciešamas, — stāsta Natālija Orlova.
Ir bijušas reizes, kad asinis pēc tuvinieku lūguma nodotas konkrētam cilvēkam. Šī iemesla dēļ Orlovi brauc arī uz Rīgu. Natālija nekad neatsaka. Arī darbavietā atbalsta donoru kustību.
Svin kopā ar valsti
Natālija Orlova strādā par dežuranti Kokneses dzelzceļa stacijā gandrīz 30 gadu. Pārtraukums bijis vien bērnu kopšanas atvaļinājumi. Pēc tiem gan pati brīnījusies, kā tik ilgi spējusi iztikt bez darba? Natālija priecājas, ka dzelzceļa stacijā attīstās tehnoloģijas un telpas kļūst vizuāli pievilcīgākas.
— Nevar stāvēt uz vietas. Atceros, cik grūti savulaik šķita apgūt darbu ar datoru, bet tikām galā. Mājās sākumā izlīdzējos ar dēlu datoriem, bet, kad viņi aizbrauca, paliku bez sakariem un ar māsu “skaipā” nevarēju sazināties. Domāju, nē, man vajag pašai savu datoru. Mācījos soli pa solim. Tagad brīnos, kā agrāk cilvēki iztika bez modernajām tehnoloģijām — ne mums bija telefonu, ne glaunu televizoru. Jaunieši klausās un brīnās, — smejas Natālija.
Vienā no ciema “līvānietēm” Natālijas ģimene dzīvo jau teju 25 gadus. Vieta ir skaista, un viņa priecājas arī par kaimiņu sakoptajām sētām. Pašiem ir liels pagalms un iekopts dārzs. Šo māju vīram savulaik piešķīra kolhozs. Natālija teic, ka laiku jukās vīrs allaž pratis atrast nodarbošanos un arī šobrīd strādā. Darbs gan nav tuvu mājām, un tādēļ nāksies kavēt goda donoriem veltīto pasākumu, tomēr nevarot sūkstīties.
Vecākais dēls apguva pavāra profesiju Vecbebros un strādā Lielvārdē, bet jaunākais ir datorspeciālists Valsts tehnikumā Ogrē, kur arī mācījās. Abi puiši ir zemessargi. Turklāt visi ģimenes vīrieši ir kaislīgi makšķernieki, tā ka darba dienas un brīvie brīži visiem ir piepildīti.
— Vecākajam dēlam interesanti iznāk — dzimšanas diena ir dienu pirms Lāčplēša dienas, bet vārdadiena 18. novembrī. Svinam kopā ar valsti, — pasmaida māmiņa.
Mācās no “Staburaga”
Natālija ir ukrainiete un bieži sazinās ar māsu, kura dzīvo Ukrainā. Viņa gan neesot tuvu kara zonai, bet atzīstot, ka morāli grūti cilvēkiem ir visā valstī. Politikā vienkāršie iedzīvotāji daudz neiedziļinās, bet grūti pieņemt nekārtības, kas tur notiek. Neviens nekam tādam nebija gatavs. Natālija regulāri skatās dažādus televīzijas kanālus, un katrā stāsta kaut ko citu. Viedokļi ir dažādi, bet karš ir karš.
Sākot dzīvot Latvijā, viņa steidza apgūt latviešu valodu, jo bija neērti, ka gados vecāki cilvēki mēģināja ar viņu runāt krieviski. Sākumā klausījusies, kā runā citi, un tad ņēmusi rokā laikrakstu latviešu valodā, un tas bija Aizkraukles rajonā izdotais “Staburags”. Kolēģe darbā teikusi — ja gribot apgūt izrunu, jālasa skaļi, ko Natālija arī darījusi. Tagad viņa lasa gan laikrakstus, gan skatās Latvijas televīzijas kanālus un seko līdzi valstī un pasaulē notiekošajam. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ir labi apzināties — kādam esi palīdzējis

Kategorijas