“Latvijas dzelzceļš” Skrīveros rīko drošības stundas

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā notika uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” rīkotās drošības stundas. Stāstīt par drošību uz dzelzceļa mazajiem skrīveriešiem ir īpaši svarīgi — norāda drošības stundu organizatori, jo skola ir tikai dažus desmitus metru no dzelzceļa sliedēm.
“Latvijas dzelzceļš” drošības stundas skolās rīko jau 13. gadu, taču Skrīveru vidusskolā šāds pasākums notika pirmo reizi un uzņēmuma pārstāvji par to ir pārsteigti. Viņi uzskata, ka vietā, kur vilcieni traucas cauri ciemata centram tik tuvu skolai, par drošību būtu jāstāsta obligāti. Taču līdz šim skola interesi par “Latvijas dzelzceļa” piedāvājumu nebija izrādījusi, tāpēc uzņēmuma pārstāvji nolēmuši šo pasākumu rīkot pēc savas iniciatīvas. Īpaši aktuāli tas kļuvis pēc tam, kad šīgada aprīlī uz sliedēm traģiskā nelaimes gadījumā bojā gāja jauns puisis, Skrīveru vidusskolas absolvents.
Lielākiem bērniem aktīvās sarunās un rādot filmas, brīžiem arī ar dramatiskiem skatiem, mazākiem bērniem — rādot multfilmas, sarunājoties un rotaļājoties — tiek mācīts par to, ka nedrīkst rotaļāties pie sliedēm un uz perona, ka sliedes drīkst šķērsot tikai atļautā vietā, cik būtiski ir redzēt un dzirdēt, kas notiek apkārt!
“Skrīveros ievēroju, ka daudzi bērni ceļā uz skolu kā trotuāru izmanto dzelzceļa peronu. Daudzās valstīs uz perona drīkst būt tikai tad, ja cilvēks ir iegādājies biļeti braucienam ar vilcienu, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda naudu. Latvijā diemžēl notiek citādāk,” novērojumos dalās uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” drošības izglītības speciāliste Māra Baumane, kura arī pati ikdienā brauc ar vilcienu.
Māra ir pārliecināta, ka stāstītais un rādītais bērniem paliek prātā un viņi to ņem vērā. Par to liecina arī statistika par nelaimes gadījumiem uz sliedēm. Pēdējo desmit gadu laikā to skaits ir krietni samazinājies. Šogad un pagājušajā gadā nav neviena bērna, kurš būtu gājis bojā vai cietis uz dzelzceļa. “Mēs bieži atgriežamies skolās, kurās esam bijuši pirms četriem pieciem gadiem, un skolotāji stāsta, ka vēlāk arī ikdienā pārrunā šīs drošības lietas. Ja no 20 bērniem klasē kaut četri pieci atcerēsies to, ko mēs stāstījām un rādījām, arī tad mērķis būs sasniegts,” saka Māra.
Sarunās ar bērniem viņa novērojusi, ka daudzi ir informēti par to, kā šķērsot ceļu, dzelzceļu, taču daudzi pat nezina elementāras lietas. Kaut to, ka, pirms šķērsot brauktuvi, pie gājēju pārejas vispirms ir jāapstājas, tikai tad jāpaskatās uz vienu un otru pusi.
“Mēs, pieaugušie, vecāki, skolotāji, esam atbildīgi par bērniem. Kad jautāju viņiem, kuram no rīta mamma pajautāja, vai brokastis paēstas un viss paņemts līdzi, atsaucās liela daļa klātesošo. Taču, kad jautāju, kuram vecāki atgādināja — esi uzmanīgs, ejot pāri ceļam vai sliedēm! — atsaucās tikai trīs jaunieši! Diemžēl tā ir liela problēma. Esmu pārliecināta, ka bērni ir zinošāki un uzmanīgāki nekā pieaugušie, kuri grēko daudz vairāk. Bieži tieši bērni aizrāda vecākiem, ka viņi rīkojas nepareizi,” pārliecināta ir Māra Baumane.
Agrāk skolā par satiksmes noteikumiem bērniem stāstīja atsevišķā mācību stundā, taču tagad mācību programma ir ļoti plaša, bērni noslogoti, tāpēc šāda mācību priekšmeta vairs nav — ne par drošību uz ceļa, ne dzelzceļa. Tāpēc šīs drošības stundas ir vienīgā iespēja tikties ar bērniem un izglītot viņus. “Tās ir ļoti pieprasītas, un mēs arī labprāt braucam uz skolām, īpaši vietām, kur tuvumā ir dzelzceļš. Esam bijuši Kokneses un Pļaviņu skolās. Izglītojošas nodarbības notiek arī Dzelzceļa muzejā, kuru var apmeklēt gan skolēni, gan ģimenes ar bērniem,” informē Māra Baumane. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra