Saldējums no aitas piena pēc vilnas negaršo!
Ikgadējā — jau 24. — rudens izstādē “Lauksaimniecības tehnika. Lauku sēta” kompleksā “Rāmava” šogad bija īpaši maz dalībnieku. Neiztrūkstoša jau “iesūnojusī” lieljaudas tehnika āra stendos, ievērojami mazāk bagāto uzņēmumu izstāžu kompleksa hallē. Arī mazo zemnieku saimniecību pārstāvju ne vairāk par pāris desmitiem. Šķiet, izstāde ir izsmēlusi savu potenciālu, un nākamās, ja tādas rīkos, būs centieni to reanimēt. Neraugoties uz drūmo ainu, atradu pāris interesantu stāstu.
Pašu spēkiem vien septītā daļa
Piekto sezonu uz “Rāmavu” brauc Iluta Straģe no “Krišjāņu” saimniecības Brunavas pusē. Viņa piekrīt, ka izstādes apmeklētāju un dalībnieku ar katru gadu ir mazāk, bet būt te ir arī kā tradīcija. Pastāvīgie klienti — izstādes apmeklētāji — ierodas, lai iegādātos arī viņas gatavotos sierus. Publika ar laiku nemainoties, katru gadu aptuveni vieni un tie paši cilvēki. Liela daļa sieru nonāk rīdzinieku vēderos, jo saražoto pārdod gan galvaspilsētas mazie veikali, gan lielie, kā “Stockmann”, kā arī izbraukuma tirdzniecībā.
Sakrālajai glezniecībai, kurā iegūta izglītība, “Krišjāņu” saimniece sen neesot pievērsusies. Saimniecībā no 200 slaucamajām govīm divās dienās iegūst ap septiņām tonnām piena. Pašu spēkiem — sierā — pārstrādā tonnu nedēļā. Ar saražoto un ietirgoto pietiek ģimenes uzturēšanai — mājai, četriem bērniem, pašiem. Vīrs darbojas ar lielajām lietām, un šobrīd, jāatzīst, neklājas viegli. Saimniecība ar piena lopkopību nodarbojas sesto gadu, ņemti kredīti, un šoruden, lai varētu strādniekiem izmaksāt algas, nācies atlikt kredītmaksājumu. Banka izrādījusi pretimnākšanu. Liels atspaids saimniecībā ir papildu nozares — graudkopība un rapšu eļļas ražošana. Arī lopbarību gādā pašu spēkiem. Mazāks, bet tomēr ienākums ir no aitu un trušu audzēšanas.
Saimniecība bija viena no dažām, kurai garām šopavasar nepagāja garnadži. Brunaviešu zaudējumi ir ap 20 tūkstošu eiro — ķīmija graudu miglošanai. Līdz ar to viņi šo gadu raksturo kā sarežģītu. Jaunie saimnieki uz papīra izspēlējuši variantu ar visas saimniecības un lauksaimniecības zemes pārdošanu, lai nomaksātu kredītus. Aprēķini rāda, ka naudas tik tikko pietiktu un pāri paliktu vien dzīvojamā māja un mazs zemes pleķītis ap to.
Slaucamās aitas no Sāremā salas
Sieru gatavotājas devīze ir “Man ir sešpadsmit sieri”, un, kad kāds jautā, kāpēc ne septiņpadsmit kā filmā “Emīla nedarbi”, Iluta atsaka, ka vienam vienmēr jābūt rezervē. Un padomā viņai vienmēr ir kāda jauna recepte, jauni garšu savienojumi. Patiesībā ražošanā esot nedaudz vairāk veidu svaigo sieru. Pamatā strādā ar svaigpienu jeb nepasterizētu pienu, karsētu, kā arī kūpināto sieru. Kūpināšana ir dabisks konservants, un produktus ar dūmu smaržu pircēji iecienījuši, tāpēc puse no visiem “Krišjāņu” sieriem ir turēti alkšņu malkas dūmos. Tos, kuri jautā par benzopirēna un citu šādā apstrādē izdalošos vielu klātbūtni, sieru meistare mierina, sakot, ka 40 grādu temperatūrā, kādā sieru apstrādā, par tā esamību nevajag satraukties.
Sev interesantu garšu “Krišjāņu” stendā var atrast teju vai katrs — sieru ar kadiķu ogām, citronpipariem, sinepju graudiem, amoliņu, ķiplokiem, saulespuķu sēklām, linsēklām, ķirbja un sezama sēklām, dzērvenēm, kanēli un žāvētiem augļiem. Sieru ar ingveru klienti sauc par sildošo sieru un labprāt iegādājas ziemas vakariem. Tradicionālo ķimeņu sieru prasa tikai ap vasaras saulgriežiem. Citā laikā ķimenes iemānīt nevarot.
Gada sākumā izmēģināts gatavot pagraba jeb noturētos franču tipa sierus. Pāris kilogramu izgatavoti, garša bijusi laba, un tuvākajā laikā paredzēts iegādāties iekārtas, lai šādus sierus gatavotu vairumā.
Lai eksperimentētu ar garšām, piedāvātu pircējiem ko eksotiskāku, uz Brunavu no Sāremā salas Igaunijā atvestas Ostfrīzijas un Beļģu piena krustojuma aitas. Dienā lopiņš dod līdz diviem litriem piena ar 8% tauku saturu. No sākotnēji divām aitām šogad izaugušas sešas. Piena pietiek, lai vasarā no tā gatavotu saldējumu. Salīdzinājumā ar kazas pienu aitas piens labāk pārstrādājas, ir uzturam vērtīgām vielām bagātāks, treknāks un garšas ziņā labāks par kazas pienu. Pēc pirmajiem pārdotajiem aitas piena saldējuma kilogramiem, uzklausot pircēju atsauksmes, ieklausoties viņu savstarpējās diskusijās, radies reklāmas sauklis: “Pēc kā garšo saldējums no aitas piena?— Pēc vilnas negaršo!” ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra