Muzejā var pielaikot glābēja tērpu

2015. gada 22. septembris 00:01

Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” līdz 1. oktobrim apskatāma Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ceļojošā izstāde “Ugunsdzēsībai Latvijā — 150”. Vairums izstādes eksponātu atvesti no Rīgas, apskatāmi arī “Kalna Ziedu” krājumā esošie vēstures priekšmeti, kā arī īpaši šai izstādei sagādātie Guntara Laukazīles, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļas komandiera, glābšanas dienesta spectērpi un tehniskais aprīkojums.

Ugunsgrēki bijuši kopš cilvēces pirmsākumiem, taču organizēta ugunsnelaimes dzēšana Latvijā ir vien pēdējos 150 gadus. Izstāde iepazīstina ar Latvijas ugunsdzēsības attīstības vēsturi laikaposmā no 19. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. Starp informatīvajām plāksnēm ir eksponāti, kas īpaši lielu atsaucību izpelnījušies bērnu vidū. Muzeja “Kalna Ziedos” pedagoģe Valda Paškova stāsta, ka izstādi apmeklējušas gandrīz visas sākumskolas klases. Skolēniem vislielāko prieku sagādā glābēju tērpu pielaikošana un mērķēšana ar rokas sūkni pa bluķi. Sūkni muzejam sagādāja Guntars Laukazīle, un to glābēji darbā izmanto joprojām, kad tiek dzēsti meža ugunsgrēki, kuriem nevar piekļūt ar ugunsdzēsības automašīnu. Taču aizraujoša un satraucoša ir arī izstādes informatīvā daļa. Daudziem atmiņā vēl palikusi mūspuses lielākā ugunsnelaime, kad 70. gadu beigās aizdegās toreizējais Stučkas universālveikals, kura glābšanas darbi apskatāmi fotogrāfijā.
Muzeja pedagoģe zina stāstīt, cik nozīmīgas savulaik bija uguns apdrošināšanas kvītis. Muzeja krājumos saglabājušās vienas no senākajām — 30., 40. gadu Sērenes apdrošināšanas kvītis. 20. gadsimta sākumā ar liesmu draudiem cīnījās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, kuriem algas maksāja apdrošinātāji. Ja dega vairākas mājas, tad skatījās, uz kuras bija apdrošināšanas plāksne, un to arī dzēsa pirmo. Mūsdienās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ir retums, taču agrāk tādas bija vai katrā pilsētā. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) Aizkraukles reģionā bija Jaunjelgavā, Zalvē, Skrīveros, Pļaviņās, Koknesē, Neretā un citviet. Vecākā ir Jaunjelgavas BUB, kas dibināta 1868. gadā. Vairums biedrību likvidētas, tikai Iršu un Klintaines brīvprātīgie glābēji turpina darbu. Guntars Laukazīle stāsta, ka ik gadu Iršu pusē ir pāris izsaukumu, kuros plecu pie pleca strādā kā valsts dienesta pārstāvji, tā brīvprātīgie glābēji, uz kuriem vienmēr var paļauties.
Guntars Laukazīle izstādei atvēlēja dažādu laiku ugunsdzēsēju ķiveres, vairākus glābēju spectērpus, ko izmanto glābšanas darbiem uz ūdens, un divus ķīmiskos aizsargtērpus. Jaunāko, sarkano ķīmisko aizsargtērpu glābēji vēl izmanto, taču zilais tērps savu laiku nokalpojis. To ugunsdzēsēji izmanto lapseņu un iršu pūžņu novākšanai. “Sākotnēji formāli bija tikai ugunsdzēsības dienests, tad tas kļuva par ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Līdz ar jaunajiem pienākumiem radās arī jaunas darba funkcijas un aprīkojums. Muzejā apskatāmi eksponāti, kas ataino šīs nozares straujo attīstību. Izstādes veidošanā ieguldīts liels darbs. Ne tikai civiliedzīvotājiem, bet arī ugunsdzēsējiem ir iespēja uzzināt ko jaunu. Tie, kuri apmeklējuši izstādi “Ugunsdzēsībai Latvijā — 150”, ir pozitīvi to novērtējuši, arī mēs dienestā esam saņēmuši zvanus ar uzslavām,” par izstādi stāsta Guntars Laukazīle. Lai gan pats tolaik darba pienākumus vēl nepildīja, viņš zina teikt, ka ievērojami glābšanas darbi 80. gadu vidū notika Koknesē. Uzsprāgstot katlumājai, tuvējā dīķī satecēja vairākas tonnas dīzeļdegvielas. Tie nebija reģiona lielākie dzēšanas darbi, taču glābšanas un seku likvidēšanas ziņā tie bija ievērojami.
Izstādei dažādu laiku ugunsdzēšamos aparātus atvēlēja uzņēmums “Amoks”, kas nodarbojas ar ugunsdzēšamo aparātu uzpildi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Muzejā var pielaikot glābēja tērpu

Kategorijas