Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Neretā pievelkas Spēka dienas vecākais dalībnieks

Ginta Grincēviča
Laikraksta arhīvs

2015. gada 24. septembris 00:01

438
Neretā pievelkas Spēka dienas vecākais dalībnieks

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrību jau ceturto gadu pulcēja tūkstošiem cilvēku visā valstī, kuri parādīja savu spēku, pievelkoties pie stieņa. Pirmo reizi spēka punkts bija izveidots arī pie Neretas vidusskolas.

Stieni iekaro brāļi Osīši
Neretas novada iedzīvotājiem visas nedēļas garumā bija iespēja sagatavoties Spēka dienas izaicinājumam, jo viss novads iesaistījās Eiropas sporta nedēļas aktivitātēs. Neretas spēka punktā pievilkās 33 dalībnieki, lielākoties savu varēšanu demonstrēja stiprais dzimums — 30 vīrieši, taču sadūšojās arī trīs sievietes. Visaugstvērtīgākos rezultātus sasniedza brāļi Ralfs un Olafs Osīši. Ralfs, kurš bija Neretas punkta tiesnesis, demonstrējot savu spēku, pievilkās 25 reizes, kas kļuva par Neretas rekordu. Otrs labākais rezultāts viņa brālim Olafam — 17 pievilkšanās reižu. Tikpat reižu spēja pievilkties arī Gatis Urķis, savukārt spēcīgo trijnieku noslēdza Pēteris Pavlovičs ar 16 reizēm.
Šogad vecākajam Latvijas Spēka dienas dalībniekam Jānim Šimanovskim 73 gadu vecumā izdevās pierādīt, ka gadi nav šķērslis aktīvam dzīvesveidam, un kungs ar smaidu uz lūpām pievilkās sešas reizes. Jaunākais Spēka dienas apmeklētājs Neretā bija septiņgadīgais Ernests Zālītis, kurš spēja pievilkties reizi par katru dzīves gadu. Sieviešu grupā vislabāk veicās otrai sacensību tiesnesei Gundegai Klibiķei, kura sasniedza pievilkšanās reižu skaita rekordu sievietēm — septiņas reizes.
Neretietis Ralfs Osītis, kurš uzņēmās tiesneša pienākumus, stāsta: “Spēka diena ir pozitīvs un pat nepieciešams pasākums. Prieks, ka šogad spēka punkts bija izveidots arī Neretā. Atbalstu aktīvu dzīvesveidu. Mācos Rīgā un, kad vien iespējams, dodos pievilkties pie tuvējiem stieņiem, kā arī apmeklēju sporta zāli, tādēļ spēka vingrinājumi man nav sveši. Šis ir trešais gads, kad iesaistos Spēka dienas aktivitātēs, un pirmais, kad esmu sacensību tiesnesis. Iepriekšējos divus gadus kā dalībnieks pievilkos Aizkraukles un Jēkabpils spēka pun­ktos. Pērn spēju to izdarīt 30 reižu. Cilvēku aktivitāte Neretā varēja būt lielāka, taču pirmajai reizei, manuprāt, ir labi. Prieks, ka izmēģināt savus spēkus ieradās ne tikai vietējie aktīvisti, bet arī daudzi interesenti no Mazzalves.”
Jauns pasaules rekords
Šogad Spēka dienu Latvijā apmeklēja teju 10 000 dalībnieku, kuri kopīgiem spēkiem sasniedza jaunu Latvijas rekordu — kopumā pie stieņa pievelkoties 94 438 reižu. Taču tas nav vienīgais šīgada Spēka dienas rekords.
Paralēli Latvijas pasākumiem 12. septembrī visdemokrātiskākajā tautas sporta veidā — pievelkoties pie stieņa — cilvēki sacentās vairāk kā 70 pasaules valstīs. Pavisam Spēka dienas aktivitātēs pasaulē piedalījās 26 719 dalībnieki, kas ir divreiz vairāk kā iepriekšējā gadā. Vairāk kā divas reizes lielāks kļuvis arī kopējais pievilkšanās reižu skaits — 375 373 reizes.
Dalībnieku skaita ziņā šogad pārāka bija Latvija (9551 dalībnieks), savukārt vislielākais pievilkšanās reižu skaits fiksēts kaimiņvalstī Krievijā (99 323 reizes). Apkopotie rezultāti iesniegti starptautiskajai rekordu aģentūrai “Record Holders Republic”, lai oficiāli reģistrētu jaunu pasaules rekordu kategorijā “Visvairāk cilvēku, kas pievelkas pie stieņa 24 stundu laikā” un “Visvairāk pievilkšanās reižu”.
“Milzīgs prieks, ka Spēka diena, kuru pirms četriem gadiem sadarbībā ar “Latvijas dzelzceļu” aizsākām tepat Latvijā, iegūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Šogad sacensības notika jau vairāk nekā 70 valstīs, kas vēlreiz apliecina, ka Latvijā radītās idejas spēj iegūt patiesi globālu vērienu. Pievilkšanās pie stieņa, līdzīgi kā citi sporta veidi, runā universālā valodā, kuru saprot visos kontinentos, jo it visur cilvēkiem piemīt ikdienas darbos nepieciešamais spēks,” uzsver pasākuma galvenais organizētājs, Latvijas ielu vingrošanas  sporta biedrības vadītājs Māris Šlēziņš. 

Materiāls tapis sadarbībā  ar VAS “Latvijas dzelzceļš”.
Kategorijas

Kategorijas