Staburags.lv ARHĪVS

Signāls vieglprātībai un nezināšanai

Evita Apiņa

2015. gada 8. septembris 08:25

242
Signāls vieglprātībai un nezināšanai

Vēršoties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai kāda speciālista, izsaucot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, uzticam savu vai sava tuvinieka veselību, nereti — pat dzīvību. Ja šādās reizēs nesagaidām cerēto attieksmi, neiegūstam, mūsuprāt, pietiekamu un kompetentu palīdzību, tad tas varētu būt iemesls, lai spriestu par mediķu iespējamo nolaidību, neprofesionalitāti vai paviršību.

Nupat notikušie divi traģiskie gadījumi, kas pievērsuši lielu sabiedrības uzmanību, liek aizdomāties par to, cik atbildīgi vai tieši pretēji — nolaidīgi paši izturamies pret sevi un savu veselību, arī dzīvību.

Par traģisko nelaimes gadījumu, kad Gulbenes novadā dzemdībās nomira sieviete un jaundzimušais, bet bāreņos palika trīs bērni, pārbaudi sākusi Veselības inspekcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izpēti par palīdzības izsaukšanas laiku un mediķu ierašanos. Lai arī vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, noskaidrots, ka mirusī sieviete nemaz nav vēlējusies saņemt mediķu palīdzību, turklāt tā izsaukta pārāk novēloti, jo gan māte, gan bērns mediķu ierašanās brīdī jau bija noasiņojuši.

Otrs gadījums ir kādas sievietes stāsts, ko viņa uzticējusi portālam TVNET par mediķu nolaidību vietējā doktorātā, kurā viņa vērsusies pēc palīdzības. Sieviete bijusi grūtniecības septītajā nedēļā, kad viņai sākusies spēcīga asiņošana, kas ilgusi 20 minūšu. Sieviete nav saukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet gan skrējusi uz tuvāko ārstniecības iestādi, kur izmisusi lūgusi pēc ginekologa vai dežūrārsta. Doktorātā sastaptā darbiniece, kura acīmredzot pieņem maksājumus un organizē pacientu plūsmu, atbildējusi, ka nevarot palīdzēt, jo uz vietas neesot neviena speciālista.

Mani pārsteidz Pacientu ombuda biroja vadītājas Viktorijas Paškevičas komentārs, kura uzskata, ka šajā gadījumā ārsta rīcība noteikti bija nolaidīga: “Ārstam obligāti bija jāveic apskate, jo tika saņemta pacientes sūdzība un bija jādomā par iespējamajiem draudiem pacientes un bērna veselībai.”

Īsti neizprotu, kā ārsts var būt atbildīgs, ja viņš pacienti nemaz nav apskatījis? Vai vainīgi būtu visi šajā doktorātā strādājošie ārsti? Manuprāt, vienaldzīgu attieksmi un nekompetenci var pārmest tikai un vienīgi reģistratūras darbiniecei, kurai, visticamāk, nav ne mediķa izglītības, ne pietiekamu zināšanu darbā ar pacientiem.

Manuprāt, šoreiz šie divi traģiskie gadījumi ir nevajadzīga un nepatiesa sabiedrības mulsināšana par mediķu nolaidību un nekompetenci. Drīzāk tas ir signāls cilvēku vieglprātībai, nespējai novērtēt apstākļus, draudus savai veselībai un dzīvībai, kā arī nespējai rīkoties saprātīgi ārkārtas situācijās, lai palīdzētu sev. Tā vietā meklējam vainīgos tur, kur šoreiz viņu nav.