Staburags.lv ARHĪVS

Kas svarīgāks?!

Agita Grīnvalde-Iruka

2015. gada 22. oktobris 09:40

72
Kas svarīgāks?!

Divas izskanējušas ziņas kārtējo reizi lika aizdomāties, kas mūsu valstī ir svarīgāks — Saeimas deputātu ērtības vai vienkāršo cilvēku veselība un varbūt pat dzīvība? Laikam jau pirmais.

Izrādās, Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā valsts neapmaksā aknu transplantācijas operāciju. Tāda šobrīd būtu vajadzīga un ļautu normāli dzīvot vairākiem desmitiem cilvēku. Taču neviens no viņiem nevar atļauties samaksāt nepieciešamos 50 000 eiro. Lielo slimnīcu ārsti teic, ka Latvijā šādas operācijas būtu iespējams veikt un mediķi tam ir gatavi. Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs atzīst, ka šī problēma ir jārisina, bet tam vajadzīga nauda. Piebilde — varbūt nākamā gada otrajā pusē — gan neizklausījās cerīgi. Un tas, ka tam varētu atvēlēt 300 000 eiro gadā, par ko būtu iespējams veikt sešas operācijas, arī likās teikts vairāk teikšanas pēc.

Taču jau minūti vēlāk sabiedrībā izskan ziņa, ka Saeima plāno tērēt miljonu eiro, lai konferenču un sēžu zālēs, kas šobrīd vēl tiek remontētas, varētu iegādāties televīzijas un konferenču nodrošināšanas iekārtas. Televīzijas eksperti apgalvo, ka tik liels ieguldījums noteikti nav nepieciešams, savukārt Saeimas pārstāvji, “piespiesti pie sienas”, preses konferencē negribīgi atzīst, ka piecas televīzijas kameras katrā zālē, turklāt ne tās modernākās, esot pašā laikā. Pie tam telpas, iespējams, būšot izmantojamas tikai nākamajā rudenī, un arī iekārtas ierīkos tikai tad, bet naudu vajagot jau tagad, jo tā, lūk, jāizlieto vēl šogad, nākamā gada budžetam atstāt nevarot.

Saprotu, ka šis miljons nāk no citas kabatas un ar veselības aprūpi tam nav nekādas saistības, bet, kad iedomājos, ka par šo naudu gadā varētu veikt 18 aknu transplantācijas operācijas — gandrīz pusei no to cilvēku skaita, kam tās nepieciešamas, kļūst skumji. Kāda sieviete, kurai šāda operācija vajadzīga, atzina, ka ir gatava emigrēt no valsts, kārtot visas nepieciešamās formalitātes, lai saņemtu atbalstu un šādu operāciju veiktu uz citas valsts rēķina. Domāju, šis ir tikai viens no daudziem tūkstošiem gadījumu, kad cilvēki tieši šādas valsts attieksmes dēļ izvēlējušies dzīvot citur, jo šādas un līdzīgas situācijas apliecina jau sākumā teikto, ka cilvēka veselība un dzīvība mūsu valstī nav neko vērta.