Laimes zeme pašu rokām

2015. gada 16. oktobris 00:01

— Nesaprotu, kāpēc man būtu jābrauc uz ārzemēm, ja tepat Latvijā ir tik daudz neredzētu skaistu vietu! — saka Zigrīdas kundze, stāstot par šīsvasaras skaistāko piedzīvojumu — ekskursiju pa Lubānas apkārtni. Skatoties attēlus un klausoties viņas stāstījumā, varu viņai piekrist un jau ieskicēt savu nākamā gada ceļojumu pa Latviju.

Par Lubānas apkārtnē redzēto varētu uzrakstīt ceļojuma aprakstu vairākos turpinājumos — tik daudz interesanta tur bijis. Taču vislielāko iespaidu radījuši divi objekti — ciemošanās “Vaidavu” un “Saipetnieku” sētā. Un galvenais — ceļojums apstiprinājis: laimes zemi varam radīt arī paši savām rokām, ne jau vienmēr tā jāmeklē aiz trejdeviņiem kalniem un jūrām.
Divi gudri, trešais — kolekcionārs
Droši vien daudziem ceļotājiem radies iespaids, ka akmeņu skaistumu pratis saskatīt tikai Mosedas pilsētiņā Lietuvā dzīvojošais ārsts Vaclavs Ints, kurš savā sētā ekskursantus pievilina teju pusgadsimtu. Ceļojums uz viņa mājām iekļauts vai katras tūrisma firmas piedāvājumā.
Lai gan par Viļņa Strautiņa “Vaidavām” mazāk dzirdēts, taču arī “tur mute paliek vaļā no redzētā” — stāsta Zigrīdas kundze. Pirmkārt, mājas saimnieks pats ir kaut kas unikāls. Bijušais pagastvecis, kuram, šķiet, viss pa spēkam — viņš mūrē kamīnus, ceļ guļbūves, nodarbojas ar kokgriešanu. Viņa akmeņu parks “Vaidavas” ir viens no lielākajiem Latvijā. Savulaik mājas saimnieks par sevi ironizējis: “Tēvam bija trīs dēli: divi gudri, trešais — kolekcionārs.”
Vairāk nekā četri tūkstoši
Lai gan tulkojumā no lietuviešu valodas māju nosaukums “Vaidavas” nozīmē “spoku māja”, te tādu nav, ja nu vienīgi kāds tos saskata sastingušajos akmens tēlos.
Akmeņu parks “Vaidavas” izvietots apmēram 2 ha platībā. Pirmais akmens saimnieka dārzā nokļuva 1973. gadā, un tad arī šai neparastajai enerģijas krātuvei durvis bija vaļā. Sākumā gan saimnieks nekādu enerģiju nejuta — akmeņi kā akmeņi, bet vēlāk sāka to manīt. Tagad viņš uzreiz jūt, vai akmens ir labs vai slikts, nekāds svārstiņš nav vajadzīgs. Laika gaitā akmeņu saradās arvien vairāk, tos viņš izvieto pa visu dārzu. Kad saimnieks iegūst kādu jaunu, sākumā nemaz nezina, kur to liks. Akmens pats it kā atrod savu vietu. Ar to kalšanu viņš nenodarbojas, jo uzskata — viss dabas veidotais pats par sevi ir skaists. Tikai dažreiz uzlabo kādu dabas formu, piemēram, ieliek dobumos kādu “aci” vai vēl kaut ko.
Katrs rīts saimniekam sākas ar enerģijas uzņemšanas rituālu — pastaigu basām kājām pa olīšiem.
“Vaidavu” saimniekam ir vēl viena līdzīga kolekcija — “Akmeņi ārzemnieki”.
Viss sācies ar vienu Viļņa atvesto mazu akmentiņu no Norvēģijas. Draugi, to ieraudzījuši, sākuši vest un dāvināt vēl citus, un tagad gandrīz no 100 valstīm ar viesiem tie atceļojuši uz “Vaidavām”.
Pavisam viņa kolekcijā ir vairāk nekā četri tūkstoši akmeņu.
Arka ne tikai frančiem
Ar akmeņiem kolekcionāram vien nepieticis, Viļņa kungs sācis stādīt arī kokus. Īpaši viņam patikušas priedes, jo šajā pusē to ir maz. Bērzi iesējušies paši, un tagad ir arī bērzu birztaliņa. Kokus stādot, Vilnis pamanījis to interesantās formas. Ieraudzīt dažādos zaros un koku gabalos ko skaistu ir Viļņa talants. Kad koks atbrīvots no mizas, parādās brīnumi. Tā radusies kolekcija “Šķībais, greizais, nepareizais”. Taču, ja to izmanto ar izdomu, šķībais un greizais pārvēršas par interesantu elementu saimniecības iekārtošanā, piemēram, tādu sētu, kādu uztaisījis saimnieks “Vaidavās”, nekur citur neredzēsiet.
Reiz Vilnis aizbraucis ekskursijā uz Parīzi un atgriezies ar interesantu ideju: vai tad viņš ir sliktāks par frančiem, kuriem ir trīs slavenas arkas, bet viņam dārzā nevienas! Kad tuvojusies meitas dzimšanas diena, viņai par godu izveidojis arku. Tagad tā apstādīta mežvīteņiem un visādām puķēm. Pie tās fotografējas ne tikai ekskursanti, mēdz piestāt arī kāzinieki.
Bet tas jau vēl nav viss, kas apskatāms darbīgā saimnieka mājā.
Sava vietiņa ierādīta senajiem sadzīves priekšmetiem un darbarīkiem. Kas vienam ārā metams krāms, tas Vilnim Strautiņam ir vērtība. Šai kolekcijai ir izglītojoša nozīme, jo, piemēram, jaunieši daudzu priekšmetu lietojumu nemaz nezina.
Un vēl viņam ir ap diviem tūkstošiem krūzīšu. Starp tām arī TV seriāla “UgunsGrēks” krūzīte. To uzdāvinājusi slavenā Zentiņa. Tagad tā jau ierasta lieta: kas brauc Viļņa dārzu skatīties, līdzi ved arī kādu krūzīti, bet tajā iekšā — mazu, skaistu akmentiņu.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Laimes zeme pašu rokām

Kategorijas