“Bagātie” pensionāri

2015. gada 7. oktobris 10:13

217

Labklājības ministrija, balstoties uz Pasaules Bankas pētījumu “Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā”, izstrādās pasākumus aktīvas novecošanas veicināšanai, lai cilvēki darba tirgū noturētos ilgāk. Nesaprotu, kāpēc gan cilvēkam vajadzētu vēl ilgāk strādāt, ja mums bezdarbnieku netrūkst.
Pētījuma rezultāti gan nedaudz mulsina: Latvijā cilvēki vecumā virs 65 gadiem ir mazāk pakļauti nabadzības riskam nekā teju visas citas vecuma grupas — tā Pasaules Bankas eksperti secinājuši pētījumā “Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā”. Pētījumā gan nav norādīts, ko nozīmē nabadzība.
Patiesībā jau vairums cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, pret savu gribu piedalās ekstremālā izdzīvošanas šovā — mūžu nostrādājuši, velk dzīvību. Protams, ar izņēmumiem.

Mazāk nabadzības riskam par cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem pakļauti vien esot cilvēki vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Pasaules Bankas eksperti norāda, ka tas saistāms ar to, ka individuāli senioru pensijas ir lielākas nekā cilvēku ap 50 gadiem darba samaksa, ņemot vērā, ka vecākiem darbiniekiem algas mēdz būt zemākas. Kurus gan pensionārus pētnieki ir aptaujājuši? Protams, ja aptaujā piedalās viens ar 3 tūkstošu eiro lielu pensiju un simts ar 250 eiro pensiju, tad sanāk teju vai bagāto pensionāru valsts.

Garu darba mūžu strādājuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, tomēr lielākās pensijas ir tiem, kuri no 1996. līdz 1999. gadam veica lielas iemaksas valsts sociālajā apdrošināšanā. To gadu izpeļņa tika aprēķināta visam darba stāžam.

Taču šobrīd Latvijā 58% pensionāru saņem 200 līdz 300 eiro lielas pensijas. Tikai 6% pensionāru pensijās saņem vairāk nekā 500 eiro.

Kā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), vairāk nabadzības riskam pakļauti ir vecie cilvēki, kuri ir vientuļi. Tomēr tie, kuru darba mūžs ir bijis gana ilgs un kuri saņem pensiju, kas ir lielāka par minimālo, nabadzības riskam ir pakļauti daudz mazāk.

Īsti gan negribas piekrist Auguļa uzskatam — bieži vien daudz nabadzīgāks ir pensionārs, kuram ir bērni, jo par vientuļo rūpējas dažādas institūcijas, bet (ne)vientuļajam vēl jāpalīdz bērniem un mazbērniem, kuri nereti ir daudz neapskaužamākā situācijā nekā seniors. Nav jau nekādu iebildumu pret pētījumiem, tikai vai tiek izdarīti kādi secinājumi? Piemēram, kāpēc līdz šim laikam neveidojas vidusšķira, bet pamatā ir tikai nabagie un bagātie?

Staburags.lv ARHĪVS

“Bagātie” pensionāri

Kategorijas