Dzīvē bijušas visas varavīksnes krāsas

2015. gada 18. septembris 00:01

371

Septembrī 70. dzimšanas dienu svin jaunjelgavietis Jānis Čūders. Jubilāra bagātība ir ģimene, paša rokām uzceltā māja, bet šobrīd lielākā dāvana — katra harmonijā nodzīvotā diena. “Cilvēks jūtas tik labi, cik viņam to ļauj veselība. Dzīvoju šodienai un neplānoju vairs neko uz priekšu. Pamostoties no rīta priecājos, ka piedzīvoju šo dienu, priecājos, ja izdodas kādam palīdzēt, būt noderīgam, priecājos, ka bērniem un mazbērniem viss ir kārtībā,” teic jubilārs.

Izaudzina trīs bērnus, sagaida četrus mazbērnus
Jānis Čūders dzimis, audzis un visu mūžu nodzīvojis Jaunjelgavā. No ģimenes mājas, ko pats cēlis un kur dzīvo kopš 1990. gada ziemas, aptuveni simts metru attālumā reiz bijusi mammas māsas māja, kur septembrī pirms 70 gadiem pasaulē nācis mazais Jancis. Gremdējoties atmiņās, cauri jubilāra dzīvesstāstam vijas dzīves trīs svarīgākie pamatakmeņi līdzsvaram — darbs, ģimene un makšķerēšana.
Pēc Jaunjelgavas pamatskolas beigšanas sācis strādāt pārceltuvē par matrozi, jo bija jāpalīdz mammai uzturēt ģimeni. Pirms dienesta strādājis Jaunjelgavas MRS, no tā pārnākot, 1967. gadā iestājās vidusskolā un to pabeidza neklātienē. Daudzi gadi nostrādāti gāzes kantorī par meistaru, Pļaviņu HES brigādē.
1970. gadā apprecējās ar Birutu un ģimenē izaudzināti trīs bērni — divas meitas un dēls, ir četri mazbērni.
Katram sava laimes recepte
Decembrī Jānis ar sievu Birutu svinēs 45. kāzu gadadienu. Kāda ir Čūderu ģimenes recepte ilgai un laimīgai laulības dzīvei? “Katram pārim noteikti ir sava recepte, kā sadzīvot. Esmu centies nedarīt otram pāri, protams, pa šiem gadiem ir bijuši arī strīdi, taču ne tik nopietni, lai tie apdraudētu ģimeni. Dzīvē mēdz būt situācijas, kad abiem ir atšķirīgi viedokļi, rodas domstarpības, taču, ja apzinos, ka vainīgs esmu es, cenšos tās nogludināt. Visi esam tikai cilvēki, katram ir pacietības robežas, reizēm šis tas ir jānoklusē, jāpatur sevī. Kad apprecējāmies, drīz viens pēc otra piedzima bērni. Abi ar sievu strādājām, bija jāskolo bērni, jāceļ māja, tie bija kopīgi mērķi, sapņi, ko īstenojām. Ja nebūtu savstarpējas saprašanās un mīlestības, šodien no tā visa, kas mums ir, noteikti nekā nebūtu,” teic jubilārs.
Trofejas iemūžina fotogrāfijās
Ar makšķerēšanu Jānis aizraujas kopš bērnības, bet uz ziemas copi dodas vairāk nekā 40 gadu, kopš vienreiz ziemā sievasbrālis pasaucis līdzi izmēģināt. Loms bijis visāds, noķerti prāvi brekši, līdakas, meža vimbas, zuši, sami un asari, katra trofeja iemūžināta fotogrāfijās ģimenes albumos. Makšķernieks veikli atsauc atmiņā laiku, vietu un zivs “parametrus”, palūkojoties vien fotogrāfijās. Makšķerēt dodas gan ar draugiem, gan sievu, kurai tas iepaticies. “Ja viņai ir laiks, mēs sarunājam, un viņa brauc man līdzi. Reizēm makšķerē, reizēm lasa, lāpa zeķes, ada vai raksta upmalā dzejoļus. Es esmu ļoti pacietīgs, varu sēdēt un gaidīt pat 12 stundas, cerot, ka cope tomēr būs!” stāsta jaunjelgavietis.
Draudzības stāžs 67,5 gadi
Apaļās un pusapaļās jubilejas Čūderu ģimenē svin tuvāko radu, kaimiņu un draugu lokā ar dziesmām, dejām, apsveikumiem un svētku mielastu. “Gan manā, gan Birutas ģimenē bija tradīcija svinēt gan vārda, gan dzimšanas dienas, to esam pārņēmuši arī savā ģimenē. Lai cik daudz kuru reizi rocība atļauj, tomēr svētki ir jānosvin arī mājas kārtībā,” teic Jānis.
Viens no ciemiņiem vienmēr ir arī bērnības draugs Māris, ar ko divu gadu vecumā pirmo reizi saskrējušies pagalmā. Mārim tolaik bija divarpus gadu. “Tā mēs saskrienamies joprojām, un smeju, ka mūsu draudzības stāžs ir jau 67,5 gadi. Man nepatīk runāt par politiku, bet Mārim patīk, tāpēc dažreiz pastrīdamies. Domāju: ko mēs vairs varam mainīt? Labāk kopā ar sievu kaut kur aizbraucam — mums ir tāda laba grāmata “Latvijas ceļvedis”, kurā izpētām maršrutus un vietas, ko gribam apskatīt, kāpjam mašīnā un braucam!” stāsta jaunjelgavietis. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Dzīvē bijušas visas varavīksnes krāsas

Kategorijas