Aizkrauklē un Skrīveros noslēpj “Eiropas pēdas”

2015. gada 25. septembris 00:01

Šonedēļ Aizkraukles novada ģimnāzijas un A. Upīša Skrīveru vidusskolas skolēnu komandas trijās vietās Aizkrauklē un trijās Skrīveros noslēpa mazas plastikāta kastītes ar uzrakstu “Eiropas pēdas Latvijā 2015”.

Plastikāta kastītes atgādina salātu trauciņus, tomēr ar pikniku dabā tiem nav nekādas saistības. Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” pārstāvis Māris Sokolovskis stāsta, ka šādas aktivitātes notiek, īstenojot projektu “Eiropas pēdas Latvijā 2015”. Tā laikā skolu komandas, kuras pieteikušās, pašas izvēlas savas apkārtnes ievērojamākās un interesantākās vietas, kur konsultanta vadībā paslēpt plastikāta kastīti, tomēr tā, lai citi to varētu atrast. Kastītes ir kā pēdas, kuras meklēs citi. Katrā hermētiski noslēgtajā kastītē ir papīrs un zīmulis, lai tas, kurš to atrod, varētu uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu.
Kuras vietas izvēlējās Skrīveru un Aizkraukles skolēni, tas ir noslēpums. Tomēr šo noslēpumu ikviens kaut mazliet varēs atklāt, ja ieskatīsies interneta vietnē http://abc.geoforums.lv, tajā pēc kastītes noslēpšanas ir jāievieto ziņas par ģeogrāfiskajām koordinātām un objekta apraksts. Piemēram, vienu kastīti skolēni konsultanta vadībā noslēpa Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus katoļu baznīcas dārzā. Kur tieši tās ir jāmeklē un lai meklēšana vainagotos panākumiem, jāprot nolasīt ģeogrāfiskās koordinātas, kas būs ievietotas mājaslapā. Tas, kurš kastīti atradīs, mājaslapā varēs ierakstīt atsauksmi par redzēto. Ja neatradīs, arī varēs ko komentēt. Piemēram, Aizkraukles komanda slepeno vietu jeb slēpni centās atrast muzeja “Kalna Ziedi” apkārtnē, tur kastīte ir novietota agrāk, taču neatrada. “Kastīti kāds ir paņēmis vai arī tā ir novietota tā, ka to nav iespējams atrast. Arī par to ierakstīšu komentāru,” saka konsultants.
“Slēpņošanas spēle Eiropas valstīs un citviet pasaulē ir populāra,” atzīst projekta “Eiropas pēdas Latvijā 2015” vadītāja Liene Valdmane. “ Slēpņus entuziasti izliek unikālās un interesantās vietās, un to meklēšana vienlaikus ir azartiska un izglītojoša spēle. Latvijā slēpņošana sākās jau vairāk nekā pirms 10 gadiem.”
“Šajā projektā pieteikusies arī Aizkraukles 1. vidusskola, taču šonedēļ tās pārstāvji vēl nebija gatavi izvietot šādus slēpņus,” stāsta Māris Sokolovskis.
“Slēpņošanu var salīdzināt ar paslēpēm, orientēšanos, bagātību medībām. Skolēnu vidū tas ir arvien populārāks brīvā laika pavadīšanas veids,” saka Liene Valdmane.
Slēpņu izvietošana noslēgsies septembra beigās. Šīgada oktobrī visi interesenti varēs piedalīties “Pēddziņu maratonā”, meklējot izliktos slēpņus un cīnoties par vērtīgām balvām. Tā sākumu vēl izsludinās. Balvas projekta noslēgumā saņems gan labākie slēpņu veidotāji, gan aktīvākie slēpņotāji.
“Latvijā un citās Eiropas valstīs esmu atradis ap 3000 slēpņu, un tas ir bijis ļoti aizraujoši,” atklāj Māris Sokolovskis. Savukārt Aizkraukles komandas pārstāvis Aivis Voroncovs vienu slēpni jau agrāk ir atradis Aizkrauklē, bet Jānis Laiviņš — Skrīveru dendroloģiskajā parkā.

Fakts

◆ Slēpņi ir izvietoti vairāk kā 100 valstīs. 2014. gadā pasaulē bija izvietoti 2,5 miljoni ģeoslēpņu, Latvijā — 3466.

◆ Slēpņošanas entuziasti Latvijas robežas garumā izvietojuši 300 slēpņus ik pēc dažiem kilometriem pa visu valsts perimetru gandrīz 2000 kilometru garumā.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē un Skrīveros noslēpj “Eiropas pēdas”

Kategorijas