Ieguvējs nav neviens
Valdības sagatavotais budžeta portfelis nākamajam gadam jau nogādāts Saeimā, bet tā vērtēšana un diskusijas vēl tikai sākušās. Tā kā naudas visām vajadzībām allaž trūkst, ir vairāki priekšlikumi, kā to iegūt. Tāpēc cilvēkiem jāsamierinās, ka nodokļu nasta valstī tikai pieaugs. Nesāciet spīdzināt vistu, kas dēj zelta olas — par izmaiņām, kas skars nākamā gada valsts budžetu, intervijā laikrakstam “Diena” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņai var piekrist, ka valstī jāveicina situācija, lai uzņēmumi pelna un nodokļos nomaksā daudz. Tā vietā ir mēģinājums uzņēmējdarbības jomai uzvelt tādu slogu, ka ieguvējs nav neviens — ne darba devējs, ne darba ņēmējs.
Visu laiku notiek cīņa par nodokļiem, un šķiet, ka valsts karo ar saviem iedzīvotājiem. Uzņēmēji jau būs tie, kuri jebkurā situācijā pratīs pielāgoties, bet grūtāk klāsies darba ņēmējiem, kuri bieži nonāk ķīlnieku lomā. Cilvēki labi apzinās labumus, ja valstij samaksā visus nodokļus, bet arvien mazāk paliek uzņēmumu, kuri par viņiem tos nomaksā. Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka šogad jūlijā 10 000 darba devēju iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā pārskatus, nenorādot nevienu darbinieku. Tas liecina par to, ka arvien vairāk darbavietu mēģina atbrīvoties no pienākuma cilvēkus pieņemt darbā un maksāt par viņiem nodokļus. Lūdzu, jums samaksa, un ar pārējo tieciet galā paši! Šāda tendence vērojama jau vairākus gadus un liecina, ka mazie uzņēmumi nespēj pastāvēt, ja godprātīgi nomaksā visu. Ne visi darbinieki paši var sakārtot naudas lietas vai algot grāmatvedi, tāpēc biežāk visam atmet ar roku un papildina ekonomikas pelēko zonu. Joprojām ir arī lielāki un mazāki uzņēmumi, kuri gan tā sauktajos “treknajos”, gan krīzes gados kā maksāja, tā turpina maksāt algas aploksnēs. Nekas viņus pagaidām nav pārliecinājis pārstāt to darīt, jo citādāk reālākais iznākums ir bankrots.
Šobrīd, manuprāt, nodokļu nomaksu kavē galvenokārt divi iemesli. Pirmkārt, vairumam uzņēmēju un darbinieku nodokļu slogs ir tik liels, ka viņi meklē visus iespējamos variantus, lai “kopējā katlā” maksātu iespējami mazāk. Ir, protams, arī otrs iemesls — Latvijā cilvēkiem ir tradīcija nemaksāt vai kaut ko paņemt par velti. Daudziem joprojām šķiet, ka valsts un pašvaldību budžeti ir kā bagātā onkuļa naudas maisi — kam un cik gribu, tam dalu. Tas ir mūsu, katra nodokļu maksātāja, ieguldītais, ko jācenšas tērēt sabiedrības labā. Turklāt — ja nekā tajos neieliksim, nebūs, no kā paņemt. Nereti dzirdēts sakām — lai valsts par to samaksā! Tā valsts taču esam mēs paši. Kad pirms vairākiem gadiem viesojos Dānijā, vietējie atzina, ka viņi nodokļos no savām algām maksā ap 60 procentu, tomēr uz valsti par to nedusmojas, jo palikušie 40 procenti ļauj dzīvot labi. Latvijā līdz tam gan vēl tāls ceļš ejams.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra