Mācās uzņemt viesus

2015. gada 8. oktobris 00:01

195

Kokneses novadā, Jāņa Dzeņa zemnieku saimniecībā “Kalnavoti”, seminārā tikās lauksaimnieki, kuri jau savās saimniecībās uzņem tūristus vai interesējas par viņu uzņemšanu. Kā labāk sakārtot infrastruktūru, organizēt ekskursijas, reklamēt sevi un daudzus citus šīs nodarbes aspektus, rosināja pārdomāt semināra rīkotāji — Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija “Zemnieku saeima” un biedrība “Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs””.

Ēst dārzeņus ir stilīgi!
Koknesē rīkotais seminārs bija pirmais “Zemnieku saeimas” (ZS) un “Lauku ceļotāja” projektā, kuram līdzekļi iegūti, piedaloties Lauku atbalsta dienesta piedāvātajā projektu konkursā.
Ideja par šāda semināra rīkošanu radusies ilgstošās ZS un “Lauku ceļotāja” sadarbības rezultātā. ZS pārstāve Zanda Krūklīte teic, ka tās pamatā ir vēlme saistīt tūrismu ar aktīvo lauksaimniecību. Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijā saimnieki, kuri labprāt interesentiem izrāda savu saimniecību, nav retums. Viņi uzņem vairākas lielas ekskursantu grupas nedēļā, bet šo nodarbi nepozicionē kā pakalpojumu un to nereklamē. Ziedojot savu dārgo laiku, zemnieki izklaidē citu valstu profesionāļus, vietējās amatpersonas vai skolēnu grupas.
Seminārs “Kā sagatavoties tūristu uzņemšanai” zemniekiem varētu palīdzēt turpmāk labāk sagatavoties interesentu uzņemšanai, kā arī papildus nopelnīt. Šobrīd lielākoties ekskursijas ir bez maksas. Biznesa potenciālu garantē arī augošais to interesentu skaits, kuri vēlas apskatīt dažādu profilu zemnieku saimniecības, piemēram, aitkopības, putnkopības u. c. Tāpēc ZS aicināja saimniecību vadītājus izvietot informāciju par nodarbošanos, apskates iespējām, pakalpojumiem un kontaktiem — “Zemnieku saeimas” un “Lauku ceļotāja” interneta mājaslapā. Tas ļautu tūristiem bez starpniekiem kontaktēties ar šīm saimniecībām, kā arī stimulētu citus pievērsties šai nodarbei.
ZS pārstāve un brīvdienu mājas “Baltās anemones” Bauskas novadā vadītāja Inga Bērziņa arī pati piedāvā interesentiem piedalīties dažādos lauku darbos, piemēram, kartupeļu novākšanas talkās rudenī. Liekot kopā savu pieredzi un projektā izvirzītos mērķus, viņa semināra dalībniekiem stāstīja par apmācības iespējām, mārketinga metodēm, reklamējot saimniecību. Viens no virzieniem ir pilsētas jauniešu piesaistīšana lauku tūrismam, reklāmās norādot, ka, piemēram, ēst dārzeņus ir stilīgi. Vairāk informācijas, tajā skaitā izglītojošos materiālus par zemnieku saimniecību darbošanos tūrisma jomā, var gūt internetā — farminc.eu. Mājaslapā daļa informācijas ir arī latviski.
Reklāma pievilina valsts “bites”
Semināra dalībnieki dalījās ar daudzu gadu uzkrāto pieredzi tūrisma jomā, tajā skaitā sadarbībā ar zemnieku saimniecībām, apzinātajiem trūkumiem un kļūdām, uzņemot tūristus. Praktiskā pieredze liecina, ka Eiropā un Latvijā pieaug gan to saimniecību, gan interesentu skaits, kuri vēlas iekļauties lauksaimniecības tūrismā. Tūristi šādi iegūst labāku priekšstatu par produktu izcelsmi, zemniekiem tā ir reklāmas iespēja un noieta veicināšana. Kā labāk saimniecību, produktus prezentēt, kādi jautājumi nedrīkst palikt novārtā, kā organizēt ekskursijas — tie bija daži no interesantās un noderīgās lekcijas punktiem. Iepriekš zemnieku vidū veikto aptauju rezultāti liecina, ka tūristu uzņemšana veido ciešu saiti ar tirgu — zemnieki var uzzināt, ko pircējs domā par viņu produktiem, iegūt jaunas idejas. Kā negatīvu aspektu, īpaši mazo saim-
niecību, zemnieki nosaukuši privātuma zaudēšanu, svešiem cilvēkiem ienākot sētā. Nepieciešami arī ieguldījumi infrastruktūrā — piebraucamais ceļš, stāvvietas utt. Pozitīvais — pircēji paši atbrauc pēc preces, ietaupot zemnieka laiku un naudu, lai nogādātu produktus veikalā vai tirgū. Lektori piesauca Vācijas zemnieku piemēru, kurš rādot, ka līdz pat 40% ienākumu saimniecības gūst tūrisma rezultātā. Lekcijā uzsvēra arī mūsdienās ļoti populāro sociālo tīklu izmantošanu. Tajos var reklamēties gan saimniecība, kā arī lielu ieguldījumu dod tūristi, ievietojot internetā pašu uzņemtās bildes un informāciju. Pievēršoties praktiskām lietām, speciālisti norādīja, cik svarīgi ģimenē, kas nolēmusi uzņemt tūristus, sadalīt pienākumus — kurš būs atbildīgs par viesu uzņemšanu, ekskursiju vadīšanu un, ja nepieciešams, veiks tulka funkcijas.
Klātesošie atzina, ka vislabāk savas pieļautās kļūdas saskatīt, viesojoties līdzīga veida saimniecībā. Tad “acīs krīt” nolupušas flīzes, iegūtās informācijas kvalitāte un pārējie, bieži vien sīkumi, kas tomēr veido saimniecības koptēlu apmeklētājiem. Arī tualete ir saimniecības vizītkarte, kas var sabojāt citādi perfekto tēlu. Izskanēja gan zemnieku bažas par aktīvās reklamēšanas rezultātā radīto speciālistu interesi no Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta un citiem.
Astoņas norādes
Norādes ceļa malā uz meklēto mērķi bija otra lielākā diskusiju tēma. Katrā novadā šo jautājumu risina atšķirīgi. Sanākušie, stāstot par savu pieredzi, sadarbību ar atbildīgajām iestādēm raksturoja kā ļoti smagnēju un nervus bojājošu. Inga Bērziņa gan oponēja, sakot, ka sadarbība ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” bijusi veiksmīga. Atļauja ceļmalā novietot abpusējo zīmi saņemta, un pašlaik aizkavēšanās ir tikai līdzekļu — 400 eiro — dēļ, kas jāsamaksā par šo norādi un tās novietošanu. “Zemnieku saeimas” pārstāvji rosināja par katru sarežģījumu, kas rodas starp uzņēmējiem un kādu valsts iestādi, nekavējoties informēt ZS un “Lauku ceļotāju”, lai problēmu risinātu kopā, kā arī apzinātu reālo situāciju.
Kokneses tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Liepiņa, kura arī piedalījās seminārā, minēja arī konkrētu piemēru ar atpūtas vietu “Vecbordzēni” Kokneses novadā. Jaunās šosejas dēļ, lai tūristi nokļūtu galamērķī, jāizvieto astoņas ceļa norādes. Par to vienošanās panākta, bet augsto izmaksu dēļ zīmes nav izgatavotas. To, ka šī problēma aktuāla daudzviet, liecināja klātesošo dzīvā interese par Dainas Liepiņas teikto un daudzi viņai adresēti ar šo tēmu saistoši jautājumi. “Lauku ceļotāja” vides un tūrisma projektu eksperts Juris Smaļinskis atzīmēja, ka īpaši daudz sūdzību par zīmju izvietošanu saņemts no Talsu puses uzņēmējiem.
Parāda labākās sēņu vietas
Juris Smaļinskis, turpinot semināru, informēja, ka Latvijā šobrīd kopumā ir ap 400 oficiāli zināmu atvērta tipa saimniecību, kuras labprāt uzņem tūristus, dalās pieredzē. Analizējot to darbību, apzināts, ka liela daļa audzē dažādus dzīvniekus, tajā skaitā ir minizoo — trušu pilsētiņu — īpašnieki. Otra lielākā kategorija ir lauku gardumu ražotāji, mājas vīnu un citu alkoholisko dzērienu gatavotāji. Pārējie pakalpojumu piedāvātāji ir ar sadrumstalotāku specifiku, bet veido aptuveni pusi no kopējā skaita. Kā piemēru šaurai specializācijai nosauca brīvdienu mājas “Iecavnieki” Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. To saimnieki rudenī piedāvā sēņošanas pakalpojumu, dodoties mežā kopā ar tūristiem.
Semināra otrajā daļā tā dalībnieki Jāņa Dzeņa vadībā apskatīja “Kalnavotu” saimniecību, izmantojot iespēju praksē pārbaudīt tikko dzirdēto teoriju.
Pagaidām tikai pastkastīte
Seminārā piedalījās arī Aija Šneidere no SIA “Mikaitas” zemnieku saimniecības Limbažu pagasta “Bodītēs”. Viņa ir Latvijā piecu lielāko aitu audzētāju vidū. Par seminārā iegūto viņa teic — bija interesanti uzzināt citu pieredzi, īpaši to, kā no savām kļūdām mācījušies citi. “Mikaitu” saimnieki šobrīd vēl domā par nopietnu nodarbošanos ar lauku tūrismu.
Semināra iespaidā tuvākajā laikā saimnieki cer sakārtot norādes, jo pagaidām tiem, kas meklē vienu no lielākajiem aitu ganāmpulkiem Latvijā, ceļu rāda vien maza pastkastīte. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Mācās uzņemt viesus

Kategorijas