Labāk būt šova vadītājam nekā dalībniekam

2015. gada 15. oktobris 00:01

449

Labāk būt šova vadītājam nekā dalībniekam

Šovakar televīzijā sāksies skatītāju iecienītā šova “Lauku sēta” jaunā sezona, kas jau tagad sola intrigas un pārsteigumus. Jānim Rāznam tā ir savdabīga atgriešanās, jo 2012. gadā sezonā viņš “Lauku sētā” ienāca kā dalībnieks, bet nu ir kļuvis par šova vadītāju! Pozitīvs, vienkāršs, aktīvs un sirdsgudrs — katram savam spriedumam gatavs ieraudzīt arī pretējo pusi, ko arī ir vērts apdomāt. Iespējams, tieši tāpēc ar Jāni ir tik viegli komunicēt un tieši tāpēc “Lauku sētas” skatītājus sagaida daudz pozitīvu un gaišu emociju katrā raidījumā.

Patīk pilsētas ritms
— Jānis Rāzna — aizkrauklietis, skrīverietis vai rīdzinieks?
— Vienmēr, kad man jautā, no kurienes esmu, es atbildu — no Skrīveriem, lai gan patiesībā esmu uzaudzis Aizkrauklē. Ar vecākiem pārvācos uz Skrīveriem, tikai sākot mācīties vidusskolā, tātad kopumā esmu tur dzīvojis tikai trīs gadus, bet, ja kāda ģeogrāfiska vieta jāsauc par mājām, tad tās noteikti jūtu tieši Skrīveros. Kādreiz gribētu tur apmesties uz dzīvi, bet agrāk par vecumdienām gan laikam tas neiznāks, jo pagaidām pietiek darāmā tepat Rīgā.
— Tad tu esi vairāk pilsētnieks vai tomēr laucinieks?
— Principā es esmu pilsētnieks ar saknēm laukos! Man patīk pilsēta, tās ritms, sabiedrība, patīk, ka aiz loga brauc mašīnas, visu laiku notiek kustība. Bet, no otras puses, man patīk paņemt lāpstu un uzrakt, piemēram, zemi siltumnīcā, bet tā laikam sanāk kā tāda psiholoģiska atslodze ar fizisku darbu. Es tomēr esmu intelektuālā darba darītājs, un tieši pilsēta man šobrīd nodrošina iespējas sevi realizēt.
Izvēlas jurista profesiju
— Kā veidojās tava dzīve pēc vidusskolas beigšanas Skrīveros?
— Pēc vidusskolas sāku studēt jurisprudenci Biznesa augstskolā “Turība”. Trīs gadus dzīvoju kopmītnēs, kas bija liels pārbaudījums un laba dzīves skola — iemācījos sadzīvot, rēķināties ar citiem, pieņemt, ka citi varbūt vēlas pasēdēt, iedzert aliņu, kamēr tu, piemēram, gribi gulēt... Nu un ko darīt? Pagriezties uz otriem sāniem un gulēt! (Smejas.) Paralēli mācībām sāku strādāt Tiesu administrācijā, ko arī turpināju darīt pēc studiju beigām. Tad sāku strādāt Sanitārajā robežinspekcijā, kas šobrīd ir viens no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) departamentiem. Biju iekšējās kontroles daļas vadītājs, darbs atbilda manai izglītībai, jo izmeklēju disciplinārlietas, sūdzības u. c., bet nu jau trīs gadus esmu PVD Personāla vadības daļas vadītājs, un man ļoti patīk mans darbs.
— Kāpēc izvēlējies jurista profesiju?
— Godīgi sakot, pēc vidusskolas beigšanas es īsti nezināju, ko vēlos. Man viss padevās vienlīdz labi, bija sajūta, ka varu darīt visu ko! Tā kā man vienmēr ir paticis komunicēt, nolēmu, ka jāizkopj šīs lietas juridiskā puse. Savu izvēli neesmu nožēlojis!
Vienīgais uzvalkā
— Un tomēr, neraugoties uz tavu nopietno karjeru, 2012. gadā tu parādījies televīzijas ekrānos kā šova “Lauku sēta” dalībnieks...
— Jā, es jau sen biju gribējis piedalīties kādā televīzijas projektā vai šovā, sanāca tā, ka tiku “Lauku sētā”! Šova atlasē bija vairāk kā 300 dalībnieku, bet man bija sava stratēģija, kas palīdzēja — es biju vienīgais, kurš bija ieradies uzvalkā! Radīju kārtīga pilsētnieka tēlu, un tas, protams, “nostrādāja”! (Smejas.) Tā tiku arī līdz finālam, kas diemžēl nebija man labvēlīgs, bet tagad atskatoties, šķiet, ka tomēr viss ir bijis pareizi. Jau nākamajā pavasarī pēc šova tiku uzaicināts uz provēm raidījumam “4 istabas”. Rezultātā to kopā ar Elitu Margu vadīju trīs sezonas, bet šovasar sanāca atgriezties “Lauku sētā”! Tas vispār ir tāds veiksmīgu sakritību rezultāts, jo šo iespēju man piedāvāja tikai mēnesi pirms šova sākuma, bet mana zemapziņa laikam jau to juta laicīgāk, jo jau pavasarī biju ieplānojis savu atvaļinājumu tieši jūlijā, kad notika filmēšana!
— Kad toreiz pieteicies šovam “Lauku sēta”, ko tu no tā gaidīji?
— Neko, jo pati piedalīšanās šovā bija mana sapņa piepildījums — iespēja realizēt vienu punktu no dzīvē izdarāmo darbu saraksta! Tajā brīdī arī neko vairāk nevajadzēja, bet, kad šovs sākās, tad jau sagribējās tikt līdz finālam... Kad tiku līdz finālam, tad jau sagribējās vēl vairāk! (Smejas.)
“Tev jākļūst par TV superstāru!”
— Pastāsti par jauno “Lauku sētas” sezonu! Ar ko tā būs īpaša?
— Manuprāt, šī būs ļoti interesanta un dinamiska sezona. Atšķirībā no citiem gadiem šoreiz ir tiešām ļoti daudz darāmo darbu, kuri reāli tiks arī izdarīti. Skatītājiem būs iespēja sekot līdzi progresam, bet, kad darbi neies uz priekšu tā, kā vajadzētu, no manis un saimnieces varēs dzirdēt arī kādu stingrāku vārdu... Protams, netrūks arī intrigu, puņķu un asaru, bet tas jau pieder pie lietas...
— Kas tev pašam patika labāk — būt šova dalībniekam vai vadītājam?
— Šova vadītājam. Šī loma nav vieglāka par dalībnieka lomu, bet to varu izvērtēt tikai tagad, kad pabūts abās pusēs. Šova vadītājam tiešā veidā nav jāpārdzīvo tas, kas jāpārdzīvo dalībniekiem, un nav jārēķinās, kā tas pēc tam tiks interpretēts dalībnieku vidū, nav jāspēlē šī emocionāli grūtā, stratēģiskā spēle. Jā, tieši dalībnieki ar savām emocijām jau arī veido šovu. Mēs, filmēšanas grupa, dzīvojām piecu minūšu braucienā no “Lauku sētas” saimniecības, bet, lai nezaudētu klātbūtnes sajūtu, tur pavadījām tikai vēlas nakts stundas, jo no agra rīta līdz vēlam vakaram, no pirmās minūtes līdz pēdējam dublim, bijām kopā ar dalībniekiem. Pēc uzņemšanas beigām man piezvanīja šova formāta režisors Andis Mizišs un teica: “Ar šo pieredzi, kas tev tagad ir, tev jākļūst par TV superstāru!” Andis ir mana autoritāte, tāpēc dzirdēt no viņa tādu atzinību bija patiešām prieks, arī pats jūtu, ka pieredze ir nopietni nākusi klāt.
Mērķis — kļūt par profesionālu TV seju
— Kāpēc, tavuprāt, cilvēki skatās “Lauku sētu”? Kas ir tas, kas piesaista?
— Pirmkārt, būsim godīgi — cilvēkiem Latvijā vispār patīk skatīties televīzijas šovus un seriālus. Kāpēc tieši “Lauku sētu”? Manuprāt, viens trumpis pavisam noteikti ir tā izbalsošana katras sērijas noslēgumā, jo tur emocijas tiek sakāpinātas visaugstākajā mērā. Jau televīzijas ekrānos pārdzīvojums ir fantastisks, tad iedomājieties, kā tas ir klātienē! Apzināti vai neapzināti sākumā katrs skatītājs izvēlas savu favorītu, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi viņa gaitām, pārdzīvot, turēt īkšķus... Ja favorītu izbalso, tad jāturpina skatīties par spīti, lai uzzinātu, kurš tad tur beigās uzvarēs! (Smejas.) Un, otrkārt, protams, intriga. Iedomājieties — no 400 dalībniekiem ir atlasīti 10 pilnīgi atšķirīgi, kolorīti cilvēki, kuri ir salikti visi kopā slēgtā vidē bez iespējām komunicēt ar ārpasauli. Nu, protams, ka vienā brīdī sākas kašķis!
— Kā tu domā — vai pēc 10 gadiem mēs arī varēsim vērot Jāni Rāznu televīzijas ekrānos?
— Jā, tāds plāns vispār ir. Mans mērķis ir kļūt par profesionālu TV seju, bet kur tieši un kā — to jau grūti prognozēt. Reālā dzīve ir ļoti mainīga, to mēs nevaram ietekmēt. Nesen kādos kursos izskanēja ļoti laba atziņa, pēc kuras tad arī cenšos vadīties: “21. gadsimtā izdzīvo tas, kurš sastāda desmitgades plānu, bet jau nākamajā dienā ir gatavs tajā veikt izmaiņas.”
Bildinājums tiešajā ēterā
— Kāda ir tava ideālā diena?
— Rītos man patīk piecelties vismaz stundu agrāk pirms paredzētā iziešanas laika. Iztīru zobus, pagatavoju kafiju, paskatos ziņas un, kad izeju no mājas, esmu jau pilnībā pamodies. Man patīk tas brīdis, kad atnāku uz darbu, ieslēdzu datoru, atveru e-pastu... Tā ir ļoti nomierinoša sajūta. Jā, laikam mana ideālā diena ir darba diena... Kaut gan, no otras puses, esmu ģimenes cilvēks, un mana ideālā brīvdiena noteikti būtu kāda divu trīs stundu ilga pastaiga ar mīļajiem. Varbūt kāda neliela ekskursija dabā, bet galvenais, ka kopā un kustībā.
— Runājot par ģimeni. Kad vadīji “Četras istabas”, tu kāda raidījuma noslēgumā tiešajā ēterā bildināji savu draudzeni, kura tobrīd bija mājās pie TV ekrāna. Kas tevi sagaidīja, ierodoties mājās?
— Mana draudzene bija šokā, jo neko nenojauta par šo plānu, atbilde bija “jā”! Pēc šī bildinājuma saņēmu ļoti daudz atzinības un komentāros mani sauca par drosmīgu, bet patiesībā biju traki nobijies... (Smaida.) Apprecējušies gan vēl neesam, tas pagaidām ir neizdarītais darbiņš manā sarakstā, bet tas tiks labots! Vienīgi esam par šo lietu izrunājušies un nolēmām, ka tas nebūs publisks pasākums, bet mūsu privāta lieta, ko skaļi apkārt neziņosim. Nesen sociālajos tīklos Baiba Sipeniece-Gavare ļoti asi izteicās pret bērnu fotogrāfiju publiskošanu sociālajos tīklos. Es absolūti tam piekrītu un arī gribu savus mīļos pasargāt no liekas uzmanības.
Jāizvēlas svarīgākais
— Kas ir svarīgākais, ko esi dzīvē sapratis un ko gribētu ieteikt arī citiem?
— Cīnīties par visiem jautājumiem pasaulē ir neproduktīvi, tāpēc ir jāizvēlas kaut kas viens, kas tev ir svarīgs, un jācīnās par to!
— Kas tev pašam ir svarīgs?
— Lai man un maniem mīļajiem viss ir labi... Un tad, protams, lai arī visiem pārējiem nav slikti. It kā tādas vienkāršas lietas, vai ne? (Smaida.)
— Ko tu novēlētu “Lauku sētas” jaunās sezonas skatītājiem?
— Nebaidīties no sapņu piepildīšanas, nebaidīties riskēt! Tomēr nevajag arī pārspīlēt... Novēlu skatīties visus raidījumus no pirmā līdz pēdējam, fanot par raidījumu, just līdzi kādam dalībniekam, pārrunāt redzēto ar draugiem un kolēģiem — tā, lai visiem ir interesanti!
— Ja tev būtu iespēja pašam būt par TV šova idejas un satura autoru — kāds būtu Jāņa Rāznas šovs?
— Hmm, man ir dilemma šobrīd, jo, no vienas puses, tas varētu būt sarunu šovs, bet, no otras puses, man patīk arī šovi ar fiziskām aktivitātēm, sportiski... Vadīt es šobrīd varētu jebkādu šovu, bet, ja pašam jāveido... Zini, uz šo jautājumu atbildēšu nākamreiz, kad “Staburags” mani intervēs! (Smaida.)◆

Staburags.lv ARHĪVS

Labāk būt šova vadītājam nekā dalībniekam

Kategorijas