Staburags.lv ARHĪVS

“Tilpums mainās, daudzums — nē!”

Ance Liepa

2015. gada 2. oktobris 00:01

19
“Tilpums mainās, daudzums — nē!”

Pilns pagrabs konservējumu, pašas cepta torte katros ģimenes svētkos un savi īpašie ēdieni, kas garšo visai ģimenei, —
tā saimnieko Iveta Vārpiņa no Staburaga pagasta. “Daudz gatavoju, jo man taču ir liela ģimene,” saka viņa un atklāj, ka pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad no Rīgas pārcēlusies uz laukiem, visu mācījusies no nulles.


Ivetu pazīstu jau sen — mūsu meitas pamatskolā mācījās vienā klasē, un tieši tad pirmo reizi nogaršoju arī Ivetas ceptos pīrāgus. “Fantastiski!” — tā tas skanētu pašas Ivetas vārdiem. Viņa atklāj, ka pēc mammas receptes gatavoto pīrāgu noslēpums ir vienkāršs: mīklai pievieno cūku taukus un mazliet eļļas, nevis margarīnu. Pīrāgi gan nav vienīgais “firmas” ēdiens, ar ko var lepoties Staburaga pagasta “Muceniekos”.
Pēc profesijas Iveta ir šuvēja, taču atzīst: ēst gatavot viņai patīk. “Tagad, kad bērni izauguši un mājās esam palikuši vieni, tā vairs nav gatavošana,” smej viņa. “Agrāk marinēju pa septiņdesmit trīslitru burkām gurķu! Ziemai tā vien pietika. Tagad kvantums tas pats, tikai tilpums mazāks — bērniem savas ģimenes, visi ir pa divi, un trīslitru burkas vairs neder.”
Vārpiņu ģimenē izaudzināti četri bērni: vecākajai meitai Anetei ir 32 gadi, Martai — 29, Edgaram —  25, Naulai — 19 gadu. Iveta gan atzīst, ka šuvējas arods nav aizmirsts — kad mazmeita Dārta vēl apmeklēja bērnudārzu, katros svētkos bija vajadzīga jauna maska, tad omei jāpalīdz. Nu Dārta mācās 2. klasē un uz skolu “launadziņam” labprāt ņem līdzi omes gatavotās sulas.
Iemācās ēst kartupeļu pankūkas
“Esam iesākuši gatavot ārā,” stāsta saimniece. “Vīrs Aldis uztaisīja trijkāji, nopirkām lielu čuguna katlu, vārām zupas, putras, tajā var pagatavot visu. Garša ir citāda, daudz labāka nekā virtuvē tapušajam ēdienam. Bērni sabrauc, un mums ir dārza svētki. Gan vasarā, gan vēlā rudenī.”
Bērni zina, ka te allaž būs arī kāds mammas pagatavots kulinārijas brīnums. “Agrāk arī katrā 1. septembrī bērniem bija kūka,” stāsta Iveta. “Tagad viņi saka: esi apslinkusi. Bet man taču neviens vairs skolā neiet!” nosmej mamma. Viņas ceptā torte gan ir galdā katros ģimenes svētkos. Iveta atzīst, ka gardumus un arī “gruntīgo ēdienu” viņa gatavo labprāt.
Ģimenes “firmas” recepte ir alū marinētas cūkas ribiņas: tās marinē tumšajā alū, pievieno sāli un atstāj diennakti ievilkties. Cep cepeškrāsnī, kad gandrīz gatavas, pārsmērē ar sinepēm, vēl minūtes desmit cep, tad pasniedz galdā. Garšo lieliski, un ribiņas šajās mājās citādāk vairs netiek gatavotas. Vēl bērni pieprasot arī  kartupeļu klimpas — tās gan visi ģimenē neēd, arī pati gatavotāja nē. “Agrāk es arī kartupeļu pan­kūkas neēdu — citiem cepu pankūkas, sev kartupeļus. Apnika! Pārējie jau paēduši, kad es tikai dabūju, tāpēc iemācījos ēst arī pankūkas,” nosmej Iveta un atklāj, ka tās visgardākās sanāk no jaunajiem kartupeļiem, bet pie kartupeļu pankūkām vislabāk der brūkleņu—bumbieru ievārījums. “Fantastiski!” nosaka viņa.
Cūcenes saldētavā
Pirms pāris gadiem viņa iesākusi vārīt arī bumbieru ievārījumu — recepte izlasīta internetā, un pirmajā gadā bumbieri “blendēti” ar kartupeļu piestiņu, jo blendera mājās vēl nebija. Tagad ir, un arī bumbieru pašu dārzā šogad ir pārpārēm, no tiem arī top šis gardais ievārījums. “Laukos jau ievārījumu citādāk ēd: uz galda burka, vienā rokā karote, otrā — maizes rieciens, un garšo lieliski!” nosmej Iveta. Šogad no bumbieriem un āboliem izspiesta sula, tā noderēs piena kokteiļu gatavošanā. Kokteiļus gatavo arī no zemenēm, avenēm, plūmēm, un saimniece atklāj: ja kokteili gatavo no ogām un masa ir pabieza, saldējumam un ogām klāt vēl pielej pienu. Šogad vēl esot daudz sulas jāizspiež. “Ar veco labo “Žuravinku”,” nosaka viņa.
Ziemai sagatavoto krājumu rindas šajās mājās ir raibas un krāsainas: te burkās ielikta visa vasara! Salāti, sēnes, tomāti, marinēti asie pipari — arī tie izaug pašu siltumnīcā. Ogas mežā lasa Iveta, bet lielākais sēņotājs ir Aldis. “Gailenes neuzskatu par sēnēm,” saka Iveta. “Toties cūcenes uzglabāju pat saldētavā. Novārītas, protams. Martai ļoti garšo sālītas sēnes. Lai visu laiku būtu svaigas, ziemā nelielas porcijas izņemu no saldētavas un iesālu.” Saldētas tiek arī ogas, dilles, zaļie zirnīši. Tagad ir arī īstais ābolu kaltēšanas laiks. Tam vislabāk der ‘Antonovkas’ šķirnes āboli, tos Iveta kaltē uz tikko izkurinātas plīts — uzklāj cepampapīru, kārto nomizotus un šķēlītēs sagrieztus ābolus, un tie izžūst divās dienās.
Mantotās un savējās
Kur Iveta ņem ēdienu receptes? “Vislabākās jau ir tās pārbaudītās, vecās un labās receptes,” saka viņa. “Kad 1984. gadā no Rīgas atbraucu uz laukiem, mums bija govs, un izdomāju, ka jāsasien siers. Neviens nemāk, arī vīramāte nē. Recepti atradu avīzē “Pionieris”, un pēc tās sieru sēju daudzus gadus, kamēr vien turējām govi. Tomātus, piemēram, gatavoju pēc bērnības drauga mammas receptes. Tā ir ukraiņu recepte, tomāti sanāk ļoti maigi, jo tiem pievieno maz etiķa. Kurš pagaršo šos tomātus, citus vairs negrib!”
Iveta piebilst: “Ja kaut kas interesē, meklēju arī internetā, pati “piedzejoju” klāt, uztaisu savas korekcijas. Nekad neizmantoju visas receptes, ko izlasu, bet tikai tās, kas mani uzrunā. Kad izmēģinu un iepatīkas, to jau varu uzskatīt par savējo.”
***

“Man viss patīk,” saka Iveta. “Adu zeķes, mazmeitai arī vesti uzadīju. Draudzene vada radošo pulciņu, un es no viņas daudz ko esmu iemācījusies — apgleznoju stikla krūzes, pirmo reizi mūžā filcēju, bet Ziemassvētkos man bija pašas gatavots adventes vainags, veidots tikai no magoņu galviņām.”


Receptes
Bumbieru ievārījums
3 kg bumbieru,
1,5 kg cukura,
3 tējkarotes citronskābes,
kanēlis pēc garšas.
Bumbierus sagriež šķēlēs, uzber cukuru un liek uz plīts vārīties. Kad izdalās sula, pavāra apmēram 15 minūtes. Noņem no plīts, pievieno citronskābi, sablendē, pavāra vēl 15 minūtes, pievieno kanēli pēc garšas. Pilda burkās, uzglabā pagrabā.
Cantucci jeb “Lapsas” cepumi
50 g sviesta,
3 olas,
350 g miltu,
50 g kakao,
200 g cukura,
240 g mandeļu,
1 tējkarote cepamā pulvera,
puse tējkarotes vaniļas cukura.
Olas saputo ar cukuru un vanilīnu. Iesijā miltus, pievieno kakao un cepamo pulveri. Iemaisa istabas temperatūrā paturētu mīkstu sviestu. Mīklai jābūt tādas konsistences, lai nelīp pie bļodas un pavisam nedaudz līp pie rokām, bet ir viegli saveļama. Ja mīkla ir pārāk ķepīga, pievieno vēl mazliet miltu.
Mīklā iemīca mandeles. Gatavo mīklu ietin pārtikas plēvē un ievieto uz stundu ledusskapī.
Kad mīkla atdzisusi, to sarullē garās, šaurās desiņās un liek cepeškrāsnī. 180 grādu karstumā cep 30 — 40 minūšu. Izņem ārā un uzreiz sagriež šaurās, slīpās šķēlītēs, tad liek cepties vēl apmēram 10 minūšu. Gataviem cepumiem jābūt sausiem arī vidū.