Kā labi strādāt un “neizdegt”?

2015. gada 27. oktobris 09:07

138

Nākamajā gadā Labklājības ministrijā plānots sākt izstrādāt kritērijus pašvaldību sociālo dienestu darbinieku noslodzes un atalgojuma noteikšanai. Šobrīd paredzēts, ka tūkstoš iedzīvotājiem nepieciešams viens sociālais darbinieks, tomēr katrā reģionā sociālo darbinieku noslodze atšķiras, līdz ar to daudziem darbiniekiem ir lielāks risks saskarties ar izdegšanas sindromu. Netiek ņemts vērā arī laiks, ko sociālais darbinieks velta vienai konkrētai lietai. Minētā sistēma un kritēriji gan pašvaldībām nebūs obligāti, tomēr Labklājības ministrijā cer, ka šādi izdosies risināt trūkstošo darbinieku problēmu un atalgojuma atšķirības pašvaldībās.

Ja līdz šim par darbam neatbilstošu algu sūkstījās lielākoties mediķi un skolotāji, tagad, visticamāk, to darīs arī sociālie darbinieki. Ne bez pamata. Kā intervijā “Latvijas Avīzei” saka Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa — sociālajiem darbiniekiem skolotāju algas! Taisnība viņai ir, jo vidēja lieluma pašvaldībā sociālā dienesta vadītāja saņem vien nedaudz vairāk kā ierindas skolotājs mēnesī, bet sociālie darbinieki vēl mazāk.

Visticamāk, pārskatīt sociālo darbinieku noslodzi un atalgojumu, domāt par viņu kvalitatīvām apmācībām ministriju mudina pēdējā laika dramatiskie notikumi Latvijā, kur pieaugušo bezatbildības dēļ cietuši bērni. Viens no tiem risinājās arī Kokneses novadā, kur visvairāk pārmetumu saņēma pašvaldības sociālā dienesta vadītāja. Kurš vainīgs? Tas ir jautājums, uz kuru, visticamāk, nav vienas atbildes. Noteikt visus riskus un paredzēt cilvēku rīcību diezin vai kāds ir spējīgs. Tomēr taisnība ir tiem, kuri atzīst — sociālajam darbiniekam ir jābūt tam, kurš iet pie sava klienta, nevis otrādāk. Tomēr bieži šo darbu kavē dokumentu kaudzes un neskaitāmie noteikumi, kuriem nav tiešas saistības ar palīdzības sniegšanu. Piekrītu, ka šis darbs ir kā koks ar diviem galiem. Pirms vairākiem gadiem viena no bijušajām bāriņtiesas loceklēm atzina — viņu darbs ir kā ilūzija, jo neviena dzīvi tādā veidā pārveidot nav iespējams. Ja cilvēks nav pieradis mazgāt grīdu vai pagatavot pusdienas saviem bērniem, tad bāriņtiesas vai sociālās darbinieces ir bezspēcīgas. Sociālajā, tāpat kā citās jomās, ļoti svarīga arī jauna domāšana. Atceros kādu citu sarunu ar vienu paziņu, kura izvēlējās studēt sociālo darbu, lai gan ilgus gadus veiksmīgi strādāja citā profesijā. Viņa atzina, ka tās idejas, ko šajā sistēmā ienes jaunie darbinieki, ir fantastiskas. Tikai — cik ilgi cilvēks var strādāt un “neizdegt”? Pēc 20 vai 30 gadu darba diezin vai darbinieks var rast jaunu iedvesmu šim darbam, ikdienā redzot vairāk negāciju kā pozitīvisma. Maz ticams, ka tie jaunieši, kuri šobrīd izvēlējušies studēt sociālo darbu, visi tajā arī strādās. Alga un darba nosacījumi ir būtiski kritēriji, kas ikvienai nozarei spēj piesaistīt labus speciālistus. Tikai Latvijā tas notiek kaut kā ačgārni — kuras jomas pārstāvji ir aktīvāki, tiem kaut ko pieliek, bet vienotas koncepcijas valstī joprojām nav.

Staburags.lv ARHĪVS

Kā labi strādāt un “neizdegt”?

Kategorijas