Ciemos pie zemes vēstures lieciniekiem

2015. gada 22. oktobris 00:01

418

Latvijas Petroglifu centrs (LPC) un tā vadītājs vēsturnieks Andris Grīnbergs, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), jau otro gadu dodas ekspedīcijās un apskata dažādus ģeoloģiskos objektus visā Latvijā. Pagājušajā gadā LPC sadarbībā ar DAP apskatīja vairāk kā 40 objektu, puse no tiem bija dižakmeņi. Šogad LPC ap pussimt dižakmeņiem novērtēja ģeoloģiskās, bioloģiskās, kultūrvēsturiskās vērtības, veica mērījumus, noteica precīzas atrašanās vietas koordinātas jeb, vienkārši sakot, precizēja adreses. Pēdējā šīgada ekspedīcijā, kas notika Aizkraukles pusē, piedalījās arī laikraksts “Staburags”.

Bagātākais — Skrīveru apvidus
Andris Grīnbergs teic, ka šajās ekspedīcijās “apciemo” akmeņus, par kuriem ir maz informācijas vai arī tā ir novecojusi. “Ir tādi valsts nozīmes dižakmeņi, par kuriem nav konkrētu datu. Tāds objekts mums šovasar bija — ar ļoti aptuveni norādītu atrašanās vietu, ap kilometru no tuvākā orientiera, bet veiksmīgi atradām,” stāsta LPC vadītājs. Uzziņas avoti par akmeņiem ir dažādi — teiku grāmatas, vietējo ļaužu nostāsti, novadpētnieku apkopotie materiāli.
Šogad LPC apskatīja piecdesmit dižakmeņu, iegūtos datus paredzēts ievadīt DAP dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kas publiski sasniedzama ikvienam interesentam. Tajā var uzzināt par savas apkaimes aizsargājamajām dabas vērtībām un, ja vien ir vēlēšanās, tās aplūkot dabā, ko viegli paveikt, izmantojot GPS datus. LPC vadītājs stāsta, ka dižakmeņiem bagātākās Latvijas daļas ir Ziemeļvidzeme un Ziemeļkurzeme, savukārt Aizkraukles apkārtnē tas ir Skrīveru apvidus, kur zināmi trīs — Kraukļakmens, Lielmucenieku un Karikstes dižakmens.
Skaits pieaug
Dižakmens pie Aizkraukles, Daugavas kreisajā krastā, “Ziedu” apkaimē, ekspedīcijas sarakstā ir pirmais, kuru dodamies apraudzīt pelēkajā oktobra dienā. Akmens no Skandināvijas ceļu uz Latviju mērojis pirms tūkstošiem gadu un tagad ērti jūtas pašā Aizkraukles pievārtē. Pirmo reizi uzmērīts pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika pie tā nav būts. Atkārtota apskate nepieciešama, lai pārbaudītu akmens “labsajūtu un veselības stāvokli” — vai nav kādi apdraudējumi.
Aizkraukles milzis iekārtojies pašā Daugavas krastā, 1,3 kilometrus lejpus Pļaviņu HES aizsprosta, 800 metru augšpus Lauceses ietekai Daugavā pie Sērenes. Ūdens līmeņa svārstības tā virsmu iekrāsojušas vairākos toņos, atklājot, ka dažkārt virs ūdens redzama vien pati akmens “micīte”: tikai tur var novērtēt tā īsto — pelēcīgi rožaino — krāsu.
Par valsts nozīmes dižakmeni var kļūt iezis, kas sasniedz vismaz 10 m³ kopējā tilpuma. “Pēdējos 20 gados zināmo dižakmeņu skaits palielinājies vismaz piecas reizes. Padomju laikā akmeņi bija Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības aizbildnībā. DAP kā atbildīgai iestādei par dabas pieminekļiem šobrīd ir svarīgi, lai tie ir zināmi, lai nerodas kādi kaitējumi, apdraudējumi. Jāaizsargā mūsu zemes vēstures liecinieki. Par tīšu bojāšanu vai iznīcināšanu paredzēta atbildība saskaņā likumu.”
Karikstes upe — unikāla Latvijas
apstākļiem
Ceļš līdz Karikstes dižakmenim Skrīveru novadā ir nedaudz sarežģītāks — lai nokļūtu pie mērķa, dodamies augšup pa Karikstes akmeņaino gultni. Tā šajā posmā ir gluži kā īsta kalnu upe — gleznaina un skarba. Biotops ļauj priecāties par iespēju redzēt dabisku vidi, kur nav iejaucies cilvēks — pāri seklajai akmeņainajai upītei kā zaļi tilti gulst apsūnojušu koku stumbri, dzidrajā ūdenī krāsainas mozaīkas zīmē rudens lapas. Vietām, kur nav straumes, atklājas brūni duļķainas okera iekrāsotas paltis. Tā ir tā pati dabas krāsa, ko senie cilvēki izmantoja zīmējumiem.
Drīz upītes kreisajā krastā skatienam atklājas zaļš milzu “smaragds” — 11 m³ lielais akmens, sūnu un ķērpju apskauts, zaudējis savu oriģinālo — pelēko — ietērpu. Uz akmens sadūšojušies izaugt pāris mazu ozoliņu. Akmens lielākā daļa ir virszemē, tāpēc var priecāties par tā varenumu pilnībā.
“Līdzīgi kā citi akmeņi, arī šis Latvijā ieradies pirms padsmit tūkstošiem gadu, bet tā vecums varētu būt vairāki miljardi gadu. Pati Karikstes upīte ir unikāla Latvijas apstākļiem — akmeņiem pilna daudzus simtus metru garā posmā, un šis ir lielākais un skaistākais no tiem.” Kamēr GPS sameklē satelītus, kas palīdzēs noteikt precīzu atrašanās vietu, speciālists novērtē apaugumu un akmeni nofotografē.
Viesis no Karēlijas Rogāļu gravā
Vēl viens ekspedīcijas plānā iekļautais — Rogāļu — dižakmens ir Jēkabpils pusē. Pa ceļam piestājam aplūkot vēl vienu no Latvijas dabas vērtībām — Skanstupītes ūdenskritumu pie Gostiņiem. Ar 1,5 metrus augsto kritumu un trijām kaskāžu pakāpēm LPC to ievietojis 50 Latvijā ievērojamāko ūdenskritumu sarakstā. “Latvija ir ūdenskritumiem bagātākā Baltijas valsts. Ja mums var uzskaitīt ap 70 ievērības cienīgu ūdenskritumu, tad Igaunijā to ir krietni mazāk — 40, bet Lietuvā diemžēl nav neviena.”
Rogāļu dižakmens Rogāļu gravā ir rožaini brūns granīts vietējās nozīmes dabas parkā, un to šurp ledājs atgādājis no Karēlijas zemes šauruma. Šis noteikti nav tāds vientuļnieks kā iepriekš apskatītie, jo ir dabas takas maršrutā, arī slēpņošanas (geokešinga) entuziasti te iegriežas, jo slēpnis novietots pie šī ap 40 m³ lielā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa. Turklāt patīkami ir tas, ka taka tiek labiekārtota — nesen izveidotas un izvietotas jaunas norādes zīmes, bet līdzās akmenim top jauns tiltiņš.
“Neraugoties uz to, ka šis projekts sadarbībā ar DAP šogad beidzas, turpinām apkopot ziņas par akmeņiem, kas nav dokumentēti,” uzsver Andris Grīnbergs. “Tādēļ mēs būtu pateicīgi Aizkraukles reģiona iedzīvotājiem, ja ir informācija par kultūrvēsturiskiem, teikām apvītiem vai vienkārši ļoti liela izmēra akmeņiem, kas varētu nebūt zināmi pētniekiem, rakstīt un pastāstīt par tiem e-pastā: petroglifi@inbox.lv. Nereti šādā veidā tiek atklāti aizvien jauni interesanti un nozīmīgi vēstures liecinieki.”

Uzziņa

Lielākais Latvijā ir Nīcgales Lielais akmens. Granīta laukakmens apkārtmērs ir 31,1 m, platums — 10,4 m, garums — 10,5 m un augstums — 3,5 m. Aptuvenais virszemes tilpums ir 170 m³. Tam ir aizsargājama dabas pieminekļa statuss kopš 2001. gada, kopš
1997. gada — aizsargājama arheoloģiska pieminekļa statuss.

Staburags.lv ARHĪVS

Ciemos pie zemes vēstures lieciniekiem

Kategorijas