Staburags.lv ARHĪVS

Tikai kukurūza un kartupeļi

Imants Kaziļuns

2011. gada 17. februāris 08:35

7361
Tikai kukurūza un kartupeļi

Kāda Jaunjelgavas novada Seces pagasta iedzīvotāja sašutusi vērsās “Staburaga” redakcijā, jo, pēc viņas domām, šī paša pagasta zemnieks Aigars Stuglis savas saimniecības “Silarozes” zemē audzē ģenētiski modificētus graudaugus, kurus izmanto lopbarībai un kā kurināmo. Atļaut vai aizliegt audzēt ĢMO — Jaunjelgavas novada dome tādu lēmumu  vēl nav pieņēmusi.

Reģistrs vēl tukšs
Lasītāja stāsta, ka izaudzētais ir apkārtējai videi bīstams un par to liecinot tas, ka līdzās šim laukam bišu saimes pēkšņi pazudušas. Arī Jaunjelgavas novada domes  nenoteiktība aizliegt vai atļaut ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu vedinot domāt, ka zemniekiem dota “zaļā gaisma”.
Vai tās ir tikai nepamatotas aizdomas, vai Latvijā ir jau reģistrētas saimniecības, kurās audzē ĢMO, jautāju Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Sēklu kontroles departamenta direktora vietniecei Lienai Jaunzemei. Viņa stāsta, ka, pēc likuma šādus kultūraugus audzēt var tie, kuri savu darbību deklarējuši un reģistrējuši Ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, kas ir Valsts augu aizsardzības dienesta pārziņā. Šobrīd reģistrā nav neviena ieraksta, jo neviens Latvijā nav izteicis vēlmi audzēt ĢMO saturošus kultūraugus.
Vēl vairāk šādu iespēju samazina tas, ka šobrīd Eiropas Savienībā atļauts izplatīt un audzēt tikai divas kukurūzas šķirnes no  firmas “Monsanto” — ‘Mon810’ un ‘T25’ — un vienu kartupeļu šķirni — ‘Amflora’ no vācu piegādātāja “BASF”. Līdz šim šos tehniskās cietes iegūšanai paredzētos ģenētiski modificētos kartupeļus audzē dažviet Zviedrijā, savukārt kukurūzu — Spānijā.
Hibrīdi nav ĢMO
Jaunzemes kundze stāsta, ka šobrīd Latvijā intensīvi izplata dažādu sugu hibrīdās šķirnes, ne tikai gurķus un tomātus, bet arī rapsi un rudzus. Gan Eiropā, gan pasaulē mēģina radīt arī citu labības sugu hibrīdās šķirnes. Atgādinot skolā mācīto — hibrīdu veidošana ir dabīgs divu vai vairāku vienas sugas šķirņu krustojums, kam pirmajā ataudzēšanas pakāpē izpaužas daudzas pozitīvas īpašības. Tam nav nekādas saistības ar ĢMO saturošiem kultūraugiem, jo ĢMO nozīmē noteiktu citas sugas gēnu iekļaušanu citā sugā, izmantojot modernas gēnu pārnešanas metodes. Teorētiski ir iespēja ģenētiski modificētu sēklu ievest nelegāli, bet to izplata tikai lielās kompānijas, un noslēgtie līgumi aizliedz sēklu pārdot pārpircējiem. Tādēļ praktiski nav iespējama ĢMO saturošo šķirņu nejauša vai neregulēta iegāde, jo šīs šķirnes satur biotehnoloģiskos izgudrojumus, kuri tiek aizsargāti ar patentu tiesībām, līdz ar to šķirņu īpašnieki ļoti rūpīgi seko līdzi to izplatībai. Savukārt ES un Latvijas likumos par ĢMO nelikumīgu izplatīšanu draud bargs sods.
Patīk eksperimentēt
Latvijā jau 80 pašvaldību (2010. gada 14. decembra dati), pamatojot ar iedzīvotāju izteikto vēlmi, sevi ir deklarējušas kā no ĢMO brīvas zonas, kurās ir aizliegta ĢMO saturošo kultūraugu audzēšana. Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs sarunā atzina, ka acīmredzot novada vadība šim jautājumam nav pievērsusi pietiekamu vērību, tāpēc Latvijas kartē starp pašvaldībām, kas noteikušas aizliegumu savā teritorijā audzēt ĢMO, Jaunjelgavas novads ir kā baltais plankums. Jau šī mēneša beigās, 24. februārī, domes sēdē jautājumu atkal aktualizēs un, iespējams, pieņems tādu pašu lēmumu kā kaimiņu novados.
Savukārt pats sūdzības vaininieks, zemnieku saimniecības “Silarozes” īpašnieks Aigars Stuglis, komentējot lasītājas sašutumu, teic: tas jau ir latvieša dabā — kaimiņu aprunāt. Līdz šim viņš gan ir aizrāvies ar jaunu šķirņu izmēģināšanu, bet likumīgi. Tā pērn izmēģinātas Kanādas baltās pupiņas, kurām Seces pusē nav iepaticies. Stugļa kungs arī apgalvo, ka esot brīdinājis kaimiņus, kuriem ir bites, par rapša miglošanu un darījis to, ievērojot visus noteikumus, lai neapdraudētu medus vācējas.