Sargāsi acis — sataupīsi redzi

2015. gada 8. septembris 00:01

239

Lai redze nepasliktinātos, optometriste Alise Strode iesaka trīs efektīvākos pasākumus: acis ne tikai trenēt, bet arī atpūtināt, lietot pareizu, acīm veselīgu uzturu un regulāri pārbaudīt acis pie speciālistiem. Optometriste atklāj savā darbā novēroto tendenci — reti kuram cilvēkam acu pārbaudēs ar acu gaišumu un asumu viss ir kārtībā.
Tikai domā, ka kārtībā
“Optometrists nav acu ārsts, kura funkcijas ir ārstēt. Tas ir speciālists, kurš apskata acis, pārbauda redzi un, ja nepieciešams, to koriģē, izrakstot briļļu vai kontaktlēcu recepti. Ja tiek konstatētas kādas nopietnas novirzes no normas, tad pacientu nosūta pie acu ārsta, kurš ir speciālists dažādu acu vainu ārstēšanā,” paskaidro speciāliste A. Strode. Viņa novērojusi šādas tendences: “Lielākoties pārbaužu laikā atklājam dažādas acu un redzes problēmas. Lai gan cilvēkiem tiek atgādināts regulāri veikt pārbaudi, vizītes laikā pie optometrista atklājas, ka tas nav darīts gadu desmitiem. Otrkārt, cilvēks labi apzinās, ka viņam redze ir pasliktinājusies, nepieciešamas brilles, bet tās netiek lietotas. Jāatgādina, ka šāda attieksme bojā acis, pasliktina redzi vēl vairāk, tādējādi radot diskomfortu sev pašam.”
“Pārbaudē neko sāpīgu nedaru — ar aparatūru pārbaudu svarīgākos acu un redzes parametrus. Apskatu tīkleni, acu iekšējās lēcas,” stāsta optometriste.
Nereti cilvēks ierodas pie optometrista uz pārbaudi, lai pierādītu, ka viņa redze ir laba, acis veselas. “Taču pēc pārbaudes viņš pārliecinās, ka var redzēt arī daudz skaidrāk, asāk, tādas krāsas!” teic redzes speciāliste. “Un vēl nereti uz pārbaudēm atnāk cilvēki, kuriem pēkšņi sākušas sāpēt acis.”
A. Strode norāda, ka līdz 15 gadu vecumam ir ieteicams apmeklēt acu ārstu, jo tad vēl ir iespējams kaut ko labot, optometristu var apmeklēt vecāki cilvēki.
Šķielē, kļūst sausas
“Redzes veselība ir saistīta ar mūsdienu modernajām tehnoloģijām: kādreiz bērni spēlējās smilšukastē, tagad viņi tās aizstāj ar datoriem, telefoniem, kas ietekmē redzi, spējot to sabojāt ātri vien pat veselam cilvēkam, pēdējo gadu laikā — arvien gados jaunākiem. Acis ir ilgstoši saspringtas, koncentrējušās vienā punktā. Vecāki nereti nenovērtē, cik ilgi bērns jau bijis vienā pozā, un nepadomā, ka acis vajag atpūtināt. Pēc neilga laika sākas problēmas — acis sāp,” stāsta A. Strode. “Visbiežāk nākas saskarties ar šķielēšanu — īpaši tā ir izteikta bērniem. Šo acs defektu, laikus diagnosticējot un ārstējot, vēl var izlabot. Taču tas ir jādara jau ļoti agri — pēc astoņu gadu vecuma kaut ko panākt ir praktiski neiespējami. Otrā izteiktākā slimība ir ambliopija jeb “slinkā acs”: vienā vai abās acīs atšķiras redzes stiprums — viena acs redz stiprāk un skaidrāk, otra — daudz mazāk, miglaināk,” slimību īpatnības skaidro A. Strode. “Trešā izplatītākā acu problēma, ko esam konstatējuši, ir “sausās acs” sindroms, kas rodas, ilgstoši acis koncentrējot uz tuviem priekšmetiem, piemēram, uz datora ekrānu. Cilvēks vienkārši aizmirst mirkšķināt acis, tās nogurst un grauž,” teic redzes problēmu speciāliste.
Savukārt gados vecākajiem cilvēkiem ir izplatītas divas slimības, kas saistītas ar acs lēcas un redzes nerva nolietošanos: katarakta, kad apduļķojas acs lēca, un glaukoma — acīs uz redzes nerva ir liels spiediens, kas rada diskomfortu un sāpes. Lai šīs slimības pilnībā izārstētu, efektīvākais gala risinājums ir operācija. “Šajās slimībās iedzīvojas, jo attiecīgajā vecumā nav veiktas pārbaudes. Šīm slimībām īpaša uzmanība jāpievērš pēc 40 gadu vecuma,” brīdina optometriste.
Vingrināt, mitrināt, pabarot
Lai paildzinātu acu veselību, obligāts nosacījums ir radīt tām ergonomiskus apstākļus — nodrošināt pietiekamu apgaismojumu. “Darbā ir nepieciešamas regulāras pauzes, lai acis atpūtinātu no milzīgās koncentrēšanās. Atpūtināšana jāsaprot arī kā apmēram 20 minūšu ilgi vingrinājumi. Visvienkāršākais — pieiet pie loga un fokusēt redzi uz kādu tālāku punktu: objektu, uzrakstu. Tad mainīt attālumu — fokusēt redzi uz pavisam tuviem priekšmetiem,” instruē speciāliste. Vēl viņa iesaka acu bolīšanu, kad acu āboli tiek kustināti uz augšu un leju, uz vienu sānu un uz otru. “Var arī aizvērt acis un ar tām uzzīmēt kādu vienkāršu priekšmetu. Tāpat acis atpūtas brīžos bieži ir jāmirkšķina,” ieteikumus papildina A. Strode.
Viņa atgādina, ka svarīgs ir arī ikdienas uzturs. “Pirkt vitamīnus ar melleņu ekstraktu, kas nāk par labu acīm, ir galējais variants. Acu gaišumu un asumu var uzturēt, acis pabarojot, kad ēdam paši — ar burkāniem, mellenēm, zaļajiem dārzeņiem. Protams, svarīgi ir bieži dzert ūdeni, kas palīdz uzturēt acu mitruma līmeni,” saka A. Strode. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Sargāsi acis — sataupīsi redzi

Kategorijas