Staburags.lv ARHĪVS

Kāpēc pirms HES augstuma zīmes nav no gumijas?

Guna Mikasenoka

2011. gada 5. februāris 12:03

1792
Kāpēc pirms HES augstuma zīmes nav no gumijas?

“Kāpēc pirms Pļaviņu HES augstuma ierobežojuma zīmes ir no metāla, nevis no gumijas? Autovadītāji metāla konstrukcijas regulāri salauž, pēc tam tās labo — tā ir līdzekļu izšķērdēšana! Esmu izbraukājis Lielbritāniju, Franciju, Itāliju, Spāniju, Beļģiju, Nīderlandi, un visur augstuma ierobežojuma zīmes ir no gumijas. Kad tādas  būs arī pirms Pļaviņu HES?” redakcijai jautā lasītājs Pēteris.

Pie spēkstacijas ir kameras
Akciju sabiedrības “Latvenergo” Komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis  skaidro: “Augstumierobežojošās barjeras, kas ir pirms iebraukšanas hidroelektrostacijas teritorijā, izvieto valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”, tāpēc ar jautājumu par barjerām izmantojamo materiālu iesakām vērsties šajā  uzņēmumā. Savukārt pirms iebraukšanas Pļaviņu HES tunelī “Latvenergo” darbinieki ir ierīkojuši augstumierobežojošās barjeras no koka nolūkā, lai būtu iespējams skaidri fiksēt transportlīdzekli, kas iebraucis tunelī, ignorējot ierobežojošās zīmes. Ja automašīnas augstums pārsniedz atļauto, tiek bojāts tunelis, vienlaikus iepriekš sabojājot viegli atjaunojamo koka augstuma atzīmi. Ja šī atzīme tiktu izgatavota no gumijas, tā saskares laikā ar transportlīdzekli netiktu deformēta, rezultātā būtu ievērojami sarežģītāk konstatēt vainīgo transportlīdzekli, kas izraisījis bojājumus tunelī. Kameras fiksē automašīnas, kas deformē koka barjeru, un tas ir pamats, lai sagatavotu iesniegumu Valsts policijai un, iespējams, tiesas ceļā piedzītu atlīdzību par īpašumam nodarīto kaitējumu.”
Lai sodītu, vajag notvert  
“Katrā valstī ir savas prasības. Latvijā standarts noteic, ka zīmēm jābūt no metāla, gumija nav paredzēta,” stāsta “Latvijas valsts ceļu” Centra rajona Aiz­kraukles nodaļas vadītājs Ludvigs Šteinbergs. “Augstumu ierobežojošās zīmes ir domātas autovadītājiem, lai viņiem nebūtu jāmēra, vai automašīna ar kravu tiks vai netiks cauri tunelim, taču viņi bieži vien zīmes ignorē, un rodas papildu izdevumi remontam. Ja norādes būtu no gumijas, izbraukt būtu vēl vieglāk. Manuprāt, augstuma norādēm lielāka nozīme būtu tad, ja līdzās novietotu arī videonovērošanas kameras, lai varētu notvert vainīgos, kas zīmes sabojā. Pats trīs reizes esmu redzējis, kā autovadītāji ignorē augstuma ierobežojumu.”
Zīme nepareizā vietā
Kāds autovadītājs “Staburagam” stāsta, ka, viņaprāt, augstuma barjeru, kas ir redzama, braucot virzienā no Aizkraukles uz HES pusi, vajadzēja likt tuvāk spēkstacijas tunelim, jo veidojas absurda situācija: tie, kas brauc no Sērenes puses, pamana augstuma norobežojuma zīmi, un, piemēram, traktors nobrauc no treilera, izbrauc cauri tunelim un spēkstacijas stāvlaukumā atkal uzbrauc uz treilera, lai dotos tālāk. Taču netālu atkal augstuma ierobežojums, bet tuvumā vairs nav stāvlaukuma, kur apstāties. “Autovadītāji augstuma ierobežojumu visbiežāk aizskar, braucot virzienā no tuneļa uz Aizkraukli, jo viņiem parasti neienāk prātā, ka aiz tuneļa būs vēl viens ierobežojums,” stāsta autovadītājs un jautā, kādēļ šī zīme tik nepareizi novietota?
“Mums šī situācija ir zināma. Gribējām augstuma ierobežojumu izvietot  tuneļa tuvumā, taču to neatļāva, jo pāri ir augstsprieguma vadi,” skaidro ceļu būvinženieris Jānis Sprukts. ““Latvijas valsts ceļu” darbinieki ir apsprieduši dažādas iespējas, taču labāks variants par līdzšinējo nav atrasts,” viņš saka.