Kam domāts kino?

2015. gada 16. oktobris 10:18

Sākusies kultūras dzīves rudens sezona. Salīdzinoši visbiežāk (42%) Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šajā kultūras pasākumu sezonā vēlētos apmeklēt teātrus. To atklāj kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” oktobra sākumā veiktais pētījums.

Nav gan veikts pētījums, cik Latvijas iedzīvotāju vēlētos apmeklēt, piemēram, Latvijas Nacionālo filmu festivālu “Lielais Kristaps”, kurš tagad pilnā sparā rit Rīgā. Tā laikā apkopo, demonstrē un vērtē gada laikā paveikto Latvijas kino. Tiesa, salīdzinot ar Dzejas dienas pasākumiem, kad dzeju ceļ godā vai ikkatrā pagastā, šis festivāls, šķiet, domāts tikai rīdziniekiem, turklāt labi situētiem. Ja nu kāds kinomīlis sakārotu aizbraukt uz Rīgu un noskatīties trīs filmas, viņam maciņā būtu iztrūkums vairāk nekā 15 eiro. Un kur tad vēl ceļa izdevumi!

Šogad festivāls norisinās no 15. septembra līdz 25. oktobrim, piedāvājot ikvienam skatītājam iepazīties ar pilnu Latvijas jaunākā kino kopainu. Tā laikā pirmo reizi “Kino Citadele” tiek izrādītas visas festivālam iesniegtās filmas, bez iepriekšējas to atlases. Teorētiski gan prieks, ka mūsu kinoļaudis tik sparīgi strādā — biju patiešām pārsteigta, ka festivālā būs skatāmas 87 filmas: viena spēlfilma, 11 dokumentālās filmas, 21 spēles īsfilma, desmit animāciju filmu un 18 dokumentālās īsfilmas, kā arī 26 dokumentālās TV filmas. Taču kam tad kinoļaudis strādā? Savam un vēl pāris cilvēku priekam?

Domāju, ar to vien par maz, ka “Lielā Kristapa” noslēguma ceremonija tiks translēta LTV1. Balvas filmām tiks piešķirtas sešās filmu un piecpadsmit individuālā snieguma kategorijās. Kā vēsta informācija, būs arī skatītāju balsojums, kurā piedalīsies
80 tūkstošu “Forum Cinema” lojālo klientu, kas izlems, kura no filmām saņems “Lielā Kristapa” Skatītāju balvu. Nu par tiem tūkstošiem gan šķiet kādam ir lieluma mānija, jo ne jau visi rīdzinieki skrien vērtēt kino. Piemēram, vienas no dokumentālajām festivāla filmām, kuru palaimējās redzēt, demonstrēšanas laikā nelielā kinozāle bija knapi pusē.

Uz šī gaudu fona vakar kā mazs cerību asniņš pazibēja ziņa Valkas reģiona laikrakstā “Ziemeļlatvija”. Virsraksts vēstīja “Būs kino kā Rīgā”. Fotogrāfijā starp cilvēkiem, kuri realizējuši projektu piedāvāt saviem apmeklētājiem baudīt filmas arī digitālajā trīsdimensiju formātā, redzams bijušais Valkas kinodirekcijas direktors Gunārs Liedags — kinoentuziasts no matu galiņiem līdz papēžiem. Ja gandrīz visā Latvijā kinoteātri un kinopunkti ir “miruši”, jo vieglāk taču norakt, nekā atdzīvināt “mironi”, tad šeit tas, pateicoties pašvaldības un kinoentuziastu pūliņiem, piedzīvo jaunu ēru. Vai renesanse kādreiz būs arī mūspusē?

Staburags.lv ARHĪVS

Kam domāts kino?

Kategorijas