“Ja varu kādam palīdzēt ar savām dziesmām, tad sameklējiet mani”

2015. gada 17. septembris 00:01

687

“Ja varu kādam palīdzēt ar savām dziesmām, tad sameklējiet mani”

— Jēkabpilī kultūras namu vai gāza riņķī, kad prezentēja Santas jauno albumu “Sameklē mani”, viņa taču tur dzīvo — tā par Santu Kasparsoni teica kāda paziņa, kura steidza pēc biļetes uz gaidāmo koncertu Koknesē. Ja jau dzīvo kaimiņos, tad taču ir gandrīz kā savējā — nodomāju un nolēmu uzaicināt Santu uz sarunu.

Kad zvanu viņai pa tālruni, lai sarunātu interviju, jūtu viņas vizītkarti — smaidu. Manuprāt, smaida komplektā ar dziesmu viņa varētu ārstēt cilvēkus. Jūtu pasaulē pārdzīvojusi mirkļus no minora līdz mažoram, viņa pēc ilgāka pārtraukuma ir atgriezusies uz skatuves un nu jau vairākus gadus atkal dzied. Gan duetā, gan viena.
Bērnības sapnis
— Kas Santa Kasparsone ir ikdienā, kad nedzied un nav uz skatuves?
— Esmu mamma diviem dēliem, sieva — vīram, māsa brālim un meitiņa peciņa saviem mīļajiem vecākiem. Turklāt strādāju skolā par mūzikas skolotāju.
— Vai jūs bērnībā sapņojāt par dziedātājas karjeru?
— Jā, kopš pirmo reizi izdzirdēju dziesmu “Dāvāja Māriņa”. Biju tās mazās meitenītes vecumā, kura dziedāja kopā ar Aiju Kukuli, un tad sākās. Dziedāju visur un visiem, skolā uzstājos kā soliste, no 16 gadu vecuma dziedāju kafejnīcās, tā arī kļuvu par dziedātāju.
— Esat uzaugusi muzikālā ģimenē?
— Absolūti nē. Bet atceros, ka radu saietos visi dziedāja, kā nu prata, tad arī iemācījos senās latviešu šlāgerdziesmas.
— Kāda ir jūsu mīļākā bērnības dziesmiņa?
— “Zilais putniņš”, tā bija arī mana pirmā solodziesma, kuru dziedāju kopā ar mazo brālīti.
Daudz ziedu
un pateicības vārdu
— Maijā iznāca jūsu trešais soloalbums. Par godu tam notika jūsu pirmais koncerts dzimtajā pilsētā. Kāpēc Jēkabpilī koncertus nerīkojāt, kad iznāca pirmie divi albumi?
— Laikam tā īsti vēl nebiju tam gatava. Man ir manāmi mazvērtības kompleksi... Muzicēju daudz kur, bet mājiniekiem — tas ir grūtāk, šķita, ka vajadzīga lielāka atbildība, ka visi tevi pazīst. Bet izrādās, mani jēkabpilieši koncertu bija gaidījuši tikpat ļoti kā es! Tik daudz pateicības vārdu un ziedu vēl nekad nebiju saņēmusi.
— Dzimtajā pilsētā jūs daudzi pazīst. Vai popularitātes nasta netraucē?
— Nē, man pat patīk, ja dzirdu savu vārdu sev aiz muguras, acu skatus, kas apbrīnā noraugās uz mani, tas ir sirsnīgi, jautri.
— Vai jūs zināt, kas ir zvaigžņu slimība?
— Zinu, esmu par to dzirdējusi. Esmu vienkāršs cilvēks un dziedu, jo tas man patīk — neredzu jēgu dvēseli atdot zvaigznēm.
— Šogad iznācis daudz koncertēt?
— Jā. Man bijuši koncerti Jēkabpilī, Rožupē, Vecrīgā, Aknīstē, Daugavpilī, Preiļos, Līvānos, Rikavā un būs vēl. Tuvākais koncerts tagad būs 19. septembrī Koknesē.
— Vai kādreiz bijusi vēlme pārcelties uz Rīgu un nodoties tikai dziedāšanai?
— Nekad. Man nepatīk lielas pilsētas, esmu dzimusi un ar visām saknēm ieaugusi savā Jēkabpilī. Man te ir tūkstoš un viens draugs, te ir manas mājas un lielā skatuve nav domāta man.
Veltījums faniem
un atbalstītājiem
— Kā īpašais viesis koncertā būs jūsu bijušais skatuves partneris Ēriks Gruzniņš. Vai top arī kāds jauns ieraksts?
— Jau tapa “Mīlas zieds”. Tas bija veltījums visiem mūsu faniem, atbalstītājiem, kas mums visus šos septiņus gadus nelika par sevi aizmirst, lūdza iedziedāt ko jaunu un re, bija iemesls, jo vēlējos savā albumā iedziedāt pa dziesmai ar visiem trijiem skatuves partneriem — Raimondu Grozu, Hariju Joniškānu un Ēriku Gruzniņu.
— Vai var apgalvot, ka dziesmas ir jūsu personisko pārdzīvojumu atspulgs?
— Daudzi man to jautā, bet atbilde ir vairāk nē nekā jā. Nezinu, kā ir gleznotājiem, kad tie glezno, bet es, rakstot dziesmas, redzu uzreiz “filmu” vai bildi. Ja šī bilde man pašai patīk, tad ir cerība, ka iepatiksies klausītājiem, un tā tas arī notiek. Protams, dažas dziesmas ir personiskas, bet par tām tagad nerunāšu.
Cita Santa
— Vienā jūsu dziesmā ir vārdi: “Vai tu zini, kas ir mīlestība?” Kāda būtu Santas Kasparsones atbilde?
— Mīlestība ir miers, klusums un sapratne.
— Jūsu dziesmas ik pa laikam piedalās šlāgeraptaujā. Arī tagad klausītāju vērtējumam nodota dziesma “Sakuras stāsti.” Vai jūs pati skatāties šlāgeraptaujas raidījumus televīzijā?
— Vēl pirms četriem gadiem skatījos, tagad man neatliek laika televīzijai. Ja ir bijis kas interesants un dzirdu atsauksmes, tad paskatos arhīvā.
— Plašākai publikai jūs kļuvāt pazīstama apmēram pirms 10 — 15 gadiem. Vai šodien ir cita Santa?
— Domāju, ka jā. Es tagad sev patīku labāk nekā tad. Ak, Dievs, cik sen tas bija! Arī dziesmas ir dziļākas, balss tembrs samtaināks. Kādreiz es darīju, pēc tam domāju, tagad domāju un tad daru, ir cits rezultāts!
— Vai jums ir kāds dziedātāja elks?
— Marija Naumova, mani fascinē viņas miers. Un krievu estrāde, tai gan man atliek laiks.
— Vai dziesmas pie jums nāk arī sapnī?
— Jā, un bieži, tāpēc man pie gultas vienmēr ir rakstāmais un piezīmju blociņš. “Krāsaino sapņu” albums praktiski viss ir nosapņots, tāpēc arī tāds nosaukums.
Spogulī redzu to,
kas man patīk
— Kāpēc jūsu jaunajam albumam ir nosaukums “Sameklē mani”?
— Pirmkārt, tas ir vienas dziesmas nosaukums, bet, ja dziļāk padomā, tad ir jāieklausās manu dziesmu vārdos, esmu dzirdējusi, ka tās dziedē slimus cilvēkus. Ja es varu kādam palīdzēt ar savām dziesmām, tad sameklējiet mani...
— Kādas ir jūsu attiecības ar modi?
— Nekādas. Es ģērbjos, lai man ir ērti un spogulī redzētu, to, kas man patīk. Tā ir mana mode!
— Kā jums izdodas būt tik lieliskā formā?
— Laikam laba vielmaiņa, tā smejas manas draudzenes, jo ēdu es ļoti daudz. Mani nav izdevīgi aicināt ciemos! Hi,hi... Man palīdz arī daba, esmu liela sēņotāja, vecāki mani sauc par meža meitu. Tur smeļos iedvesmu jaunām dziesmām.
— Skatoties uz jums, šķiet, jūs neprotat dusmoties. Un tomēr — kas jūs spēj saniknot?
— Mani bērni, kad tie neklausa, tad man nevajag pat slotu, tāpat varu aizlidot!
— Šonedēļ jums bija vārdadiena. Vai piekrītat vārda Santa skaidrojumam: “Pārāk impulsīva, enerģijā pāri plūstoša, jūsmīga, ar humora izjūtu, viņai patīk strādāt vienā un tajā pašā komandā. Spēj domāt ar abām smadzeņu puslodēm. Taču viņa ir arī stūrgalvīga. Uzskata, ka gara bagātība nebūt nav atkarīga no naudas vai lielām materiālām priekšrocībām.”
— Absolūta taisnība! Esmu tieši tāda!

***
Pirms četriem gadiem kādā intervijā uz jautājumu, vai ir laimīga, Santa atbildēja: “Paskatieties manās acīs. Jā, esmu laimīga”. Tagad uz šo jautājumu viņa atbildēja dziesmas “Mīlestība piedod” vārdiem: “... neticiet? Nevajag! Laimīga esmu, arī jums mīlēt ir ļauts...” Un to viņa mums atgādina katrā koncertā.

Staburags.lv ARHĪVS

“Ja varu kādam palīdzēt ar savām dziesmām, tad sameklējiet mani”

Kategorijas