Ielu vingrošana atrauj no datorspēlēm

2015. gada 2. oktobris 00:01

444

Ikviens Spēka dienas Aizkraukles punkta apmeklētājs zina tā ikgadējo tiesnesi aizkrauklieti Ivanu Griščuku. Jaunieša sirdslieta, kam nu pakārtota visa ikdiena, ir ielu vingrošana. Viņš ir apņēmības pilns popularizēt un iesaistīt arvien vairāk cilvēku savā vaļaspriekā. Ceļš uz panākumiem nu tiek bruģēts kopā ar domubiedriem, kuri apvienojušies biedrībā “Street Warriors”.

Nolemj nepadoties
— Kā radās interese par ielu vingrošanu?
— Ar ielu vingrošanu aizraujos pēdējos četrus gadus. Pirms tam biju viens no tiem jauniešiem, kas ļoti daudz laika pavada, spēlējot datorspēles. Pastaigas laikā kopā ar klasesbiedriem kāds puisis pasauca mani trenēties. Nevēlējos iet, domāju, ko es tur darīšu, jo ne uz ko neesmu spējīgs. Beigās tomēr piekritu, un manas aizdomas apstiprinājās — nespēju pie stieņa pievilkties pat vienu reizi. Pēc šī notikuma nolēmu nepadoties un pierādīt, ka esmu spējīgs paveikt ko vairāk. Sāku trenēties ielu vingrošanā, mana fiziskā sagatavotība un prasmes auga ar katru dienu.
Internetā iepazinos ar citu ielu vingrošanas entuziastu — Gati. Nolēmu piedalīties sacensībās, kas norisinājās galvaspilsētā. Tā kā tolaik Rīgu vēl nezināju, sarunāju turp doties ar jauniegūto draugu. Abi piedalījāmies spēka disciplīnās, paralēli notika arī komandu frīstaila paraugdemonstrējumi. Uz vietas man radās doma par nelielu priekšnesumu. Ieceri realizējām un savās pirmajās sacensībās ieguvām otro vietu. Tas deva nepieciešamo stimulu iesākto turpināt.
Paši iekārto treniņu telpas
— Nākamais solis bija biedrības dibināšana?
— Biedrība “Street Warriors” dibināta nedaudz vairāk kā pirms gada. Tās pamatsastāvā bez manis ir vēl divi puiši no Ogres — Ēriks Silovs un Gatis Kondrāts. Ar mums kopā bieži uzstājas arī Agita Tomkalne.
Lai gan oficiāli apvienība ir jauna, kopā darbojamies vairākus gadus. Ar ielu vingrošanas priekšnesumiem piedalāmies dažādās Latvijas pilsētās, taču par mājām saucam Ogri. Te mēs dzīvojam, strādājam un, galvenais, — trenējamies.
Ogrē īrējam telpas treniņiem. Kad tikām pie telpām, tās bija ļoti sliktā kārtībā, tādēļ pašu spēkiem veicām nelielus remontdarbus. Izveidojām pat 30 kvadrātmetru lielu starpsienu, kas nepieciešama nodarbībām. Tagad tā ir vieta, ko saucu par otrajām mājām.
— Darbojaties pašu priekam?
— Mēs ne tikai trenējamies paši, bet arī apmācām citus. Ieguldām lielu darbu, lai biedrība “Street Warriors” būtu plaši pazīstama. Mūsu mērķis ir popularizēt un attīstīt ielu vingrošanas kultūru. Zvanām uz dažādām iestādēm un pasākumu organizatoriem, piedāvājam piedalīties. Līdzīgi darbojas lielā Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrība, viņus aicina uz pilsētu svētkiem un citiem lieliem pasākumiem. Mēs šo ceļu uz pazīstamību mērojam saviem spēkiem. Gribam popularizēt ielu vingrošanu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ticu, ka, ieguldot smagu darbu, savus mērķus īstenosim.
Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrība veido paraugdemonstrējumus, savukārt mēs rādām šovu. Galvenais ir publika, cenšamies viņus aizraut, ieinteresēt un radīt pozitīvas emocijas. Pēc ikviena priekšnesuma, dzirdot skatītāju ovācijas, mani pārņem prieks. Tādi brīži liek saprast, ka esmu uz pareizā ceļa.
— Kur rodat idejas trikiem?
— Daļa priekšnesumos izmantotā materiāla ir aizgūti no paraugdemonstrējumiem, kas atrodami internetā, otra daļa radusies pašmācībā. Trenējoties rodas idejas, kuras cenšamies realizēt dzīvē. Triks, kuru demonstrējām Skrīveru sporta svētkos, sakombinējot pozu balstā guļus ar diviem pārlēcieniem un izripošanu caur apakšu, radās pavisam nejauši, taču galarezultāts ir iespaidīgs. Savienojot trīs dažādus paņēmienus, ieguvām ekskluzīvu un aizraujošu triku.
Meitenes baidās
— Darāmā netrūkst visu gadu?
— Trenējamies un gatavojam priekšnesumus visu gadu, tomēr priekšnesumu sezona ir vasara. Tad notiek dažādi sporta pasākumi un pilsētu svētki, kuros aicina piedalīties. Pēdējais lielais uznāciens mums bija pie “Arēnas Rīga” Eiropas basketbola čempionāta laikā. Tas bija mačs, kurā Latvijas izlase piekāpās Ukrainas spēlētājiem. Ar saviem priekšnesumiem esam viesojušies Zviedrijā un Maķedonijā, kā arī iepriecinājuši atpūtniekus uz kruīza kuģa “Tallink”.
Pārējā laikā trenējamies un apmācām citus interesentus. Šobrīd uz nodarbībām nāk 15 cilvēku. Nesen rīkojām akciju “Nakts treniņš”, kuru apmeklēja 30 ogrēniešu. Visu nakti vajadzēja izpildīt konkrētu skaitu dažādu vingrinājumu. Kopējais veikums mērāms daudzos tūkstošos. Viena meitene demonstrēja patiesu izturību un nakts laikā veica 3000 pietupienu. Neesmu gan drošs, kā viņa nākamajā dienā varēja pastaigāt.
Dzimumam ielu vingrošanā nav nozīmes, taču meitenes iesaistās mazāk. Lielākoties viņas attur bailes. Redzot treniņu procesu, viņas domā, ka tas būs pārāk smagi vai traumējoši. Protams, neviens sporta veids nav iedomājams bez traumu gūšanas, tomēr svarīgākais pēc ikviena kritiena ir piecelties un turpināt. Tikai tā var kļūt par lietaskoku. Savu nepatīkamāko traumu guvu neapdomības dēļ. Pēc lietus nolēmu patrenēt līdzsvaru, rezultātā paslīdēju uz slapjas līstes, sasitot astes kaulu. Pusgadu nevarēju normāli staigāt, taču nu viss ir kārtībā.
— Telpu uzturēšana un došanās uz pasākumiem nav lēts prieks. Izdevumus sedzat paši?
— Nē, lielākoties nepieciešamo iegūstam, rakstot projektus un iesniedzot tos Ogres pašvaldībā. Pirms dažiem mēnešiem piedalījāmies www.labiedarbi.lv projektu konkursā, diemžēl palikām ceturtajā vietā, atpaliekot par 92 balsīm, un finansējumu nesaņēmām. Turam acis un ausis vaļā, meklējot iespējas pilnveidot treniņu telpas. Zālē nepieciešams ierīkot spoguļsienu, kā arī papildināt telpu ar stieņiem. Vasarā vietu, kur trenēties, netrūkst, taču ziemas periodā nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu treniņu telpu, lai nezaudētu tonusu un apgūtu ko jaunu.
Iekārtojot treniņu telpas, zinu, ko un kā vēlos. Mans pirmais projekts, kas saistīts ar ielu vingrošanu, jau vairākus gadus iepriecina aizkraukliešus. Skolas laikā vēlējos ierīkot jaunu vingrošanas laukumu. 2012. gadā iepazinos ar bērnu un jauniešu centra audzēkņiem un projektu vadītāju. Viņi bija sākuši darbu pie stieņu ierīkošanas. Uzmetot aci skicēm, man tās nepatika, tādēļ izveidoju savu piedāvājumu 3D modelim, kas tika realizēts. Ir patīkami atbraukt uz Aizkraukli un ikreiz redzēt, ka vietējie iedzīvotāji vingrošanas laukumu apmeklē kuplā skaitā.
Patīk arī dejot
— Ielu vingrošanu pielīdzini citiem sporta veidiem?
— Lai nodarbotos ar ielu vingrošanu, nav nepieciešams apmeklēt sporta zāli vai iegādāties dārgu aprīkojumu, pietiek ar dažiem stieņiem. Tas ir lielisks veids, kā uzlabot veselību un attīstīt fizisko sagatavotību. Ielu vingrotāji ir kopiena, kas savējos pieņem un atbalsta. Tā ir viena liela ģimene.
— Laika pietiek arī citām aktivitātēm?
— Strādāju Ogrē un visu brīvo laiku cenšos veltīt ielu vingrošanai. Rodu laiku arī atpūtai kopā ar draugiem, patīk dejot. Esmu atpūtas klubu cienītājs, taču meitenes izdancināt patīk arī zaļumballēs. Agrāk dejoju Aizkraukles jauniešu deju kolektīvā “Pēda”. 2013. gadā piedalījos Dziesmu un deju svētkos, taču pēc tam dejošanu pārtraucu, jo radās problēmas ar kāju. Kad biju gadu vecs, man virsū uzlija verdošs ūdens, un guvu 70% ķermeņa apdegumu. Ārsti centās iegūt asinis no kājas vēnas, radās infekcija. Tagad īpaši kreisās kājas vēnas sagādā sāpes un neērtības. Man nav grūtību kustēties un pat skriet, diskomfortu biežāk izjūtu sēžot. Nepieciešams veikt operāciju, ko nākotnē arī domāju darīt.
— Vienmēr esi tik komunikabls un atvērts pret cilvēkiem?
— Agrāk biju ļoti klusas dabas, klasē biju atstumtais. Pēc devītās klases devos uz Aizkraukles profesionālo vidusskolu, kur apguvu būvizstrādājumu galdnieka profesiju. Mācības šajā skolā palīdzēja man atvērties un paraudzīties uz pasauli plašāk. Ieguvu jaunus draugus un piedalījos dažādos konkursos. Ar patiku rakstīju biznesa projektus, vienu pat aizstāvēju Lietuvā. Šis dzīves posms ļāva saprast, kas man patiešām patīk un ko vēlos darīt turpmāk.
— Kādas ir tavas nākotnes ieceres?
— Ar ielu vingrotāju biedrību “Street Warriors” vēlos izbraukāt ārzemes, doties otrpus okeānam, uz Amerikas Savienotajām Valstīm vai Austrāliju. Mūsu komandas kodols ir nemainīgs, taču vienmēr meklējam interesantus cilvēkus, ar kuriem sadarboties, veidojot šovu. Vēlos atrast uguns pūtēju, ko iesaistīt mūsu priekšnesumā.

Vizītkarte

Vārds, uzvārds:
Ivans Griščuks.
Izglītība: vidējā profesionālā.
Dzimšanas laiks un vieta: 1993. gada 11. decembris, Aizkraukle.
Dzīvesvieta: Ogre.
Vaļasprieks: ielu vingrošana, mūzika, dejas.
Horoskopa zīme: Strēlnieks.

Staburags.lv ARHĪVS

Ielu vingrošana atrauj no datorspēlēm

Kategorijas