Brīvprātīga apvienošanās diez vai izdosies

2015. gada 20. oktobris 00:01

202

Brīvprātīga apvienošanās diez vai izdosies

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi un iesniegusi Koalīcijas sadarbības padomei izvērtēšanai jaunu administratīvi teritoriālās reformas koncepciju. Tā paredz divus variantus, kādi nākotnē varētu veidoties jaunie novadi, un abos Aizkraukle, kas ir reģionālās nozīmes attīstības centrs, iezīmējas kā centrs apkārt esošajiem novadiem.

Reformu paredzēts ieviest 2021. gadā, kad notiks kārtējās vietējo pašvaldību vēlēšanas.
Piedāvā divus variantus
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Šā modeļa izstrādes pamatā ir vairāki kritēriji, piemēram, attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra, novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, kā arī vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 km. Šajā variantā iezīmēts viens liels novads, kurā iekļauts pašreizējais Aizkraukles, Skrīveru, Kokneses, Pļaviņu un Jaunjelgavas novads. Savukārt Nereta veidotu lielāku novadu kopā ar Viesīti un Aknīsti. Vecumnieku novads paliek pašreizējās robežās. Līdz ar to reģionālās attīstības centra statusu iegūtu arī Viesīte un Vecumnieki. Šobrīd mūsu pusē ir tikai viens reģionālais attīstības centrs, un tā ir Aizkraukle.
Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Šajā variantā praktiski notiek atgriešanās bijušā Aizkraukles rajona robežās, izņemot Valli un Kurmeni, kas paliek Vecumnieku novadā un iekļaujas Bauskas novada sadarbības teritorijā. Jaunā reformas modeļa izstrādātāji norāda, ka jau tagad pašvaldības sadarbojas dažādu jautājumu risināšanā, veidojot kopīgas iestādes, piemēram, būvvaldes un izglītības pārvaldes.
Valdība jau iepriekš secinājusi, ka reforma, kas veikta tikai pirms sešiem gadiem, nav nodrošinājusi vairāku būtisku uzdevumu veikšanu. Piemēram, pēc reformas joprojām ir 38 novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem (minimums 4000 iedzīvotāju novadā). Aizkraukles pusē mazākais ir Skrīveru novads, kas izveidots uz viena pagasta bāzes, un, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015. gadā tajā ir 3508 iedzīvotāji. Vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, piemēram, Neretas novadā. Novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas — iedzīvotāju skaits svārstās no 1000 līdz pat 24 000. Latvijā vēl joprojām ir daudz novadu pašvaldību, kurām ir nepietiekami nodokļu ieņēmumi, lai īstenotu efektīvu pārvaldi un nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus.
Mazie novadi knapinās
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka izstrādātie priekšlikumi atrisinās tās nepilnības, kas reformā konstatētas iepriekš, un palīdzēs novadiem attīstīties sekmīgāk. Nesen ar ministru tikās arī reģionālo attīstības centru novadu vadītāji, lai sīkāk pārrunātu jauno reformas piedāvājumu. Tikties ar ministru devās arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, kurš 2009. gadā, laikā, kad tika pieņemts likums par administratīvi teritoriālo reformu, bija Saeimas deputāts. Lai izzinātu, kāpēc toreiz tika pieļauta mazo novadu izveide un vai šī reforma tiešām spēs atrisināt minētās problēmas, aicinājām Leonu Līdumu uz sarunu.
— Ministrs prezentēja to pašu piedāvājumu, kas jau izskanējis publiski. Prezentācijas laikā tika iezīmētas dažas būtiskas lietas, kas raksturo pašreizējo situāciju. Piemēram, statistikas dati liecina, ka 20% Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzajās mazajās pašvaldībās, bet 80% Rīgā un pārējās lielajās pilsētās. Līdz ar to arī pašvaldības pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi mazos novados ir krietni mazāki nekā lielajos. Piemēram, 2014. gadā mazajos novados tie vidēji bija 411 eiro, bet lielākos līdz 621 eiro uz vienu iedzīvotāju. Arī summas, ko novadi saņem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, atšķiras — mazajos novados tās ir krietni lielākas nekā lielajos. Atšķiras arī administratīvo izdevumu apjoms uz vienu iedzīvotāju — mazajos novados tie ir vidēji 112 eiro, lielajos — 89 eiro. Mazāki ieņēmumi un lielāki izdevumi mazajos novados parāda to, ka šādi mazi veidojumi lielākoties nespēj nodrošināt ieņēmumu bāzi, pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un īstenot lielākus projektus.
Pašreizējo lielo novadu vadītāji visu teikto uzklausīja mierīgi un atzina, ka līdzšinējā kopā būšana palīdzējusi realizēt diezgan ievērojamus projektus, ko daudzie pagasti vieni paši nebūtu spējuši īstenot.
Patstāvības vēlme ir liela
— 2009. gadā, īstenojot reformu, Aizkraukles novada pašvaldība izlēma palikt esošajās robežās, neapvienojoties ar kaimiņu pagastiem. Vai šobrīd jūs būtu gatavi apvienoties ar līdzās esošajiem novadiem un kļūt par centru, kā tas iezīmēts jaunajā reformas plānā?
— Ņemot vērā to, ka ģeogrāfiski esam apkārtējo novadu centrā un vēsturiski ilgus gadus Aizkraukle bija rajona centrs, te koncentrē-jas daudzas valsts iestādes, esam līdzās tiltam, kas savieno abus Daugavas krastus, tas droši vien būtu iespējams. Taču tas saistīsies ar vairākām reorganizācijām, kas personīgi un psiholoģiski būs nepatīkamas. Šajos sešos gados kaimiņu novados tomēr izveidojusies jauna sava pārvaldes struktūra un darba sistēma, sākuši strādāt speciālisti, kuri nodrošina pašvaldības funkcijas. Nedomāju, piemēram, ka blakus esošais Kokneses novads būs ar mieru tā vienkārši pievienoties mums. Patstāvības vēlme tomēr ir pietiekami liela.
Jaunie novadu veidošanas kritēriji nosaka, ka divi blakus esoši novada centri nevar būt tuvāk par 30 kilometriem, bet mums uz visām pusēm ir nedaudz vairāk par desmit kilometriem — līdz Skrīveriem, Koknesei un Jaunjelgavai. Tas būtu viens formāls iemesls. Noteikts, ka centrā jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Aizkraukles un apkārtējos novados šobrīd ir četras vidusskolas. Izglītības sistēma sakoncentrēta ļoti tuvu. Tas gan nav slikti, jo liek skolām savā starpā pozitīvi konkurēt un skolēni var izvēlēties, kur mācīties.
— Tomēr ir jomas, kurās Aizkraukles novads sadarbojas ar kaimiņu novadiem.
— Jā. Kopā ar Jaunjelgavas, Neretas un Skrīveru novadu organizējam vienotas izglītības pārvaldes darbu un kopīgi to arī uzturam. Kopā ar pieciem novadiem uzturam sporta skolu. Kokneses pašvaldība ir izveidojusi apvienoto būvvaldi kopā ar Pļaviņu, Skrīveru, Jaunjelgavas un Neretas novadu, savukārt Aizkraukles novadam ir sava būvvalde. Taču, tā kā Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes birojs ir Aizkrauklē, arī te varētu runāt par sadarbību.
Politiskās spēlītes
— Viens no iemesliem, kāpēc 2009. gadā īstenotā reforma atzīta par neizdevušos, ir mazie novadi, kuri nespēj nodrošināt pietiekamus ienākumus, lai pildītu savas funkcijas un īstenotu lielākus projektus. Kāpēc toreiz tika pieļauta šāda situācija?
— Toreiz diemžēl Saeimas deputātiem neveidojās vienota izpratne par šo lietu un, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības deputāti vispār nepiedalījās balsojumā par teritoriālo reformu. Šī situācija tika izmantota vairāk savu politisko ērtību saglabāšanai, un visa pamatā bija “savējie” šajās mazajās pašvaldībās, kurās būtībā tika “zvejotas” balsis ar solījumu neatbalstīt apvienošanos. Līdz ar to šī reformas iecere tika sakropļota. Valdībā tirgošanās norit arī tagad, to jau mēs redzam. Ja valstī būtu viens liels politiskais spēks, kurš varētu iztikt bez koalīcijas partneru palīdzības, tas varētu drosmīgāk un sekmīgāk realizēt reformu politiku. Svarīgi, lai tā ir valstij labvēlīga. Būsim atklāti, iemesls, kāpēc atkāpās no nosacījuma, ka novadam jābūt ne mazāk kā 4000 iedzīvotāju, bija arī tas, ka pagastos bija Tautas partijas pārstāvji.
— Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis arī šodien apgalvo, ka nekādas reformas nebūs, tā ir tikai tukša runāšana.
— Ļoti žēl, ka mēs vairāk skatāmies uz šā brīža politisko konjunktūru, nevis uz valsts attīstību kopumā un nākotnē. Saskaņā ar teoriju lielākām vienībām ir spēks, īpaši situācijā, kad iedzīvotāju skaits laukos strauji samazinās.
— Taču mazā Mērsraga novada mērs apgalvo, ka viņi spējuši īstenot vairākus lielus projektus bez citu palīdzības un iztiek bez kredītiem.
— Acīmredzot viņiem ir pietiekami liela ieņēmumu bāze, ko dod osta, un tas ļauj īstenot visas ieceres pašiem. Dažkārt ir labvēlīga situācija, un šī ieņēmumu bāze ir pietiekami liela, lai pilnībā realizētu pašvaldībai paredzētās funkcijas.
Līdz šim tika apgalvots, ka mazie novadi spēja veikt visas savas funkcijas, bet tā nav taisnība. Mazie novadi nākotnē vēl vairāk noplicināsies, jo iedzīvotāju skaits turpina konsekventi samazināties. Uzņēmējdarbība intensīvāk attīstās tikai noteiktās vietās valstī, tāpēc ir būtiski novadiem apvienoties vai sadarboties.
Ja spēj vienoties, var sastrādāties
— Vai tiešām lielāka novadu izveide atrisinās cilvēku aizplūšanu, darba vietu trūkumu, investīciju piesaisti?
— Manī nav šādas pārliecības, lai gan tā tiek apgalvots. Šobrīd ir tā, ka viena daļa strādājošo ir deklarēti savos novados un viņu maksātie nodokļi nonāk to budžetos, nevis paliek novadam, kas dod šīs darba vietas. No šī viedokļa raugoties, varbūt tāda apvienošanās būtu ieguvums. Atkristu arī lielie savstarpējie norēķini, ko maksājam par savu novadu bērniem, kuri mācās citu novadu skolās. Bet, vai tas palīdzēs radīt jaunas darba vietas un tāpēc cilvēki atgriezīsies atpakaļ dzīvot un strādāt šeit, grūti pateikt. Ieguvums drīzāk varētu būt pārvaldes struktūras kapacitāte un tās stiprināšana un iespēja nodrošināt lielāku līdzfinansējumu vērienīgākiem projektiem. Taču tad centrā ir jābūt godīgai un saprātīgai novada pārvaldei. Deputātiem jāspēj vienoties par kopīgu, līdzsvarotu un pakāpenisku attīstību, kur visi ir ieguvēji. Nedrīkst katrs vilkt deķīti uz savu pusi un kategoriski iestāties tikai par savām interesēm. Ja sāksies kaut kādas politiskās spēlītes un izrādīšanās, darbs būs neproduktīvs un tāds veidojums būs sliktāks nekā līdz šim.
— Kurš jaunās reformas variants jums pašam būtu pieņemamāks?
— Esmu par apvienošanos uz pieņemta likuma spēka pamata! Laikam papildinot tikai sadarbības jomas, maksimālu rezultātu neiegūsim. Ir jāapvieno finansiālie resursi, lai kopīgā teritorija attīstītos straujāk un vienmērīgāk. Ietaupītu administratīvos izdevumus. Veidotu vienotu saimniekošanas un attīstības politiku un vērienīgāk piesaistītu ES fondu līdzekļus.
Ja reforma neizdosies, Aizkraukles novads var turpināt pastāvēt arī kā patstāvīgs reģionālais attīstības centrs, kāds tas ir šobrīd.
Tiekoties ar ministru Gerhardu, uzsvērām vēl vienu lietu. Ir svarīgi, lai reizē ar šo reformu īstenotu arī valsts iestāžu reformu, salāgojot jauno novadu teritorijas. Lai ministrijas šos lēmumus nepieņemtu atrauti no teritoriālās reformas. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Brīvprātīga apvienošanās diez vai izdosies

Kategorijas