Staburags.lv ARHĪVS

„VIRŠI-A” degvielas nozares eksperts: lauksaimniecības dīzeļdegvielas marķēšana būs ievērojams slogs gan lauksaimniekiem, gan degvielas tirgotājiem

 „VIRŠI-A” degvielas nozares eksperts: lauksaimniecības dīzeļdegvielas marķēšana būs ievērojams slogs gan lauksaimniekiem, gan degvielas tirgotājiem

Ar šī gada 30. oktobri spēkā stāsies grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, kas paredz lauksaimniecībā izmantojamās bezakcīzes dīzeļdegvielas marķēšanu ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Kamēr Latvija plāno ieviest sistēmu, pret kuru iebilst gan lauksaimnieki, gan degvielas tirgotāji, Igaunijas degvielas nozares eksperti ar skaudību skatās uz pašreizējo lauksaimniecībā izmantojamās degvielas uzraudzības sistēmu Latvijā.

Latvija plāno ieviest uzraudzības sistēmu, no kuras citi vēlas atteikties


Galvenais iemesls, kādēļ Finanšu ministrija vēlas ieviest marķēto dīzeļdegvielu, ir Eiropas Savienības direktīva, kas it kā paredz, ka šāda kontrole ir nepieciešama. Tas, par ko Finanšu ministrija klusē, ir fakts, ka dīzeļdegvielas marķēšanu var neieviest gadījumā, ja valstī jau darbojas cita degvielas kontroles sistēma. Arī Zemnieku Saeimas pirms dažām dienām saņemtajā atbildes vēstulē no Eiropas Komisijas norādīts, ka obligātai degvielas marķēšanai nav jābūt. Gan degvielas nozares speciālisti, gan lauksaimnieki ir atzinuši, ka Latvijā jau kopš 2010. gada darbojas efektīva tiešsaistes uzraudzības sistēma (Lauku atbalsta dienesta E-pieteikšanās sistēma), kas uzskaita lauksaimniekiem piešķirto degvielas kvotu daudzumu un kontrolē to izlietojumu. Jau šobrīd spēkā ir stingri noteikumi un sodi, kurus piešķir, ja lauksaimnieki neievēro noteikto degvielas kvotu daudzumu, tāpēc viedoklis, ka jauna kontroles sistēma nav nepieciešama, ir pamatots.


Igaunijas degvielas eksperti neoficiāli izteikuši viedokli, ka pašreizējā degvielas kompensācijas un uzraudzības sistēma Latvijā, pamatojoties uz reģistrēto zemes izmantošanu, ir daudz efektīvāka, jo tā neprasa fiziski degvielu iekrāsot. Ja lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem pastāvētu izvēles iespējas, tad viņi vēlētos atteikties no pašreizējās sistēmas Igaunijā, proti, degvielas marķēšanas kā uzraudzības mehānisma, jo šī sistēma ir ne tikai neefektīva, bet arī sarežģīta un prasa lielus izdevumus visām iesaistītajām pusēm.


Neskaidri izmantošanas noteikumi


Lai gan jauno sistēmu plānots ieviest jau pēc dažām dienām, joprojām neskaidri ir degvielas izmantošanas noteikumi. Plānots, ka marķēto degvielu lauksaimnieki varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kā arī savas produkcijas pašpārvadājumos. Izmantojot tehniku citiem darbiem, kas ir daļa no lauksaimnieku darbības procesa, piemēram, braucienam uz mežu pēc malkas vai piebraucamo ceļu attīrīšanā no sniega, lauksaimniekiem būs nepieciešams tās bāku un pārējo degvielas sistēmu pilnībā attīrīt no marķētās degvielas, kas praktiski nav iespējams. Tas ir dārgs un laikietilpīgs process, kam lauksaimnieki nav gatavi. Ja lauksaimniekiem nāksies iegādāties arī papildus tehniku darbiem, kurus ar marķēto degvielu nedrīkstēs veikt, mēs tikai liksim papildus šķēršļus lauksaimniecības attīstībai Latvijā.


Vai būs arī ieguvēji?


Lai atbilstoši jaunajām prasībām varētu ieviest visus nepieciešamos tehniskos un administratīvos pasākumus, lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem būs jāsaskaras ar ievērojamiem izdevumiem.


Degvielas tirgotājiem jaunie noteikumi nozīmē būtiskus papildus izdevumus, kurus sastādīs degvielas marķēšana, uzglabāšana un loģistika. Šobrīd gan nav konkrēti aprēķināms, taču jāņem vērā, ka jauno noteikumu īstenošanas rezultātā pieaugs dīzeļdegvielas cena. Nav jābrīnās, ka lauksaimnieku vidū valda liels satraukums, jo ņemot vērā degvielas patēriņa apjomus, augstāka degvielas cena sagādās finansiālas grūtības daudzām saimniecībām.


Tāpat jāņem vērā arī citi izdevumi, kas lauksaimniekiem radīsies jaunas sistēmas ieviešanas gadījumā, piemēram, būs nepieciešami īpaši degvielas uzglabāšanas konteineri, kuru vidējā cena atkarībā no tilpuma ir 5 tūkstoši eiro vai pat būs jāiegādājas jauna tehnika, kas paredzēta darbiem, kur bezakcīzes degvielu nepiešķir.


Lai gan šobrīd nav skaidrs, kā valsts plāno kontrolēt un veikt marķētās degvielas pārbaudes, skaidrs ir fakts, ka jaunās sistēmas ieviešanā arī valstij būs jāiegulda ievērojami finansiālie līdzekļi. Ķīmiskā marķējuma pēdu noteikšanai degvielas vedēju cisternās, noliktavu cisternās, degvielas uzpildes stacijās un lauksaimniecības tehnikā būs nepieciešamas speciālas ierīces, savukārt papildus izmaksas sastādīs arī uzraudzības sistēmas ieviešana un uzraugošo iestāžu piesaiste.


Ņemot vērā būtiskos izdevumus visām iesaistītajām pusēm un par kvalitatīvu atzītu esošo uzraudzības sistēmu, rodas jautājums – kāpēc Latvijā būtu jāmaina pašreizējā kārtība pret dārgāku un mazāk efektīvāku degvielas kontroles sistēmu? Bezakcīzes degvielas kvotu piešķiršanas galvenais mērķis ir kalpot par atbalsta mehānismu lauksaimniekiem, taču šobrīd valsts šo būtisko atbalstu vēlas sagraut. Pavisam drīz lauksaimnieki atradīsies neapskaužamā situācijā un līdz šim tik būtiski nepieciešamais atbalsts no valsts puses radīs tikai pretēju efektu lauksaimnieku attīstībai.