No vectēva manto talantu un vaļasprieku

2015. gada 25. septembris 00:01

980

“Vēlos palikt laukos un veidot te savu uzņēmumu,” saka secietis Gatis Ledviks. Viņš ir mēbeļu galdnieks, kurš aizraušanos ar kokapstrādes darbiem mantojis no vectēva, un tagad pats vēlas nopelnīt naudu sava biznesa sākšanai.

“Izmirstoša” profesija
Gatis šovasar absolvējis Mālpils profesionālo vidusskolu, iegūstot mēbeļu galdnieka kvalifikāciju. Viņš atzīst: profesijas izvēlē, tāpat kā daudzās citās viņa dzīvē nozīmīgās lietās, noteicošā loma bijusi vectēvam — ar viņu kopā jau mazotnē darinājuši dažādas lietas no koka, darbojušies ar tehniku, kopā gājuši makšķerēt, un tas joprojām ir viens no Gata vaļaspriekiem. Vectēva Ojāra vairs nav, taču mazdēla pārziņā ir vectēva darbnīca, tajā ir dažādas iekārtas, un tas varētu būt pamats savas mēbeļu ražotnes izveidei.
Gatis šajā biznesā roku jau iemēģinājis — vēl mācoties profesionālajā vidusskolā, pēc pasūtījuma darinājis galdus un solus kādai pirtij. No īsta koka. Ar rezultātu bijis apmierināts gan pats, gan pasūtītājs. Tāpat tapuši arī vairāki darbi mājai — paša gatavots datorgalds, krēsli, ārdurvis un gaļas dēlīši virtuvei. Skolas diplomdarbā puisis no koka izgatavojis gultu.
“Domāju, ka esmu apguvis labu arodu, ar kuru var pelnīt naudu un kurš pašam dzīvē noderēs,” saka jaunietis. Viņš gan smej, ka mēbeļu galdnieki varētu būt “izmirstoša” profesija — Mālpilī mācības sākuši 16 mēbeļu galdnieki, bet pabeiguši vien divi — abi puiši no Seces. Grupa apvienota, un kopā ar topošajiem galdniekiem mācījušies arī astoņi ēku dizaineri. “Bijām maza un ļoti draudzīga grupa,” saka Gatis. “Arī pēc skolas beigšanas sazinos ar studiju draugiem, gribētos visus apciemot, bet neiznāk laika — jāstrādā, jāpelna nauda. Biznesa sākšanai to gribu nopelnīt pats, nevis ņemt kredītu. Apzinos, ka laukos savu ideju ir grūtāk realizēt, arī pieprasījums nebūs tik liels kā pilsētā, bet tāpat gribu mēģināt.”
Darbs rokās nekrīt
Laikā, kad lielākā daļa jauniešu par perspektīvu vidi drīzāk uzskata pilsētu, Gatis pēc skolas beigšanas atgriezies dzimtajā ciematā. Patlaban viņš strādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar laukakmeņu apstrādi, klāj bruģi un nostiprina ūdenskrātuvju krastus. Brīvajā laikā viņš palīdz arī tēvam celtniecības darbos. “Darbu var atrast, bet tas pats rokās nekrīt, jāmeklē,” atzīst puisis.
Gatis šovasar mēnesi bijis peļņā Vācijā, tur strādājis plastmasas rūpnīcā, kurā darinājis konstrukcijas, kas izmantotas atomreaktoru un stadionu pamatu būvei. “Augu dienu stāvi pie ražošanas līnijas un krauj plastmasas klučus,” atminas Gatis. “Darbs nav grūts, bet monotons gan — visu laiku viens un tas pats, nekāda radošuma”. Jaunietis atzīst — šajā valstī ir lielākas algas, cits dzīves līmenis, bet tāpat gribas uz Latviju. “Mājās tomēr ir labāk,” nosaka viņš.
Jaunietis atklāj, ka uz Vāciju devies arī, lai apskatītu citu valsti, iepazītu kultūru un cilvēkus. Kādi viņi šķita? “Daudz laipnāki un atsaucīgāki nekā Latvijā, uz ielas vari noskaidrot jebko, visi tev cenšas palīdzēt,” saka Gatis.
Viņa ārzemju pieredzes pūrā ir arī darbs Anglijā — turp iepriekšējā vasarā devušies kopā ar draudzeni Vinetu, lai apciemotu viņas māsu, un neilgu laiku arī pastrādājis. Draudzenes māsa izrādījusi interesantas vietas, nobaudīti angļu ēdieni, par kuriem puisis nebūt nav sajūsmā — pārāk sāļi un asi.
Atšķirt labo no ļaunā
28. septembrī Gatis svinēs savu 20. dzimšanas dienu. “Man pašam šķiet, ka esmu vecāks un nopietnāks,” saka jaunietis. “Esmu daudz redzējis un izdarījis, man laikam pietrūkst jaunības vieglprātības.” Puisis gan bilst, ka viņam sevī jāapslāpē vēlme vienmēr sasniegt virsotnes. “Laikam reizēm par daudz gribu, un pie tam visu reizē. Man jāmācās pacietība,” saka viņš.
Gatis ir vecākais divu bērnu ģimenē, viņam ir brālis Daivis. “Ar brāli mums ir labas attiecības, tāpat kā ar vecākiem, kuri ir mans atbalsts jebkurā dzīves brīdī,” bilst viņš.
“Mums ir labi dēli,” saka divu dēlu mamma Ineta. “Gatis ir ļoti sirsnīgs un strādīgs, viņš mums ir liels palīgs. Dēliem esam iemācījuši, ka labāk darbu izdarīt uzreiz un kārtīgi, nevis vēlreiz atgriezties pie pavirši paveiktā.” Ineta bilst: katrs jau saviem bērniem grib iedot un iemācīt to labāko. Gatis savā vecumā aizvien ieklausās vecāku teiktajā, tikai nosaka: “Es taču pats zinu, kas ir labi vai slikti!” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

No vectēva manto talantu un vaļasprieku

Kategorijas