Ģimenes ārstus sankcijas nebaida

2015. gada 30. oktobris 00:01

110

Daudzi ģimenes ārsti jau pārtērējuši tā sauktās kvotas jeb līgumā noteikto līdzekļu apjomu valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanā un laboratorisko izmeklējumu nosūtījumiem, un tāpēc Veselības ministrija draud ar sodiem.

Dīvainas prioritātes
Ģimenes ārstiem tā sauktās kvotas jeb līgumā noteiktais apjoms ir tikai valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanā un laboratorisko izmeklējumu nosūtījumiem. Tā tiek aprēķināta, ņemot vērā gan pacientu skaitu ārsta praksē, gan viņu vecumu, vidējās laboratorisko izmeklējumu izmaksas un citus faktorus.
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, no 1351 ģimenes ārsta, kas ir līgumattiecībās ar NVD, gandrīz 12 procenti savas kvotas pārtērējuši jau augustā, šobrīd šis skaitlis ir vēl lielāks. Turklāt Veselības ministrija skaļi brīdinājusi par iespējamajiem sodiem ģimenes ārstiem, ja kvotas būs pārsniegtas.
Ģimenes ārsti gan iebilst, norādot uz būtisko naudas trūkumu veselības aprūpes sistēmā — patlaban noteiktais apjoms laboratoriskajiem izmeklējumiem ir pārlieku mazs un neatbilst reālajām ārstu un pacientu vajadzībām. Par to liecina kaut vai fakts, ka daudzi ārsti savas kvotas gadu no gada pārtērē — to apstiprina arī Aizkraukles un Jaunjelgavas novada ģimenes ārsti. “Valstī prioritātes ir tādas dīvainas — galvenais, lai kārtējo simt tūkstošu nepietrūktu deputātu vajadzībām, veselības sistēma var pagaidīt,” ar sarūgtinājumu saka kāda aptaujātā ģimenes ārste.
Kā lai nepalīdz?
Olga Tomaševska, ģimenes ārste Aizkrauklē, teic, ka viņai laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirtās kvotas ir beigušās: “Cilvēki nāk, kā lai viņiem nepalīdz? Esmu devusi Hipokrāta zvērestu, un tas ir spēcīgāks par kvotām un līdzekļiem. Šobrīd ārsts ir absurdā situācijā — kvotas beigušās, atsakos un riskēju pazaudēt pacientus. Viņi vērsīsies pie cita ārsta. Ja piekodināšu gaidīt jauno kvotu piešķiršanu, skarbi, bet var arī vairs nebūt, ko ārstēt. Var gadīties, ka ārstiem, kas kvotas pārtērējuši, nepiešķirs jaunas. Lai gan tādu valstī ir ap 60%, tāpēc jācer, ka pret tik lielu skaitu represijas nevērsīs. Neiekļaujos arī kompensējamo zāļu vidējā summā. Piemēram, aprēķināts, ka sirds mazspējas gadījumā jāiekļaujas 15 eiro, bet es iztērēju 20. Katram pacietam nepieciešami atšķirīgi medikamenti, un bieži vien pašas lētākās zāles nepalīdz, bet es vēlos, lai pacients būtu vesels, dzīves un darba spējīgs, nevis ietaupījis naudu uz veselības rēķina.”
Akūtajiem slimniekiem ierobežojumu nav
“Kopumā savus līdzekļus esmu jau pārtērējusi, taču ne jau tas noteiks, vai pacientam tiks vai netiks izsniegts nosūtījums laboratoriskiem izmeklējumiem,” saka Anita Urbanoviča, ģimenes ārste Aizkrauklē. “Protams, uz akūtajiem slimniekiem nekādi ierobežojumi neattiecas. Ja cilvēks pēkšņi saslimst un vajadzīgi papildu izmeklējumi, tos nekavējoties veicam.”
“Taču pārējās izmaksas plānojam, un hroniskos pacientus lūdzam analīzes veikt jau savlaikus,” atzīst ārste. “Jau vasarā atgādinājām cilvēkiem, ka jāveic, teiksim, kārtējā holesterīna līmeņa pārbaude vai citas nepieciešamās analīzes.” Ārste piebilst, ka ir grūti pacientus pārliecināt, lai laikus pievērš uzmanību savai veselībai un jau zināmajām kaitēm. Daudzi sarosās tikai rudenī, un tad rodas pārpratumi.
Slogs ģimenes ārstiem
“Lai gan šogad visas kvotas neesmu vēl iztērējusi, problēmas tāpat ir,” saka Ginta Kociņa, ģimenes ārste Jaunjelgavā un Secē. “Ģimenes ārstus vispirms jau ļoti ietekmē fakts, ka beigušās vispārējās kvotas ārstniecības iestādēs, lai cilvēkus varētu nosūtīt uz izmeklējumiem pie speciālistiem. Piemēram, cilvēkam vajag doties uz komisiju, lai iegūtu invaliditātes grupu, bet kvotu vairs nav! Tad zvanām uz Jēkabpili, Ogri, Rīgu vai vēl ko varam atrast. Tas aizņem daudz laika un ir ļoti apgrūtinoši.”
Arī Daudzevā un Sunākstē praktizējošā ģimenes ārste Inta Ziediņa atzīst, ka gan viņa, gan viņas pacienti gada beigās ļoti izjūt vispārējo kvotu pieejamību speciālistu apmeklējumiem. “Ja cilvēks nevar atļauties maksas medicīnas pakalpojumus, mums jādomā, kādā veidā noteikt diagnozi un kā cilvēku izārstēt. Tātad jāveic papildu analīzes, jādomā citi risinājumi,” saka daktere. Šāda sistēma ir papildu slogs ģimenes ārstiem, jo viņu pleciem tiek uzkrauts viss veselības aprūpes sistēmas smagums.
“Laukos ārstam nav viegli strādāt,” saka Inta Ziediņa. “Mēģinām rast variantus jebkurā situācijā, lai cilvēkam palīdzētu.” Ārste atklāj, ka arī viņa meklē iespēju savus pacientus pierakstīt pie speciālistiem, gan zvanot un interesējoties, gan izmantojot internetu. Ārste atklāj, ka vēl nevar pateikt, vai šim gadam atvēlētās kvotas viņa jau iztērējusi, taču atzīst, ka tajās ir gandrīz neiespējami iekļauties: “Katru gadu ir jaunas diagnozes, bezmaksas medikamenti bērniem, kas ir ļoti labs jauninājums, taču ģimenes ārstam jāiekļaujas līdzšinējos līdzekļos, kvotas jau netiek palielinātas.”
Mēģina taupīt
Ģimenes ārsti laukos atzīst: līdzekļus taupot, meklē alternatīvas un daudz ko veic paši, piemēram, pērk stripus jeb analīžu testa strēmeles, un uz vietas veic obligātās analīzes diabēta slimniekiem. “Tās ir lietas, kur varam ieekonomēt,” saka Ginta Kociņa. Ārste bilst, ka ne visi pacienti, kuri paņēmuši nosūtījumu, to arī izmanto — tas nav kā pilsētā, kur laboratorija līdzās un visu var izdarīt uzreiz.
Tas ir absurds, ka izmeklējumiem pietrūkst naudas — uzskata ārsti. “Lai diagnozi apstiprinātu, nepieciešami daudzi izmeklējumi. Darbu apgrūtina tas, ka speciālisti paši neraksta nosūtījumus tālākiem izmeklējumiem. Atbildīgās iestādes solīja, ka to nokārtos, taču aizvien cilvēks atnāk ar veselu rindu izmeklējumu atbilžu, un ģimenes ārstam atkal jāraksta nosūtījums tālāk,” saka Ginta Kociņa.
Par sodiem nedomā
Vai ģimenes ārstus nebaida Veselības ministrijas draudi? “Bet ko šajā situācijā darīt? Turklāt Ārstniecības likumā noteikts, kas pacientam pienākas, un izmeklējumi ir viena no šīm lietām,” saka Ginta Kociņa. Protams, ārstam saprāta robežās jāizsver, vai konkrētais izmeklējums nepieciešams, vai tikai cilvēks pats to grib, teiksim, desmit reizes gadā pārbaudīt holesterīna līmeni. Daktere bilst, ka akūtajiem slimniekiem nekādu ierobežojumu nav un nevar būt — ja vajag, nevienam neatsaka.
“Patlaban plānoju, kā pareizi izlietot līdzekļus, nevis domāju par iespējamiem sodiem,” saka Anita Urbanoviča. “Vienmēr ir uzsvērts, ka nekādu sankciju nebūs, ja izsniegtais nosūtījums tiešām bijis nepieciešams. Protams, līdzi jāseko un par katru no izmaksām jādomā, vai tā šobrīd ir neatliekama.”
“Kā varam nesūtīt, ja vajag!” piekrīt arī Inta Ziediņa. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ģimenes ārstus sankcijas nebaida

Kategorijas