Būs patīkams pārsteigums bērniem un viņu vecākiem
2015. gada 29. septembris 00:01

Jaunā teātra sezona solās būt ļoti piesātināta. Aprīlī plānots kārtējais Ūsiņdienu festivāls, kā arī 30 gadu jubileja, kopš Aizkraukles teātrim piešķirts goda nosaukums — Tautas teātris. Kolektīvs gan darbojās jau laiku pirms 1986. gada oktobra. Šogad oktobrī esam iecerējuši visu mēnesi spēlēt izrādes no iepriekšējo gadu repertuāra, vismaz vienu nedēļā, kā arī sarīkot atmiņu vakaru ar viesiem, dažādām izdarībām, attēliem un video no kolektīva vēstures.
Šajā sezonā turpinām rādīt pagājušā gada iestudējumu “Viena ugunīga kļava”. Aizvadītā nedēļa sākās ar mēģinājumu. Jaunajiem aktieriem jāiejūtas kolektīvā, viņi vēlas apgūt aktiermeistarības elementus, tāpēc strādāt nākas nemitīgi. Svētdien šo lugu izrādījām Kokneses kultūras namā. Skatītāju netrūka, aplausi pēc izrādes nerimās un no zāles daudzi nāca asarām acīs. Teica — paldies, tas ir par manu dzīvi. Kāda sieviete, kas bija jau otro reizi šajā izrādē, pēc uzveduma pienāca pie manis un teica, ka tas viss esot par viņu. Ar šo lugu piedalījāmies vairākos starptautiskos teātra festivālos, un, piemēram, Balvos pie manis pienāca kāda ievērojama krievu teātra režisore, teica atzinīgus vārdus par izmantotajām tehnoloģijām, izrāde kopumā bija kā krāšņs zieds pie uzvalka. Tajā ļoti precīzi atainota 50-gadnieku krīze, kad cilvēks izvērtē mūža padarīto, sasniegto. Izrāde pieredzējusi arī vizuālās pārmaiņas. Alens Oknovs, veidojot tai videonoformējumu, ieguldījis lielu darbu. Ar šo lugu piedalīsimies arī konkursā par Latvijas amatierteātru “Gada izrādi 2015” un ceram uz augstu kritiķu vērtējumu.
“Vienu ugunīgu kļavu” kā dāvanu varēs noskatīties Aizkrauklē 10. oktobrī skolotāji savos svētkos. Aicināti arī visi pārējie, tajā skaitā skolēnu vecāki. Lai arī pirmizrāde bija kupli apmeklēta, varbūt ir kādi, kas nav to redzējuši. Esmu ievērojis, ka daži teātra mākslas cienītāji to skatās vairākkārt. Viņiem konkrēti šī izrāde saistās ar personīgi pārdzīvoto, savu dzīvi. Kopš pirmizrādes lugā notikušas pārmaiņas. Jaunās aktrises koknesietes Aigas Eglītes, kas stājusies Lāsmas Kukules vietā, pirmie soļi ir atzīstami un pilni potenciāla.
Šajā pašā dienā, 10. oktobrī, Aizkraukles kultūras nams skates laikā uzņems arī apkārtējo novadu amatierteātru kolektīvus.
Jaunajā sezonā gribam atgriezties pie agrāk veiksmīgi iestudētā repertuāra — bērnu lugām. Agrāk uzvedām “Buratīno”, “Pelnrušķīti”, Māras Svīres “Raganu Ragniju”. Šoreiz bērniem un arī viņu vecākiem gatavojam jautru izrādi, kurā piedalīsies dziedoši aktieri. Varēs dziedāt līdzi. Izrādes nosaukums — “Pifs”. Pašlaik nav izdarīta izvēle, kuram dziesmu autoram — Raimondam Paulam vai Ivaram Vīgneram — dosim priekšroku. Jāņa Petera dzeja un agrāk Rūdolfa Plēpja iedziedātās sirsnīgās dziesmas skanēs Aizkraukles Tautas teātra aktieru sniegumā. Šobrīd Taiga Kalvišķe strādā pie lugas scenārija, jo, kā zināms, “Pifam” to neviens nav uzrakstījis, katrs izrādi veido pēc saviem ieskatiem. Esam iecerējuši daudz krāsainu tērpu, tēlu un pārsteigumu. Pirmizrādi plānojam aprīlī. Zinot skatītāju atsaucību Skrīveru teātra izrādei “Vinnijs Pūks”, cerams, ka arī “Pifs” gūs ne mazākus panākumus. Esam nolēmuši Aizkraukles novada domei lūgt finansējumu lugas iestudējumam, kā arī mēģināsim sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, piemēram, “Vecāki Aizkrauklei”, piedalīties kādā projektā. Arī tagad “Vienā ugunīgajā kļavā” izmantojam vecu klēpjdatoru, ja tas salūst, luga ir apdraudēta.
Skrīveru amatierteātris šogad arī, līdzīgi kā aizkrauklieši, iestudēs ko jautru — Monikas Zīles “Sunīti un viņa kauliņu”. Esam “iesaldējuši” iesākto lugu “Ar būdu uz baznīcu”, jo turpmākajiem mēģinājumiem vajadzīga skatuve, bet Skrīveru kultūras namā notiek liels remonts. Mazās zāles formātam Monikas Zīles luga ir piemērota, un līdz decembrim ceram to nodot skatītāju vērtējumam. Izrādes morāle — suns ēd kaulu, līdz to pamet. Līdzīgi uzvedas dažas sievietes, kad vīriešiem rada situāciju, tēlojot viltus mīļākā esamību, lai pievērstu vīra uzmanību sev. Šobrīd jau spēlējam etīdes, top izrādes dekorācijas. Viens no mēģinājumiem bija pagājušajā otrdienā.
Latvijā šobrīd nav aktuālāka jautājuma par bēgļu uzņemšanu. Daudz lielāks apdraudējums Latvijai un tās tautai bija tie bēgļi, vairāki simti tūkstoši, kas ieradās te pirms apmēram 50 gadiem, bet pusotram miljonam viens tūkstotis nav liels skaits. Protams, vajag diferencēt un atsijāt potenciālos teroristus. Klausījos interviju ar Hosamu Abu Meri, Libānas arābu izcelsmes cilvēku, kurš strādā Latvijā, ir Saeimas deputāts. Arī starp šiem potenciālajiem ienācējiem Latvijā varētu būtu izglītoti cilvēki. Musulmaņi savu reliģiju pozicionē kā nevardarbīgu, nebūt ne asinskāru. Kurā brīdi atzarojas ekstrēmisti — to vajadzētu spēt izvērtēt. Paskatoties vēsturē, arī kristieši nav bez grēka — rīkoja Krusta karu, sārtos dedzināja raganas.
Ja bēgļi pie mums nonāks ziemā, daudziem te nepatiks, un pašlabuma meklētāji drīz vien mēģinās atrast iespēju nokļūt tālāk, piemēram, Zviedrijā, Vācijā, kur cer saņemt lielākus pabalstus. Man nav tik krasas nostājas, ka nevienu bēgli nevajadzētu uzņemt. Skatījos sižetu par jau Latvijā nonākušo puisi, kurš ir analfabēts, bet viņš vēlas mācīties, un tas ir apsveicami. Tur, Sīrijā, jaunus vīriešus ķer un piespiež karot, pretējā gadījumā viņus nošauj. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šādi spēcīgi vīrieši labākajos gados meklē citu iespēju. Tajā pašā laikā, cik daudz Latvijā dzimušo pamet šo zemi? Bet tukša vieta nepaliks.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra