Piemin klinti, kura auga

2015. gada 29. septembris 00:01

261

Staburaga pagastā, pie “Dieva auss”, notika piemiņas brīdis Staburagam. Pasākumu rīkoja Kuldīgas nevalstiskā organizācija “Sapņu tilti”, un tajā piedalījās arī rakstniece Māra Svīre un Saeimas deputāts Edvīns Šnore.

Nevalstiskās organizācijas “Sapņu tilti” vadītāja Maira Brūdere stāsta, ka šāds pasākums iecerēts, lai uzsvērtu latviskās vērtības un vienotu cilvēkus. “Tā kā šogad paiet 50 gadu, kopš sāka applūdināt Staburagu, un 150 gadu rakstniekam Valdim, izdomājām rīkot piemiņas pasākumu tieši te,” saka pasākuma idejas autore. “Lai arī Staburags ir zem ūdens, to spēku jau nevar noslēpt, un es ticu tā varenumam.” Maira Brūdere bilst, ka Staburagu zina un mīl arī Kuldīgā, un atzīst, ka esot vīlusies: bijis iecerēts, ka uz pasākumu dosies apmēram 50 cilvēku no Kuldīgas, bet atbraukuši daudz mazāk.
Stāv kā stāvējis
“Staburags nav zudis, tas tikai apslēpts Daugavas dzelmē apmēram sešus metrus zem ūdens,” sagaidot viesus savas mājas “Staburags” pagalmā, saka rakstniece Māra Svīre. Rakstniece atceras: kad pirms vairākiem gadiem Pļaviņu HES krasi pazemināja ūdens līmeni Daugavā, rakstnieks Vladimirs Kaijaks kopā ar fotogrāfu Aivaru Biti pastaigāja pa Staburaga virsotni. Tas bija dūņās, bet viņi ar pēdām sataustīja atliekas no bērziņa, kurš auga klints virsotnē, saknēm. Staburags stāv kā stāvējis — par to pārliecinājies arī zemūdens arheologs Voldemārs Raits, kurš te bijis vairākas reizes.
Godasardzē “Dieva auss” pakājē stāvēja jaunsargi, un īpaši svinīgi skanēja arī kopā dziedātā Latvijas himna. Viesiem uzrunas vārdus teica Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. “Tolaik, kad applūdināja Staburagu, latviešu tautai neviens padomu neprasīja, visu izlēma mūsu vietā. Likās jau, ka tie laiki aizgājuši uz neatgriešanos, un neatkarīgajā Latvijā no ārpuses mums neviens neko vairs neuzspiedīs. Taču nu migrantu jautājumā esam atgriezušies turpat,” uzskata deputāts.
Lai politiķiem būtu sirds!
Šogad vēl kāda svarīga gadskārta — paiet 120 gadu, kopš pirmo reizi izdota Valda grāmata “Staburaga bērni”. “Ļoti daudzi to lasījuši, un tieši Valdis radīja Staburaga slavenību,” saka Māra Svīre. “Parasti akmeņi neaug, bet Staburags bija klints, kas auga — no kaļķainā avota ūdens izgulsnējās nogulsnes, kas pārvērtās cietā avotkaļķī.”
Rakstniece pastāstīja arī pasaku par Staburagu no grāmatas “Staburaga bērni”: Daugavas krastā dzīvoja nabadzīgs zvejnieks, kurš atdeva savu sirdi ūdensvecim. Viņš izveda no meža karali, par to apprecēja karaļa meitu un vēlāk pats kļuva par karali. Viņš bija ļauns valdnieks, viņam nekā nebija žēl. Pavalstnieki sacēlās pret karali, viņš bēga laivā pāri Daugavai, un ceļā ūdensvīrs viņam atdeva atpakaļ sirdi. Nu karalis saprata ļaunumu, ko izdarījis. Vajātāji jau pa gabalu krastā pamanīja karali baltā sabuļādas apmetnī, bet, piebraukuši klāt, ieraudzījuši klinti, pār kuru kā skaidras asaras tecējis avota ūdens. “Tāds ir stāsts par Staburagu,” piebilst Svīres kundze.
Lieliska izrāde
un lelles
Vēlāk Staburaga saieta namā izskanēja koncerts, kurā muzicēja Mūzikas akadēmijas studente koklētāja Katrīna Riekstiņa, bet Nīkrāces pamatskolas bērni rādīja pašu iestudētu leļļu teātra izrādi “Trīs laimīgi zaķi”. Skatītāji sajūsminājās par jauko izrādi un skaistajām tamborētajām lellēm, kuras darinājusi kāda skolēna mamma. “Patiešām lieliska izrāde un pasakainas lelles,” atzīst Aina Ķīse.
“Brauksim šurp arī nākamgad,” sola Maira Brūdere. Viņa atklāj, ka Staburagā esot pirmo reizi, un ir ļoti priecīga par redzēto: “Emocionāla, lieliska vieta, un varu tikai iedomāties, cik skaisti te bija, kad krastā vēl bija Staburags.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Piemin klinti, kura auga

Kategorijas