Pavešana netiklībā un izvarošana vienādi smagi ietekmē bērna dzīvi

www.staburags.lv

2015. gada 15. septembris 00:01

Pavešana netiklībā un izvarošana vienādi smagi ietekmē bērna dzīvi

Sadarbībā ar portālu mammamuntetiem.lv piedāvājam rakstu sēriju par šobrīd aktuālu tēmu —
vardarbību pret bērniem un viņu seksuālo izmantošanu.

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 4. septembra numurā.)

Par piecus gadus vecas meitenes “pavešanu netiklībā’’ Liepājas tiesā diviem pieaugušiem tēvaiņiem tika piespriests sods — 200 stundu piespiedu darba sabiedrības labā un naudas sods. Kā skaidroja Liepājas tiesas pārstāvji — viss atbilst likumam. Tā neesot bijusi izvarošana, bet ‘‘tikai pavešana netiklībā’’ un likums tādā gadījumā paredz vieglāku sodu.
Vai tiešām netiklas darbības — pieskaršanās bērna dzimumorgāniem, savu atkailināto ģenitāliju demonstrēšana un piespiešana tiem pieskarties bērna nākotni ietekmēs maigāk un mazāk postoši, nekā noticis fizisks dzimumakts, jautājām Līgai Bernātei, klīniskajai psiholoģei, psihoterapeitei, kas specializējas darbā ar bērniem.
‘‘Nav ļoti būtisku atšķirību tajā, kādas emocionālas vai kognitīvas sekas izraisa vardarbība, šajā gadījumā seksuāla vardarbība, jo gan izvarošana, gan pavešana netiklībā ir seksuāla vardarbība. Tas nozīmē to, ka bērns tiek traumēts un šādas traumas atstāj nozīmīgas psiholoģiskas sekas, kas parasti ietekmē visu turpmāko dzīvi un var atsaukties arī vēlāk, veidojot jau savu pieauguša cilvēka dzīvi.
Gan izvarošanā, gan pavešanā netiklībā tiek aizskarts bērna ķermenis, pārkāptas bērna fiziskās robežas, nemaz nerunājot par to, ko bērns pārdzīvo emocionāli. Bērns iemācās, ka ar viņa ķermeni cits cilvēks var izrīkoties tā, kā viņš grib, ka tam nav vērtības un robežu.
Bez šausmām, bailēm, apjukuma, kas īsti notiek vai tā drīkst/nedrīkst, vai tas ir pareizi/nepareizi, bērns vienlaikus piedzīvo arī kaunu, vainas sajūtu. Viņš iemācās, ka ir ‘‘slikts’’.
Bērnam ir apjukums, jo viņš gan jūt, kaut kas nav labi, bet nezina, ko darīt. Nesaprot, vai citam pieaugušajam var uzticēties, vai viņš netiks nosodīts. Kādēļ citi pieaugušie to nepamana un viņu nepasargā?
Vienalga, cik vecs ir bērns, starp bērnu un pieaugušo ir varas pozīcijas. Reizēm uzskata, ka, piemēram, pusaudzis pats kaut kādā veidā iniciē, provocē seksuālas attiecības ar pieaugušo. Bet jāsaprot, ka viņam nav dzīves pieredzes un iespējas izvērtēt notikušā sekas.
Seksuālā vardarbība visbiežāk notiek ģimenes, radu vai tuvu draugu lokā, jo tā ir visvieglāk bērnam tikt klāt. Tas nozīmē, ka bērnam tas ir vēl traumējošāk, jo pāri nodara nevis kāds sliktais no ‘‘ārpuses’’, bet gan savējais. Ģimene vai radu loks ir tā vieta, kur bērnam vajadzētu justies visdrošāk. Ja šajā vietā, kur bērnam būtu jājūtas labi un droši, ir jāpiedzīvo seksuāla vardarbība, tad drošības izjūta tiek izjaukta pašā pamatā.
Pēc tam ir grūti uzticēties citiem cilvēkiem un ir apgrūtinoši (neapzināti) dzīvot šajā pasaulē. Šķiet, briesmas draud visu laiku, un bērns nekad nevar zināt, kad tās uzbruks. Nav neviena, kas pasargās.
Seksuālās vardarbības sekas var būt dažādas — emocionāli traucējumi (depresija, trauksme, agresija), miega traucējumi, pazemināts pašvērtējums, seksualizēta uzvedība, pusaudžu gados var rasties ēšanas traucējumi, destruktīva uzvedība, vēlme agri iesaistīties seksuālajās attiecībās vai arī tieši pretēji — izvairīšanās no jebkāda veida intīmām attiecībām, savas seksualitātes un ķermeņa noliegšana.
Var būt arī vēlme izvēlēties sava dzimuma partneri, jo pretējais dzimums ir nodarījis pāri. Var būt grūtības koncentrēties, domāšanas traucējumi, reizēm vēlāk skolā to sauc par hiperaktivitāti vai uzmanības deficītu, kas patiesībā ir sekas piedzīvotai vardarbībai bērnībā. Visas iepriekšējās sekas var būt jebkura veida seksuālā vardarbība. Var veidoties uzvedības modelis, kas vēlāk liek iesaistīties līdzatkarīgās vai mazohistiskās attiecībās. Var būt upura uzvedība. Tas nozīmē, ka tiks veidotas attiecības ar cilvēkiem, kas darīs pāri vai arī tieši pretēji — pats cietušais var kļūt par varmāku un darīt pāri (fiziski, emocionāli vai seksuāli) vai izmantot kādu jaunāku bērnu. Tas var būt gan laikā, kad bērns pats tiek izmantots, gan vēlāk — skolā vai arī pieaugot.

Kā pedofilus var pazīt?

Ir zināmas rakstura īpašības, kas biežāk piemīt bērnu seksuālajiem izmantotājiem, taču tajā pašā laikā mēs nevaram ikvienu, kam raksturīga kāda no tādām īpašībām, nosaukt par pedofilu.
Svarīgāk vecākiem būtu ar bērniem runāt, kā viņus pazīt. Respektīvi, pazīt situācijas, kur pedofili paši sevi atklājuši — runāt par to, cik tālu savās izpausmēs konkrētās situācijās drīkst iet pieaugušais. Ja ar svešiem ir vieglāk — neņem konfektes, nekāp svešās mašīnās pie nepazīstamiem cilvēkiem, neej līdzi skatīties kucēnus vai vienkārši parotaļāties bez vecāku piekrišanas, tad robežas ar tuviem un pazīstamiem cilvēkiem noteikt ir daudz grūtāk. Turklāt statistika rāda, ka bērnus vairāk seksuāli izmanto tieši pazīstamie — kaimiņi, tēvi, vecākie brāļi, mātes jaunie draugi un vīri, vienkārši ģimenes draugi. Tādēļ mammai ar bērnu būtu jārunā par tādiem jautājumiem kā intīmo zonu aizskaršana un privātuma ievērošana. Bērni jāiedrošina par tādiem gadījumiem runāt, nevis slēpt vai baidīties no, iespējams, izteiktiem draudiem.

Iemāciet bērnam teikt “nē”

Stāsti par onkuļiem, kas ar konfektēm vai solījumiem uzdāvināt jaunas rotaļlietas bērnu aizvilinājis uz savām mājām, bet pēc tam seksuāli izmantojis, diemžēl nav retums. Tāpat kā stāstu, ka šādi rīkojies kāds no ģimenes locekļiem vai draugiem. Kā runāt ar bērnu par pedofiliem, lai viņš prastu rīkoties apdraudošās situācijās? Stāsta nodibinājuma “Centrs Dardedze” psiholoģe Liene Sevastjānova.

Diemžēl ne pedofilus, ne citādi bīstamus cilvēkus nevar pazīt pēc izskata. Tāpēc bērniem jāstāsta, ka, visticamāk, pedofili meitenes vai zēna acīs centīsies sevi parādīt pēc iespējas labākus, sirsnīgākus. Svarīgi paskaidrot, ka svešinieks var izskatīties, izturēties jauki un būt labi ģērbts vai pat nēsāt formastērpu. Tāpēc, lai bērns uz šiem “trikiem” neuzķertos, ir svarīgi viņam mācīt noteikumus, kā sevi pasargāt no potenciāli bīstamiem cilvēkiem. Šo noteikumu ievērošana attiecas ne tikai uz svešiniekiem, bet arī pazīstamiem cilvēkiem. Jo, kā apliecina pētījumi visā pasaulē, lielākoties seksuālās vardarbības gadījumos bērnus seksuāli izmanto kāds no bērna tuviniekiem, labi pazīstamiem cilvēkiem — kaimiņš, treneris, ģimenes draugs.
Izspēlējiet situācijas
Būtiskākais noteikums, ko bērnam svarīgi iemācīt, ir vienmēr palūgt atļauju vecākiem vai citiem pieaugušajiem, kas bērnu pieskata, pirms viņš kaut kur dodas viens vai kopā ar pazīstamu vai svešu cilvēku. Vecāki var izspēlēt ar bērnu dažādas situācijas. Piemēram, kāds cilvēks piedāvā bērnam saldējumu, doties līdzi, aizvest ar mašīnu. Ja būsi ar bērnu izspēlējusi lomu spēles, modelējot dažādas situācijas, tas bērnam palīdzēs justies drošākam un pārliecinātākam tad, kad radīsies līdzīgas situācijas, un viņš nevilcinoties zinās, kā rīkoties.
Arī bērnam ir jāprot teikt “nē”, īpaši, ja kāds viņu aicina palikt vienatnē viņa mājā, mašīnā vai kādā citā vietā bez vecāku atļaujas un ziņas. Svarīgi šo noteikumu iemācīt un ievērot jebkurā situācijā, pat ar vecākiem un bērnam pazīstamiem cilvēkiem. Māci bērnam atteikties!
Jāiepazīst savs ķermenis
Māci bērnu iepazīt savu ķermeni, dažādas ķermeņa daļas. Bērnam svarīgi apzināties, ka viņa ķermenis ir kaut kas īpašs, tas pieder tikai un vienīgi viņam, nevienam nav tiesību to aizskart neadekvātā veidā vai darīt tam pāri. Būtiski arī nosaukt pareizā vārdā visas ķermeņa daļas, tai skaitā intīmās ķermeņa vietiņas, kas ir īpašas vietiņas, atšķirīgas zēniem un meitenēm. Meitenēm tās ir krūtis, vagīna (čuriņa) un dibens (dupsis), bet zēniem penis (princītis, krāniņš) un dibens (dupsis). Katrā ģimenē intīmās ķermeņa vietiņas var tikt sauktas atšķirīgi, svarīgi, lai tās nepaliktu vispār bez vārda, it kā to nemaz nebūtu.
Labie un sliktie pieskārieni
Ar bērnu būtu jāpārrunā, kāda ir atšķirība starp labajiem un sliktajiem pieskārieniem. Jāpaskaidro, ka labie pieskārieni liek mums smaidīt un ļauj sirsniņai justies iepriecinātai. Piemēram, kad māmiņa tur bērnu klēpī, kad sadodamies ar draugiem rokās, kad pieturam mazo brāli pie rociņas, kad kāds noglāsta galvu. Bērnam var mācīt, ka mūsu ķermenī ir vietas, kurām mēs drīkstam ļaut pieskarties citiem cilvēkiem. Taču tāpat ir arī sliktie pieskārieni, kas liek mums noskumt un bēdāties. Sliktie pieskārieni var būt gan sāpīgi, kad kāds iesit, pagrūž, rauj aiz matiem, aiz auss vai iekniebj, taču tie var būt arī tādi, kas neliek sajust sāpes, bet mēs tik un tā jūtamies neērti, samulsuši.
Noslēpumi
Tāpat bērnam jāizskaidro atšķirība starp labajiem un sliktajiem noslēpumiem. Labie noslēpumi ir tādi kā pārsteigumi, kurus mēs gatavojam, lai iepriecinātu savus tuviniekus vai draugus. Sliktie noslēpumi var būt, ja kāds pieaugušais vai lielāks bērns liek neizpaust to, ka ir devis bērnam konfektes, dāvanas, aicinājis iekāpt mašīnā vai doties līdzi pie viņa uz mājām. Sliktais noslēpums ir arī tad, ja kāds bērnam neļauj izstāstīt savai mammai, tētim vai kādam citam pieaugušajam, kuram bērns uzticas, ka viņš ir aizticis bērna intīmās ķermeņa daļas vai mudinājis bērnu aiztikt viņa intīmās ķermeņa daļas.
Mācām uzklausīt iekšējo balstiņu
Vecāki var mācīt bērnam atpazīt dažādās emocijas, ko viņš ikdienā izjūt, un nosaukt tās vārdā (priecīgs, bēdīgs, dusmīgs, nokaunējies, satraukts, samulsis, garlaikots, vientulīgs, lepns). Vēl būtiskāk ir mācīt, ka mums katram ir kāda “iekšējā balstiņa” (intuīcija), ko var dēvēt par “signalizāciju”, tā mums parasti norāda, vai kaut kas ir labs vai slikts, brīdina par briesmām. Šī signalizācija ieslēdzas tad, kad mums draud kādas briesmas vai kāds var nodarīt pāri. Tā dzīvo mūsos (dažkārt tā parādās sirsniņā, galvā vai puncī). Māci savam bērnam uzticēties šai iekšējai balsij un tai paklausīt.
Iedrošini bērnu!
Svarīgi bērnu mudināt, lai viņš vienmēr izstāsta, ja kāds cilvēks ir darījis vai gribējis darīt viņam pāri, to nekādā gadījumā nedrīkst turēt noslēpumā. Bērnu svarīgi iedrošināt, pārliecināt, ka vecāki nekad par to uz bērnu nedusmosies, bet gluži otrādi — priecāsies un leposies par to, ka viņš ir bijis tik drosmīgs, lai par piedzīvoto vecākiem pastāstītu.

Staburags.lv ARHĪVS

Pavešana netiklībā un izvarošana vienādi smagi ietekmē bērna dzīvi

Kategorijas